(198) Daudzas ģimenes, kas savu bērnu izglītošanas dēļ pārceļas uz vietām, kur ir nodibinātas mūsu lielās skolas, Meistaram spētu labāk kalpot, paliekot iepriekšējās dzīves vietās. Viņiem vajadzētu paskubināt draudzi, kuras locekļi tie ir, dibināt draudzes skolu, kur draudzes robežās dzīvojošie bērni varētu saņemt vispusīgu, praktisku kristīgu audzināšanu. Viņu bērniem, viņiem pašiem un Dieva lietai būtu daudz, daudz labāk, ja viņi paliktu mazākās draudzēs, kur ir vajadzīga viņu palīdzība, un nepārietu uz lielajām draudzēm, kur tie, tāpēc ka nav nepieciešami, pastāvīgi tiks kārdināti kļūt garīgi bezdarbīgi.
Kur vien ir kādi Sabata ievērotāji, tur vecākiem vajadzētu apvienoties, lai sameklētu vietu dienas skolai, kur varētu apmācīt viņu bērnus un jauniešus. Darbā viņiem vajadzētu pieņemt kristīgu skolotāju, kam kā iesvētītam misionāram jāaudzina bērni tā, lai arī tiem rastos vēlēšanās kļūt par misionāriem. Raugieties, lai skolotāji būtu cilvēki, kas var dot pamatīgu izglītību vispārējās nozarēs, darot Bībeli par visu studiju pamatu un dzīvību dodošu centru. Arī vecākiem jāapvelk visas bruņas un ar savu piemēru jāpamāca bērnus kļūt par misionāriem. Tiem vajadzētu strādāt, kamēr vēl ir diena, jo “nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.” Jāņa 9,4. Ja viņi nesavtīgi pūlēsies, neatlaidīgi skubinot savus bērnus uzņemties atbildības, tad Kungs strādās ar tiem.
Dažas Sabatu ievērotāju ģimenes dzīvo atsevišķi vai tālu prom no citiem ticības biedriem. Tās reizēm savus bērnus ir sūtījušas uz mūsu internātskolām, kur tie saņēma vajadzīgo palīdzību un atgriezās atpakaļ, lai būtu par svētību savās mājās. Daži tomēr nevar sūtīt savus bērnus izglītības iegūšanai prom no mājām. (199) Šādos gadījumos vecākiem vajadzētu censties pieņemt darbā priekšzīmīgu ticīgu skolotāju, kas ar prieku vēlētos strādāt priekš Kunga jebkurā vietā, apkopojot kuru katru Kunga vīna kalna daļu. Tēviem un mātēm vajadzētu sadarboties ar šo skolotāju, no sirds cenšoties panākt savu bērnu atgriešanos. Lai tie cenšas uzturēt mājās spirgtu un veselīgu garīgu interesi un uzaudzināt savus bērnus Kunga bijāšanā un Viņa pamācībās. Lai tie ik dienas daļu laika veltī studijām un kļūst par skolniekiem kopā ar saviem bērniem. Tā viņi audzinošo stundu var padarīt patīkamu un derīgu, un arvien vairāk pieaugs viņu uzticība šai bērnu glābšanas metodei. Vecāki ievēros, ka, mācoties strādāt savu bērnu labā, arī viņu pašu augšana norisinās daudz straujāk. Tāds pazemīgs darbs izklīdinās neticību. Uzticība un aktivitāte sniegs drošu pārliecību un apmierinājuma sajūtu, kas, cenšoties iepazīt Kungu un citus iepazīstināt ar Viņu, no dienas dienā arvien vairāk pieaugs. Viņu lūgšanas kļūst sirsnīgas un nopietnas, jo tām tad būs noteikts mērķis.
Dažās zemēs vecāki ar likumu ir spiesti sūtīt savus bērnus skolā. Šajās zemēs vietās, kur ir draudzes, vajadzētu dibināt skolas, kaut arī tās apmeklētu ne vairāk kā seši bērni. Strādājiet, it kā jūs strādātu savas dzīvības labā, lai glābtu savus bērnus no iestigšanas pasaules aptraipošos un samaitājošos iespaidos.
Šai svarīgajā lietā mēs tālu esam atpalikuši no sava pienākuma. Daudzās vietās skolām savu darbu vajadzēja uzsākt jau pirms vairākiem gadiem. Tādā veidā patiesības pārstāvji būtu pacēlušies daudzās vietās, liecinot par labu Kunga darbam. Nevajadzētu censties nedaudzās vietās sakopot tik daudz lielas ēkas, bet gan dibināt skolas daudzās vietās.
Lai šīs skolas gudrā vadībā uzsāk tagad savu darbu, ka bērni un jaunieši var iegūt izglītību paši savās draudzēs. (200) Tas ir smags apvainojums Dievam, ka šajā virzienā ir valdījusi tik liela nolaidība, jo Aizgādība mūs tik bagāti ir apgādājusi ar šāda darba iespējām. Kaut arī pagātnē mēs neesam padarījuši to, ko varējām veikt savu bērnu un jauniešu labā, tad tagad nožēlosim savus grēkus un izpirksim laiku. Kungs saka: “Kad jūsu grēki tik sarkani būtu kā asinis, taču tie taps balti kā sniegs, un, jebšu tie būtu kā purpurs, taču tie kļūs tāpat kā vilna.” Jesaja 1,18.19.