Man doti norādījumi, ka notiek desmitā aizturēšana, kuru vajadzētu uzticīgi nodot Kunga mantnīcā, lai atbalstītu sludinātājus un misionārus, kas atver ļaudīm Rakstus un strādā, iedami no mājas uz māju. Personīga savtība ir ļoti aizkavējusi pasaules iepazīstināšanu ar evaņģēliju. Daži, pat starp tiem, kas sevi apliecina par kristiešiem, nespēj saprast, ka evaņģēlija darbs jāuztur ar līdzekļiem, kurus Kristus tiem ir devis. Lai varētu virzīt uz priekšu visā pasaulē iesākto darbu, ir vajadzīga nauda. Tūkstoši un atkal tūkstoši iet bojā grēkos, un līdzekļu trūkums kavē patiesības sludināšanu, kas jādzird visām tautām un ciltīm, valodām un ļaudīm. Ir cilvēki, kas gatavi iziet kā Kunga vēstneši, bet, tāpēc, ka mantu namā trūkst līdzekļi, tos nevar izsūtīt uz vietām, kur ļaudis lūdz, lai kāds nāktu un mācītu tiem patiesību.
Mūsu pasaulē ir daudzi, kas ilgojas dzirdēt dzīvības vārdus. Bet kā viņi var dzirdēt bez sludinātāja? Kā var neatbalstot kādu izsūtīt tos mācīt? Dievs grib, lai par Viņa strādniekiem uzmanīgi rūpētos. Tie ir Viņa īpašums, un, ja tie ir spiesti strādāt, kaitējot savai veselībai, tad ar to Dievs ir apkaunots. Viņš ir apkaunots arī tad, ja līdzekļu trūkuma dēļ uz nabadzīgajiem laukiem nevar izsūtīt strādniekus.
Lai mūsu draudzes locekļi nesūdzas par Vispasaules Savienības vadītājiem, ka tie nespēj apmierināt pieaugošās prasības pēc cilvēkiem un līdzekļiem, bet tā vietā lai nodod dzīvu liecību par patiesības spēku, aizliedzot sevi un devīgi dodot darba virzīšanai uz priekšu. Lai mūsu māsas ietaupa, atsakoties no tērpu dārgajiem rotājumiem. Atteiksimies no katra nevajadzīga izdevuma. Lai ikviena ģimene Kungam pienes savus desmitos un dāvanas.