Korus lielā pašpaļāvībā sapulcināja visu Izraēļa draudzi pret Mozu un Āronu priekš saiešanas telts durvīm. Tad Kunga godība parādījās visai draudzei. Un Kungs runāja uz Mozu un Āronu sacīdams: “Atšķiraties no šīs draudzes, ka Es tos acumirklī apriju.” Bet tie krita uz savu vaigu un sacīja: “Ak, Dievs! Tu Dievs par visas miesas gariem, - ja viens cilvēks apgrēkojies, vai Tu tāpēc dusmosies uz visu draudzi? Un Kungs runāja uz Mozu un sacīja: “Runā uz draudzi un saki: atkāpjaties visapkārt no Korus, Dātana un Abirāma dzīvokļa nost. Tad Mozus cēlās un gāja pie Dātana un Abirāma un viņam sekoja Izraēļa vecaji. Un viņš runāja uz draudzi un sacīja: “Atkāpjaties nost no šo bezdievīgo cilvēku dzīvokļiem un neaizskariet nekā, kas viņiem pieder, ka jūs neejat bojā visu viņu grēku dēļ. [350] Tad tie visapkārt gāja nost no Korus, Dātana un Abirāma dzīvokļa, bet Datans un Abirams iznāca ārā un stāvēja sava dzīvokļa,- telts durvīs līdz ar savām sievām un dēliem un bērniem. Un Mozus sacīja: “Pie tā jūs atzīsiet, ka Kungs mani sūtījis visus šos darbus darīt, ne no mana paša prāta, ja šie nomirs it kā visi citi cilvēki mirst un taps piemeklēti it kā visi cilvēki top piemeklēti, tad Kungs mani nav sūtījis. Bet ja Kungs ko jaunu darīs un zeme atvērs savu muti un tos norīs līdz ar visu, kas tiem pieder, ka tie dzīvi nogrimst bedrē, tad jūs atzīsiet, ka šie cilvēki Kungu ir nicinājuši.” Līdz ko Mozus beidza runāt, tā zeme atvērās un aprija viņu teltis un visu, kas viņiem piederēja. Viņi dzīvi nogrima bedrē, zeme aizvērās pār tiem, un viņi draudzes vidū aizgāja bojā.
Kad Izraēļa bērni dzirdēja bojā ejošo kliedzienus, tad tie bēga tālu prom no viņiem. Tie gan zināja, ka arī viņi zināmā mērā ir vainīgi; viņi bija vienā prātā ar apsūdzību pret Mozu un Āronu un tāpēc baidījās, ka arī viņi var iet bojā kopā ar tiem. Bet Dieva sods vēl nebija nobeigts. No godības padebeša izšāvās uguns un aprija divi simti piecdesmit vīrus, kas upurēja vīraku. Tie bija virsnieki, tātad vīri ar labām spriešanas spējām, kuriem bija iespaids draudzē, slaveni vīri. Viņus augsti cienīja un sarežģītās lietās meklēja viņu spriedumu. Bet viņus aizrāva sliktais piemērs un viņi kļuva skaudīgi, greizsirdīgi un dumpīgi. Viņi negāja bojā kopā ar Koru, Dātanu un Abirāmu, jo nebija sacelšanās ierosinātāji. Viņiem atļāva redzēt sacelšanās vadoņu bojā eju un deva izdevību nožēlot savu noziegumu. Tomēr viņi nebija apmierināti ar šo ļauno cilvēku iznīcināšanu, un Dieva dusmas arī viņus iznīcināja.
Un Kungs runāja uz Mozu un sacīja: “Saki priesterim Ēleāzaram Ārona dēlam, lai viņš liek pacelt ogļu traukus no deguma vietas un uguni izkliedē, jo tie ir svēti trauki. Un šos ogļu traukus no tiem cilvēkiem, kas paši bija apgrēkojušies pret savu dvēseli, lai izkaļ skārda plāksnēs un lai ar tām pārvelk altāri, jo tie bija savā reizē atnesti Tā Kunga priekšā un tie tika svētīti, - lai tie ir par zīmi Izraēļa bērniem.” (4. Mozus 17:2,3)