1871. gada 10. decembrī man rādīja, brāli E., ka tu un tavas māsas atrodaties ļoti bīstamā stāvoklī, un jūsu stāvoklis ir jo bīstamāks tāpēc, ka jūs to pareizi neizprotat. Es redzēju jūs ietītus tumšā. Šī tumsa nav nolaidusies pār jums pēkšņi. Jūs sākāt brist tumsas miglā pakāpeniski un gandrīz nemanāmi, līdz tumsa jums likās kā gaisma, un tomēr ar katru dienu mākoņi kļūst biezāki. Reižu reizēm es redzēju gaismas starus, kas šķira tumsu no jums; tad atkal tā saslēdzās pār jums ciešāk un vēl biezāka nekā iepriekš.
Jūsu dziedāšanas skolas vienmēr ir bijušas jums par slazda valgu. Ne tev, ne tavām māsām nav tādu piedzīvojumu dziļumu, kas jūs darītu spējīgus palikt neietekmētiem no iespaidiem jūsu dziedāšanas skolās. Ir vajadzīgi stiprāki prāti. Lielāka rakstura noteiktība, nekā jums trijiem tā ir, lai, nonākot tādā sabiedrībā, kādā jūs atrodaties, paliktu neiespaidoti. Klausieties Kristus [40] vārdus: “Jūs esat pasaules gaisma. Pilsēta, kas ir kalnā, nevar palikt apslēpta. Neviens cilvēks neiededzina sveci un neliek to zem pūra, bet uz svečtura; un tā dod gaismu visiem, kas ir namā. Lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, ka viņi ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs.” Vai jūsu piemēram un iespaidam ir bijis tāds pozitīvs raksturs un vai tas tā ir ietekmējis un pārliecinājis jūsu brāļus? Es domāju, ka nē. Jūs esat sabojāti. Tumsa ir nolaidusies pār jums un padarījusi neskaidru jūsu gaismu, tā kā viņa nav degusi ar tādu spožumu, kas izkliedētu ap citiem esošo tumsu. Jūs esat tālāk un tālāk atšķīrušies no Dieva.
Tev, mans brāli, ir tikai vāja sajūta pat to, ko tu esi izdarījis. Tu esi stāvējis savām māsām tieši ceļā, aizkavējot uz priekšu iešanu dievišķajā dzīvē. Viņas, sevišķi F ir sapinušās ar apburošo, sātanisko spiritisma viltību, un lai atbrīvotos no šīm netīrajām sātana gļotām, kas sagrozījušas viņas izpratni par mūžīgajām lietām, viņai būs jāizdara milzīga piepūle. Tā būs izglābšanās par mata garumu. Jūs esat sevi apstulbojuši, piekrāpuši, apbūruši. Jūs neredzat paši sevi. Jūs visi esat ļoti vāji, lai gan jūs varējāt būt stipri dārgajā glābjošajā patiesībā, nostiprināti, nopamatoti un novietoti uz klinti Jēzu Kristu. Es esmu dziļi satraukta. Es drebu par jums. Es redzu kārdināšanas no visām pusēm, un jūs ar tik maz spēka tām pretojaties.
Brāli E., man rādīja, ka jūs esat apmāti; jūs esat piekrāpti kā par savas sirds motīviem, tā arī par tās patiesajiem nolūkiem. Es tevi redzēju brāļa G. meitas sabiedrībā. Viņa nekad nav nodevusi savu sirdi Kristum. Man rādīja viņu saviļņotu un pārliecinātu. Tomēr tava rīcība nebija tādā rakstura, kas padziļinātu pārliecību vai radītu viņā iespaidu, ka šis lietas ir sevišķi svarīgas. Tu apliecināji, ka dvēseles pestīšanu un tagadējo patiesību tu turi svētu. Viņa netur sabatu pēc pamatlikumiem. Viņa mīl pasaules niecību un bauda dzīves greznību un izpriecas. Bet tu tik pakāpeniski esi aizgājis [41] no Dieva un no gaismas, ka vairs nesaproti, ka tiem, kas vairāk par Dieva mīl izpriecas, patiesība atšķir no tiem, kas mīl Dievu. Es redzēju, ka tevi valdzina viņas sabiedrība. Reliģiskas sapulces un svētie pienākumi tev bija mazsvarīgi, kamēr vienkārša bērna klātbūtne, kurš nepazīst patiesību un Debesu lietas, tevi apbūra. Tu neesi ņēmis vērā pašaizliedzību un krustu, kas atrodas uz katra Kristus mācekļa tekas.
