Mīļais brāli un māsa A. Jau vairākus mēnešus es jutu, ka ir pienācis laiks uzrakstīt jums dažas lietas, kuras Kungam paticis man parādīt attiecībā uz jums jau dažus gadus atpakaļ. Jūsu gadījumu man rādīja saistītu ar citiem cilvēkiem, kuriem pašiem jāstrādā ar sevi, lai būtu derīgi patiesības pasludināšanas darbam. Man rādīja, ka jums abiem trūkst svarīgu īpašību, un ja tās neiegūsiet, tad jūsu lietderība un jūsu pašu dvēseles pestīšana būs apdraudētas. Jūsu raksturos ir dažas kļūdas, un ir ļoti svarīgi, lai jūs tās izlabotu. Ja jūs apņēmīgi un nopietni neķersieties pie lietas, tad šī vaina pieaugs un lielā mērā sakropļos jūsu iespaidu Dieva darbā un beidzot šķirs jūs no patiesības sludināšanas darba, kuru jūs tik ļoti mīlat.
Parādīšanā, kas man dota par B. man rādīts, ka viņa raksturs to kavē gūt sekmes. Viņš nav mācījies valdīt pār sevi un nav apspiedis sava rakstura tieksmes. Viņam ir ļauts rīkoties pēc sava prāta un ļoti bieži darīt to, kas pašam patīk. Pret Dievu un cilvēkiem viņš izjūt ļoti maz godbijības. Viņš ir ass un nepadevīgs un nesaprot, ka viņam vajadzētu pateikties tiem, kas viņa labā ir darījuši visu iespējamo. Viņš ir augstākā mērā savtīgs.
Man rādīja, ka māsas A. raksturu iezīmē patstāvība, stipra, noteikta un nepakļāvīga griba, godbijības un patiesas cieņas trūkums pret citiem, savtība un pārāk liela pašpaļāvība. Ja viņa nebūs modra un nepārvarēs šos sava rakstura trūkumus, tad viņa noteikti nesēdēs ar Kristu uz Viņa troņa.
Brāli A., man rādīja, ka daudz no tā, kas pieminēts lietā par brāli B., zīmējas arī uz tevi. Man rādīja tavu pagājušo dzīvi. Es redzēju, ka jau no bērnības tu esi bijis pašpaļāvīgs, stūrgalvīgs un ietiepīgs un esi vadījies no sava prāta. Tu esi patstāvīgs un tāpēc tev ļoti grūti pakļauties kādam citam. Kad tev savus uzskatus un savu gribu vajadzētu pakļaut kādam citam, tad tu tomēr nepārdomāji, bet rīkojies kā biji ieradis. Tu juties kā pilnīgi pilntiesīgs domāt un rīkoties patstāvīgi. Tu pieņēmi un iemīlēji Dieva patiesību, un tā daudz ir darījusi pie tevis, tomēr nav padarīts viss, kas nepieciešams, lai raksturs pilnīgi pārveidotos un būtu tiešām kristīgs. Kad tu uzsāki strādāt Dieva darbā, tu juties pazemīgāks, labprātīgāk pieņēmi padomu un apspriedies ar citiem. Bet līdz ko zināmā mērā guvi panākumus, tava pašpaļāvība pieauga, pazemība samazinājās un tu kļuvi neatkarīgāks.
Raugoties uz brāļa un māsas Vaitu darbu, tu domāji, ka tu redzi, kur tu būtu varējis izdarīt labāk nekā viņi. Tavā sirdī ir koptas jūtas pret viņiem. Tu mīlēji apšaubīt un neuzticēties. Redzot viņu darbu un dzirdot maldīgajiem izteiktos rājienus, tu jautāji sev, kā tu panestu šādu skaidru liecību. Tu nolēmi, ka tu to nevarētu pieņemt un sāki apšaubīt viņu darba veidu, tādejādi atverot savā sirdī durvis aizdomām, šaubām un greizsirdībai pret viņiem un viņu darbu. [306]
Tev pret viņu darbu radās aizspriedumi. Tu vēroji, klausījies, uzkrāji sevī visu, ko vien varēji un daudz ko apšaubīji. Tā kā Dievs tev bija piešķīris panākumus, tad tu savu mazo pieredzi sāki pielīdzināt brāļa Vaita darbam. Tu sev glaimoji, ka, ja tu būtu viņa vietā, tad tu daudz ko būtu varējis izdarīt labāk par viņu. Tu sāki augt liels pats savās acīs. Tu domāji, ka tavas zināšanas ir daudz plašākas un vērtīgākas, nekā tās patiesībā bija. Ja tev būtu bijusi viena simtā daļa no brāļa Vaita pieredzes īstā darbā, rūpēs un grūtībās un nastu nešanā Dieva lietā, tad tu būtu bijis spējīgāks izprast viņa darbu un būtu vairāk sagatavots just līdzi viņa pūlēm, nekurnētu un nekoptu aizdomas un greizsirdību.
