Mūsu darba lielais apjoms no Dieva ļaudīm prasa labprātīgu devību. Āfrikā, Ķīnā, Indijā ir tūkstoši, pat miljoni, kas nav dzirdējuši patiesības vēsti. Tie ir jābrīdina. Jūras salas gaida uz Dieva atzīšanu. Šajās salās jādibina skolas, jāsagatavo studenti, kas ietu uz pieejamām augstākām skolām, lai tur saņemtu izglītību un audzināšanu, lai atgrieztos dzimtajās salās sniegt tālāk citiem saņemto gaismu.
Daudz darāms mūsu pašu zemē. Ir jāieiet daudzās pilsētās un tās jābrīdina. Evaņģēlistiem vajadzētu atrast ceļu visās vietās, kur cilvēku prāti izprot svētdienas likumu un reliģijas mācīšanu skolās. Dieva darbu kavē septītās dienas adventistu nolaidība tiem piešķirto izdevību izmantošanā. (Šeit un turpmāk -sastādītāja pasvītrojums)
Kungs mūs darījis par saviem namturiem. Viņš mūsu rokās ielicis līdzekļus, lai tos uzticīgi izlietotu. Viņš prasa, lai mēs atdodam Viņa īpašumu. Viņš paturējis desmito par Savu svēto daļu, kas jāizlieto, izplatot evaņģēliju visās pasaules malās. Mani brāļi un māsas, atzīstiet un atstājiet savu savtīgumu, un pienesiet Kungam dāvanas un ziedojumus. Nesiet Viņam arī savu desmito, ko jūs esiet atturējuši. Nāciet, nožēlojiet savu nolaidību.
Pārbaudiet Kungu, kā Viņš jūs ir aicinājis darīt. “Un jūsu dēļ Es rāšu ēdēju, lai tas jums nemaitā zemes augļus un lai vīna koks tīrumā jums nav neauglīgs, saka Kungs Cebaots.” (Mal. 3:11)