Jums jāiepazīstas ar sava rakstura vājajām un arī ar stiprajām vietām, lai vienmēr varētu būt modri un neiesaistītos pasākumos, kā arī neuzņemtos atbildības, ko Dievs jums nav paredzējis. Jums sava rīcība un dzīve nav jāsalīdzina ar kādu cilvēcīgu mērauklu, bet ar Bībelē atklātajiem pienākumu likumiem. Brāli un māsa A., jums savā labā jāveic darbs, par kura nepieciešamību jūs neesat pat domājuši. Jau gadiem ilgi jūs savā sirdī esat uzņēmuši kārdinājumus un greizsirdību pret mums un mūsu darbu. Dievam tas nepatīk. Jūs varbūt iedomājaties, ka ticat Dieva dotām liecībām, tomēr jūsos ir iesakņojusies neticība, vai tās ir no Dieva.
Brāli A., tavs darbs dvēseļu atgriešanā pie patiesības būtu daudz iespaidīgāks, ja tu iztirzātu tikpat labi arī praktiskos kā teorētiskos jautājumus, ja dzīvā, praktiskā patiesība mājotu tavā sirdī un atklātos tavā dzīvē. Tev jāsatver spēks no augšienes. Tu esi pārāk atkarīgs no savas apkārtnes. Ja tev ir liela sapulce, tad tu jūties pacilāts un ļoti labprāt runā. Bet reizēm sapulces ir tukšākas, tad tu pagursti un kļūsti pavisam nedrošs. Noteikti kaut kas te nav kārtībā. Tava pieķeršanās Dievam nav pietiekoši stipra. Dažas vissvarīgākās patiesības Kristus pasludināja vienai pašai samariešu sievai, kas atnāca smelt ūdeni pie akas, kur Viņš bija apsēdies atpūsties. Viņā verda dzīva ūdens avots. Dzīva ūdens avotam jābūt arī mūsos, un tam jāplūst, lai atspirdzinātu tos, kas nonāk mūsu iespaidā.
Kristus uzmeklēja cilvēkus it visur, kur tie bija atrodami, - ļaužu pilnajās ielās, privātās mājās, sinagogās, jūras krastā. Viņš strādāja un pūlējās visu dienu, mācīdams lielus ļaužu pulkus, dziedinādams pienestos slimniekus, un bieži vien, atlaidis ļaudis mājās atpūsties un paēst, pats visu nakti pavadīja lūgšanās, lai citu rītu dotos tālāk un atkal atsāktu savu darbu. [323] Ak, brāli un māsa, jūs patiesībā neko nezināt par pašaizliedzību un uzupurēšanos Kristus un patiesības dēļ. Jums daudz pilnīgāk ir jāpaļaujas uz Dievu un mazāk uz jūsu pašu spējām. Jums jāpaslēpjas Dievā. Tev brāli A., ir tieksme izteikt stingrus pārmetumus un taisīt savus slēdzienus attiecībā uz atsevišķām personām, sevišķi ja viņu ieturētais virziens nav sakritis ar taviem ieskatiem. Tu reizēm esi izturējies pret viņiem ļoti nesaudzīgi. Tu neesi bijis tas sirsnīgi maigais, līdzcietīgais, laipnais vīrs, kāds bija tava Priekšzīme. Tev ir jākļūst maigākam, uzmanīgākam, laipnākam un jāparāda lielāka nesavtīga labvēlība. Tavai dvēselei jānāk ciešākā savienībā ar Dievu caur nopietnām lūgšanām, kas vienotas ar dzīvu, darbīgu ticību. Ikkatra ticībā pienesta lūgšana paceļ lūdzēju pār mazdūšīgām šaubām un cilvēcīgām kaislībām. Lūgšana dod spēku atjaunot cīņu ar tumsas spēkiem, pacietīgi panest pārbaudījumus un būt izturīgam grūtībās, kā labam Kristus karavīram.
Ja tu klausies, ko saka tavas šaubas un bailes, vai arī mēģini visas lietas izskaidrot bez ticības, tad tavas grūtības tikai pieaugs un padziļināsies. Ja iesi pie Dieva juzdamies bezpalīdzīgs un no Viņa atkarīgs, kāds tu arī esi, un pazemīgā, uzticīgā lūgšanā atklāsi Viņam savas vajadzības, kura zināšanas ir bezgalīgas, kas redz ikkatru lietu pilnīgi, kas visu vada ar savu gribu un vārdu, tad Viņš uzklausīs tavu kliegšanu un liks spīdēt gaismai tavā sirdī un ap tevi., jo sirsnīga lūgšana tavu dvēseli savienos ar Bezgalīgā prātu. Tu pirmajā acumirklī vari nesaredzēt skaidrus pierādījumus, ka tava Pestītāja vaigs līdzcietībā un mīlestībā ir noliecies pār tevi, tomēr tā tas tiešām ir. Tu vari nesajust Viņa pieskārienu, tomēr Viņa roka ir izstiepta pār tevi mīlestībā un līdzcietīgā maigumā.
