Tad vecākais Haskels saņēma norādījumu, ka vēloties apgādāt ļaudis ar grāmatās esošo patiesību un ilgojoties, lai visi saprastu, ka grāmatas ir vērtīgākas, nekā tās maksā, un, lai visi justos iedrošināti tās plaši izplatīt, viņš savas grāmatas ir pārdevis pārāk lēti un tā sev uzkrāvis pārāk smagu nastu.
Mūsu Padomdevējs sacīja: “Grāmatas vajadzētu pārdot tā, lai autors nepaliktu tukšām rokām un arī izdevniecības namam būtu vajadzīgā peļņa darba virzīšanai uz priekšu.”