Man rādīja, ka, ja tu būtu staigājis gaismā, tad tava nostāja par patiesību būtu bijusi noteikta. Tavs piemērs tad būtu rādījis, ka patiesību, kuru tu apliecini, uzskati par tik svarīgu, ka tavas jūtas un sirds var būt vienīgi tur, kur redzams Kristus attēls. Kristus tagad tev saka: “Ko tu izvēlies — Mani vai pasauli?” Tev ir jāizšķiras. Vai tu gribi sekot nesvētotas sirds pamudinājumiem novērsties no paša izliegšanās Kristus dēļ un iet pāri krustam, lai cik smags tas arī būtu, un nest upuri patiesības labad? Kaut Dievs tev palīdzētu ieraudzīt savu stāvokli, lai tu spētu pareizi novērtēt mūžīgās lietas. Tagad tev ir tik šaurs garīgais skats, ka visu svēto un garīgo tu nostādi vienā līmenī ar parasto. Uz tevi gulstas atbildības. Tavs iespaids stiprā mērā iespaido tavas māsas. Jūsu vienīgā drošība ir atšķirties no pasaules.
Man rādija, mans brāli, ka tu ņem līdzi jauniešus uz izpriecas vietām laikā, kad vajadzētu attīstīt reliģiskās intereses, un arī iesaisti viņus dziedāšanas skolās kopā ar pasaules ļaudīm, kas visi ir tumsībā un kuriem apkārt ir ļaunie eņģeļi. Vai kāds var ieskatīties jūsu nespodrajā gaismā šādas tumsas un kārdināšanu vidū? Šādos gadījumos Dieva eņģeļi tevi nepavada. Tu esi atstāts, lai ietu pats savā spēkā. Sātans ir ļoti apmierināts ar tavu stāvokli, jo tā viņš var tevi iespaidīgāk izlietot savā kalpošanā, nekā ja tu atzītu sevi par [42] kristieti, kas tur visus Dieva baušļus. Uzticīgais Liecinieks uzrunā Laodiķejas draudzi: “Es zinu tavus darbus, ka tu esi ne auksts, ne karsts. Kaut tu būtu auksts vai karsts. Kad tu nu esi remdens un ne auksts, ne karsts, tad Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Jo ko tu saki — es esmu bagāts un pār pāri bagāts un man nekā nevajag — un nezini, ka tu esi nelaimīgs un nožēlojams, nabags un akls un kails. Es tev dodu padomu, ka tev no Manis būs pirkt zeltu, kas ugunī izdedzināts, lai tu topi bagāts, un baltas drēbes, lai tu topi apģērbts un tavs kailuma kauns nenāk redzams; un svaidi savas acis ar acu zālēm, lai tu vari redzēt. Ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu; tad nu iekarsies un atgriezies.”
Tu esi apstulbots un apmāts. Tu juties stiprs, kad biji pati vājība. Tu vari būt stiprs vienīgi Visvarenajā. Tu varētu būt patiesības darba rīks, ja tu labprāt ciestu Kristus dēļ. Tev un tavām māsām ir iespējams izpirkt laiku, ja vien jūs gribat, bet tas prasīs piepūli. Tava jaunākā māsa ir savienota ar vienu, kas nav viņas mīlestības vērts. Viņa raksturā ir nopietni trūkumi. Viņam trūkst godbijības pret svētām un garīgām lietām; Dieva Gars nav pārveidojis viņa sirdi. Viņš ir savtīgs, lielīgs un vairāk mīl izpriecas nekā pienākumu. Viņam nav piedzīvojumu sevis aizliegšanā un pazemošanā..