Dievs jūs abus mīl un vēlas jūs glābt ar pilnīgu pestīšanu. Bet tam jānotiek ne jūsu iedomātā veidā, bet paša Dieva norādītā ceļā. Jums jāpadodas patiesības Rakstos izteiktajiem nosacījumiem, un Dievs no savas puses darīs savu darbu tikpat noteikti un droši, cik drošs ir Viņa goda krēsls. [324] Ja pamācības un biedinājumi, ko Dievs sūta saviem ļaudīm, pazemo cilvēcīgo augstprātību, tad tomēr tev, mans brāli, nevajag sacelties pret šiem rājieniem. Tev ikdienas ir jāmirst, ikdienas jāsit sevi krustā.
Saskaņā ar gaismu, kuru Dievs man ir devis parādīšanās, bezdievība un maldi vairojas to ļaužu vidū, kas apliecina, ka tur Dieva pavēles. Dieva ļaužu vidū ir pavājinājušās garīgās spējas saredzēt un atšķirt grēku un tad to izmest no nometnes; tos ātri apņem garīgs aklums. Jāatgādina un jāatdzīvina uzticamās tiešās liecības, tad tās atšķirs no Izraēļa tos, kas vienmēr ir karojuši pret tiem līdzekļiem, ko Dievs nozīmējis, lai draudze nepagrimtu. Netaisnība ir jānosauc par netaisnību. Smagi grēki ir jānosauc to īstajā vārdā. Visiem Dieva ļaudīm ir jānāk Dievam tuvāk un jāmazgā savas rakstura drēbes Jēra asinīs. Tad viņi grēku ieraudzīs patiesā gaismā un sapratīs, cik riebīgs tas ir Dieva acīs.
Mūsu pirmajiem vecākiem, kad tos kārdināja, likās maza lieta pārkāpt Dieva pavēli kādā niecīgā rīcībā un ēst no koka, kas bija skaists acīm un patīkams garšai. Pārkāpējiem šis solis šķita pavisam neievērojams, tomēr tas iznīcināja viņu uzticību Dievam un atvēra noziegumu un bēdu straumi, kas pārpludināja pasauli. Kas kārdināšanas brīdī spēj aptvert tās briesmīgās sekas, kas nāks pēc viena nepareiza pārsteidzīga soļa! Mūsu vienīgā drošība ir ik brīdi atrasties Dieva žēlastības aizsardzībā un neaptumšot pašiem savu garīgo skatu, lai mēs ļaunu nesauktu par labu un labu par ļaunu. Nekavējoties un bez iebildumiem mums jānoslēdz un jāaizsargā dvēseles pieejas pret ļaunumu.
Bez piespiešanās mēs nevaram iegūt mūžīgo dzīvību. Vienīgi ilgstoši un neatlaidīgi pūloties, savaldot sevi un nopietni cīnoties, kaut arī tas izraisītu sāpes, mēs varam kļūt uzvarētāji. [325] Bet ja mēs pacietīgi un apņēmīgi tā Uzvarētāja vārdā, kurš mūsu dēļ guva uzvaru kārdināšanā tuksnesī, uzvaram tā, kā Viņš ir uzvarējis, tad mēs iemantosim mūžīgo atalgojumu. Mūsu pūlēm pašaizliedzībā un neatlaidībā jābūt samērīgai ar bezgalīgo vērtību, pēc kā mēs tiecamies.
Jūs nedrīkstat atļaut līdzjūtībai pret sevi aizklāt savas un citu netaisnības tikai tādēļ, ka no ārpuses jūs neredzat nekā nosodāma. Dievs redz, Viņš spēj lasīt dvēseles nodomus un motīvus. Mūsu Meistara vārdā, kurš mūs ir aicinājis un norādījis mūsu darbu, es jūs ļoti lūdzu, turiet savas rokas tālu un ļaujiet mums darīt darbu, kuru Dievs mums uzlicis. Paturiet savus līdzjūtības vārdus un žēlsirdību priekš tiem, kas patiesi to ir pelnījuši, - tiem, kas no Dieva Gara tiek spiesti rādīt Viņa ļaudīm to pārkāpumus un Izraēļa namam viņu grēkus. Šajās pēdējās dienās maldus un grēku uzņem labprātīgāk nekā taisnību un patiesību. No Kristus Krusta kareivjiem tagad prasa, lai tie apvilktu kristīgo bruņas un atspiestu morālo tumsu, kas pārpludina pasauli.