Tev pašam savā darbā, kuru Dievs nepieņemtu un kurš nepagodinātu patiesības lietu, jābūt ļoti uzmanīgam, lai tavs darbs tāds neizveidotos. Dvēseles pazemībā tev vajadzētu izjust sekojošo vārdu nozīmi: “Kas priekš tā ir derīgs?” Tāpēc, ka jūs tik maz pazīstat brāļa Vaita darbu, jūs esat vienmēr gatavi to apšaubīt un skatīties uz to ar aizdomām.
Uz jums vispār ir gūlušās tik maz īstu nastu, tik maz patiesu rūpju un patiesu ciešanu jūs esat jutuši par citiem, ka jūs neesat spējīgi labāk novērtēt viņa darbu, kā desmit gadus vecs zēns savu smago nastu nomāktā tēva rūpes, bailes un pūles. Zēns var justies priecīgs, jo viņš nepazīst nastu un rūpju nomāktā tēva piedzīvojumus. Viņš ar izbrīnu var raudzīties uz tēva bailēm un rūpēm, kas viņam liekas nevajadzīgas; bet gadiem paejot un gūstot piedzīvojumus patiesu nastu nešanā un tad atskatoties uz tēva dzīvi, viņš spēj izprast to, kas bērnībā viņam bija neizprotams, jo rūgtie piedzīvojumi tam devuši zināšanas. [307]
Es redzēju, ka tev draud briesmas pacelties pāri darba vienkāršībai un pašam paaugstināties. Tu domā, ka tev neko nevar pārmest un nav vajadzīgi arī padomi un tavas sirds valoda ir: “Es esmu spējīgs tiesāt, spriest un izšķirt, kas ir taisnība, kas netaisnība. Man neviens nepavēlēs. Es pats spēju izveidot savu darba plānu. Es esmu tikpat labs, kā kurš katrs cilvēks. Dievs ir ar mani un piešķirs manām pūlēm sekmes. Kam ir tiesības traucēt mani ar savu iejaukšanos?” Es dzirdēju tevi runājam šos vārdus, kad tavs gadījums parādīšanā man slīdēja garām. Tu tos neteici kādai citai personai, bet it kā sarunājoties ar sevi. Eņģelis, kas mani pavadīja, norādot uz jums abiem, atkārtoja vārdus: “Ja jūs neatgriežaties un nekļūstat kā bērni, jūs neieiesiet Dieva valstībā. Kas pazemojas kā šis mazais bērns, tas ir tas lielākais debesu valstībā.”
Es redzēju, ka Dieva bērnu spēks ir viņu pazemībā. Kad tie ir mazi paši savās acīs, tad Jēzus būs viņu stiprums un viņu taisnība, un Dievs dos sekmes viņu darbam. Man rādīts, ka Dievs ir gribējis pārbaudīt brāli A. Dievs viņam piešķīris zināmas sekmes, un ja viņš būtu pārbaudi izturējis, ja Dieva svētības būtu pareizi novērtējis, neņemot godu sev, nepaaugstinoties un nekļūstot savtīgs un pašpaļāvīgs, tad Kungs turpinātu sniegt savas svētības savam darbam un sev par godu.
Es redzēju, brāli A., ka tev draud vislielākās briesmas paaugstināties, kļūt paštaisnam, pašapmierinātam un sajusties bagātam, kam nekā nevajag. Ja tu šajā ziņā nebūsi modrs, tad Kungs atļaus tev iet vēl tālāk, līdz tavs vājums kļūst redzams visiem. Tevi nostādīs tādā vietā, kur tu tiksi sāpīgi kārdināts, ja citi tevi neredzēs tādā izcilā gaismā, kā tu pats sevi novērtētu un domā par savām spējām. Man rādīja, ka tu esi slikti sagatavots panest labklājību un lielas sekmes. Vienīgi dziļa un pilnīga atgriešanās var padarīt to darbu, kas nepieciešams tavā gadījumā.
