Mūsu bērniem un jauniešiem visā visumā tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. Vecākie draudzes locekļi nav raudzījušies uz tiem līdzjūtīgā maigumā, vēlēdamies redzēt viņu iešanu uz priekšu dievbijības dzīvē, un tāpēc bērni nav izauguši par tādiem kristiešiem, kādiem tiem vajadzētu būt. Daži draudzes locekļi, kas agrāk ir mīlējuši un bijušies Dievu, atļauj darba lietām aizņemt visu viņu būtni un paslēpj savu gaismu zem pūra. Viņi aizmirst kalpot Dievam un savu laicīgo darbu padara par kapu reliģijai.
Vai jauniešus vajadzētu atstāt, lai tie klīst šurp un turp un krīt kārdināšanās, kas tiem visur uzglūn, lai saistītu viņu nepiesardzīgās kājas? Mūsu draudzes locekļiem vistuvāk stāvošais darbs ir ieinteresēšanās par mūsu jauniešiem, laipni, pacietīgi un saudzīgi sniedzot tiem norādījumu pēc norādījuma un priekšrakstu pēc priekšraksta. Ak, kur ir tēvi un mātes Izraēlā? Ir vajadzīgs liels skaits tādu ļaužu, kas kā Kristus žēlastības namturi izjustu par jauniešiem ne tikai gadījuma rakstura interesi, bet gan būtu par tiem īpaši ieinteresēti. Vajadzīgi daudzi cilvēki, kuru sirdi satrauc bēdīgais stāvoklis, kādā atrodas mūsu jaunieši, kas saprot, ka sātans strādā ar visām iespējamām viltībām, lai ievilktu tos savos tīklos. Dievs prasa, lai draudze atmostos no sava letarģiskā miega un pārdomātu, kāds kalpošanas veids ir vajadzīgs šajā briesmu pilnajā laikā.
Mūsu brāļu un māsu acīm jātiek svaidītām ar Debesu svaidāmām zālēm, lai tie varētu izprast šī laika vajadzības. Ganāmpulka jēri ir jāpabaro, un Debesu Kungs raugās, lai redzētu, kas dara šo darbu, ko saskaņā ar Viņa gribu jāpadara priekš mūsu bērniem un jauniešiem. (197)
Draudze guļ un neizprot šīs lietas svarīgumu. Viens otrs saka: “Kāpēc gan tik ļoti jārūpējas par mūsu jauniešu audzināšanu? Man liekas, ka, ja nedaudzi, kas nolēmuši iegūt literāru izglītību vai arī izvēlējušies kādu citu profesiju, kas prasa īpašu disciplīnu, saņem sevišķu uzmanību, tad ar to pilnīgi pietiek. Nav nepieciešami visus mūsu jauniešus tikpat labi apmācīt. Vai nedaudzu cilvēku pilnīga apmācīšana neatbilst visām svarīgajām vajadzībām?”
Es saku: nē, visnoteiktāko nē. Kādu izlasi iespējams izdarīt no mūsu jauniešiem? Kā lai mēs pasakām, kurš būs visapsološākais un kurš vislabākā veidā kalpos Dievam? Savā cilvēcīgajā spriedumā mēs varam rīkoties tā, kā darīja Samuēls, kurš, sūtīts uzmeklēt Kunga svaidīto, raudzījās uz ārējo izskatu. Bet Kungs uz Samuēlu sacīja: “Neuzlūko viņa ģīmi, nedz viņa lielo garumu, jo Es viņu esmu atmetis. Jo tas nav tā, kā cilvēki redz. Jo cilvēks redz, kas priekš acīm, bet Kungs uzlūko sirdi.” 1.Sam. 16,7. Nevienu no izskatā cēlajiem Isajus dēliem Kungs negribēja pieņemt, bet, kad jaunākais dēls Dāvids, kas bija vēl pavisam jauns un avju gans, tika ataicināts no lauka un nāca Samuēla priekšā, tad Kungs sacīja: “Celies un svaidi to, jo tas ir tas.” 12.p. Kas var pateikt, kurš no ģimenes kļūs par spējīgu strādnieku Dieva darbā? Visiem mūsu jauniešiem vajadzētu ļaut saņemt tās svētības un priekšrocības, ko sniedz audzināšana mūsu skolās, lai tie izjustu aicinājumu kļūt par Dieva līdzstrādniekiem.