Dievs jums abiem piešķirs dārgas uzvaras, ja jūs pilnīgi nodosieties Viņam un savas lepnās sirdis pakļausiet Viņa žēlastībai. Jūsu paštaisnību Dievs nekur nevar izlietot. Neko nevajag darīt sasteigti, saraustīti vai drudžaini. Ar nelielām, vājām, satrauktām pūlēm nevar izlabot ļaunumu, pārveidot raksturu. Svētošanās nav vienas dienas vai gada, bet gan visa dzīves laika darbs. Bez nepārtrauktām pūlēm un bez pastāvīga darba nevar iegūt uzvaras vainagu. Par mūsu darbu spriedīs tiesas dienā, un ir nedroši strādāt pašiem uz savu gudrību un paļauties pašiem uz savu spriedumu. Ar tādu pašpaļāvības garu, kāds jums tagad ir, neviens no jums nejutīsies laimīgs debesīs, jo tur visi, pat izcilākie eņģeļi ir pakļauti viens otram. Jums vēl ir jāmācās pakļaušanās un paklausība. Jums arvien jāļauj, lai Dieva žēlastība jūs pārveido.
Māsa A., es redzēju, ka tev jābūt uzmanīgai, lai tu neatvērtu durvis sava vīra kārdināšanām, kuras tu gribēdama vairs nevarēsi aizvērt. [326] Vieglāk ir ienaidnieku ieaicināt sirdī, nekā, kad viņš tur ir nostiprinājies, to izraidīt. Tavs lepnums ir viegli aizskarams un tādēļ tev jāiet tuvāk Dievam un visā nopietnībā jāmeklē žēlastība, dievišķā žēlastība, paciest grūtības un skarbumu kā labam Jēzus Kristus karavīram. Dievs tev būs par palīgu, ja tu Viņu izvēlēsies par savu stiprumu. Jums abiem jāuzdrošinās vairāk nodoties Dievam. Vienīgais ceļš būt modram pazemībā, - ir būt modram lūgšanās. Ne uz mirkli neiedomājieties, ka jūs drīkstat atsēsties un ļauties savam priekam, mācīties sev par patiku un kā jums izdevīgāk. Mūsu piemērs ir Kristus dzīve. Viņš bija rūpju vīrs un labi pazina bēdas; Viņš bija ievainots un sasists. Jūs esat pārāk apmierināti ar savu stāvokli. Jums pastāvīgi sevi jāuzmana, lai sātans ar savu smalko viltību jūs nesavaldzinātu, nesamaitātu jūsu prātu un nenovestu jūs pretrunās un lielā tumsā. Pazemīgai paļāvībai uz Dievu jāraksturo jūsu modrība. Tā nedrīkst izpausties lepnā pašpaļāvības garā, bet tai jāatklājas dziļā sava personīgā vājuma izjūtā un bērnam līdzīgā uzticībā Dieva apsolījumiem.
Tagad pasludināt trīskārtīgo eņģeļu vēsti ir viegli un patīkami, salīdzinot ar laiku, kad šo vēsti sāka sludināt, kad locekļu skaits bija mazs un kad mūs uzskatīja par fanātiķiem. Kas nesa darba atbildību vēsts izcelšanās laikā un pirmajā attīstības periodā, tie zināja, kas ir cīņa, sāpes un dvēseles mokas. Dienu un nakti nasta smagi gūlās uz viņiem. Viņi nedomāja par atpūtu un ērtībām pat tad nē, kad tos nospieda ciešanas un slimības. Laika īsums aicināja uz spraigu darbu un strādnieku bija maz.
Bieži vien nonākuši grūtībās, visu nakti pavadījām karstās lūgšanās, izmisumā ar asarām cīnoties un saucot, lai Dievs palīdzētu un liktu gaismai spīdēt pār savu Vārdu. Kad nāca gaisma un mākoņi izklīda, kāds prieks un kāda pateicība un laimes izjūta pārņēma rūpju un baiļu nomāktos dedzīgos meklētājus. Mūsu pateicība Dievam bija tikpat pilnīga, kā mūsu sirsnīgais, alkstošais kliedziens pēc gaismas. [327] Dažas naktis mēs nevarējām gulēt, jo mūsu sirdis pārplūda mīlestībā un pateicībā uz Dievu.