Man rādīja, ka jūs abi no dabas esat savtīgi. Ja nebūsiet uzmanīgi, tad jums pastāvīgi draudēs briesmas domāt un rīkoties pēc saviem uzskatiem. [308] Izstrādājot darba plānu jūs to saskaņojat ar savām interesēm, neņemot vērā grūtības, ko jūs sagādājat citiem. Jums ir tieksmes izvest savas idejas un plānus, neskatoties uz citu plāniem un neņemot vērā citu ieskatus un jūtas.
Brāli A., tu savu darbu uzskati par tik ļoti svarīgu, ka tā dēļ neiesaisties mājas pienākumu pildīšanā, jo tu tos nemīli. Jau savā jaunībā tu pret tiem izturējies nevērīgi. Tomēr šie mazie pienākumi, ko tu esi pametis novārtā, ir ļoti svarīgi pareiza rakstura veidošanai.
Man rādīja, ka mūsu sludinātāji vispār par maz palīdz ģimenēm, kas viņus uzņem. Daži atdodas studijām, jo viņi mīl šo nodarbošanos. Viņi nesaprot, ka Dievs no viņiem prasa, lai tie būtu par svētību tām ģimenēm, kuras tie apmeklē, daudzi pievēršas grāmatām un noslēdzas no ģimenes un nerunā ar šiem locekļiem par patiesības jautājumiem. Ģimenes reliģiskās intereses nemaz nepiemin. Tas nav pareizi. Sludinātājiem, uz kuriem negulstas nastas un rūpes par izdevniecības vajadzībām un kam nav jānes rūpes par visām draudzēm, nevajadzētu domāt, ka tos vajadzētu lutināt un apkalpot, neko neprasot pretī. Kristīgo ģimeņu pienākums ir uzņemt un pacienāt Dieva darba darītājus, un sludinātājiem, kas pieņem viņu viesmīlību, savukārt jācenšas, cik vien iespējams, nest pašiem savas nastas un nebūt par apgrūtinājumu saviem draugiem. Daudzi sludinātāji lolo domu, ka viņus vajag sevišķi pagodināt un apkalpot, bet apejoties ar tiem kā ar lutekļiem, tie bieži kaitē un sakropļo viņu lietderīgumu.
Brāli un māsa A., atrodoties starp saviem brāļiem, jūs pārāk bieži visu iekārtojat tā, lai jums būtu patīkami, un ar savu rīcību cenšaties pievērst sev uzmanību, bet nemaz neņemiet vērā citu ērtības vai neērtības. Jums draud briesmas sevi izvirzīt centrā. Jūs esat baudījuši uzmanību un ievērību no citiem, jums vairāk uzmanības vajadzētu veltīt tiem, kurus jūs apmeklējat. Tā rīkojoties jūs ietekme būtu daudz lielāka un jūs būtu svētīti daudz dvēselēm pieņemot patiesību.
Brāli A., tu esi spējīgs pasludināt patiesību citiem. Tu mīli dziļi meklēt, tomēr tavā raksturā ir nopietnas kļūdas, kuras es jau pieminēju un kas jāuzvar. Tu nevērīgi izturies pret sadzīves mazajiem laipnības pakalpojumiem, tāpēc ka tu esi tik augstās domās par sevi, ka neatzīsti, ka tev šīs mazās uzmanības ir jāparāda. Dievs nevēlas, ka tu apgrūtini citus, nevēloties redzēt un darīt to, kas kādam tomēr ir jāpadara. Evaņģēlija kalpa cieņu nesamazinās malkas un ūdens atnešana, ja tas ir vajadzīgs, vai arī citu nepieciešamu darbu veikšana ģimenēs, kuras viņus uzņem. Atsakoties redzēt šos mazos svarīgos pienākumus un neizmantojot izdevības tos izpildīt, viņš pats sev atņem patiesas svētības un atņem arī citiem to labumu, kuru tiem ir tiesības no viņa saņemt.