Nodibinot draudzību, jābūt ļoti piesardzīgiem, lai nenoslēgtu tuvu savienību ar tādu, kura piemēru nav droši atdarināt, jo šādas draudzības iznākums ir pakāpeniska aiziešana no dieva, no dievbijības un no patiesības mīlestības. Tev noteikti ir bīstami draudzēties ar draugiem, kam nav reliģisku piedzīvojumu. Ja tu vai arī jūs visi trīs paklausītu Dieva Gara vadībai un arī vērtētu savu dvēseļu pestīšanu, tad jūs neizvēlētos sev par īpašiem un tuviem draugiem tos, kas uz reliģiskām lietām neskatās nopietni un nedzīvo zem to praktiskā iespaida. Mūžīgajiem apsvērumiem jums vajadzētu būt pirmajā vietā. Nekas nevar atstāt visizsmalcinātāko un noteikti bīstamāko iespaidu uz prātu, lai aizdzītu nopietnus iespaidus un Dieva Gara pārliecinājums kā savienošanās ar tiem, kas ir tukši un bezrūpīgi un kuru sarunas grozās ap pasauli un nīcīgām lietām. Jo pievilcīgākas šīs personas ir citādā ziņā, jo bīstamāks ir viņu biedriskais iespaids, tāpēc ka neticības pilno dzīvi viņi piekaisa ar daudz ko patīkamu un vilinošu.
Dievam ir prasības pret jums visiem trijiem, kuras jūs tik viegli nevarat nobīdīt pie malas. Jēzus jūs ir atpircis par savu asiņu maksu. "Jūs nepiederat sev pašiem, jo jūs esat dārgi atpirkti; tādēļ pagodiniet Dievu savā miesā un savā garā, kas pieder Dievam". Vai jums nav nekāda upura, ko pienest Dievam? Lielas atbildības gaida uz ikvienu no jums ikdienas dzīvē. Jūsu raksturojums ik dienas nonāk augšā pie Dieva. Lielas briesmas ir apslēptas uz jūsu tekas. Ja es varētu, es ņemtu jūs uz savām rokām un pārnestu tām pāri drošībā. Bet man nav atļauts to darīt. Jūs atrodaties viskritiskākajā savas dzīves gājuma periodā. Ja jūs pamodināsiet savas dvēseles spēku un vadīsit tos virzienā, kas nodrošina mūžīgās vērtības, ja jūs visas citas lietas pakļausit šīm vērtībā, tad gūsit panākumus kristīga rakstura izveidošanā. Jūs visi varat iesaistīties garīgajā cīņā pret grēkiem, kas sevišķi apstāj, un caur Kristu iziesit kā uzvarētāji. Bet tā nebūs bērnu spēle. Tā būs barga cīņa, kas prasīs pašaizliedzību un krusta nešanu. Briesmas draud tāpēc, ka jūs pilnīgi neizprotat savu atkrišanu un bīstamo stāvokli. Ja jūs no sava tagadējā dzīves uzskata neizmetīsit mirdzošos iedomu tēlus un neatgriezīsities uz skaidrajām un nopietnajām pieredzes mācībām, tad jūs atmodīsities, kad būs par vēlu. Tad jūs izpratīsit briesmīgo kļūdu, kuru esat pielaiduši.
Jūsu audzināšana nav bijusi tādā, kas veidotu stipru un izturīgu raksturu, tāpēc tagad jums jāiegūst tā audzināšana, ko vajadzēja jau saņemt gadus atpakaļ. Jūsu māte ir jūs pārāk mīlējusi. Māte nevar par daudz mīlēt savus bērnus, bet viņa var negudri mīlēt, ļaujot jūtām aptumšot skatu tā kā neredz bērnu vislielākās vajadzības. Jums bija iecietīga un maiga māte. Viņa par daudz aizsargāja savus bērnus. Viņas dzīvi gandrīz nospieda [44] tās nastas, ko vajadzēja uzņemties bērniem un ko tie būtu varējuši labāk nest nekā viņa.
Stingruma un pašaizliedzības trūkums jūsu raksturos ir nopietns šķērslis īstu kristīgu piedzīvojumu iegūšanā, kas nebūtu kā irstoša smilts. Vajadzētu attīstīt gribas stiprumu un mērķu godīgumu. Panākumiem bagātai kristīgai dzīvei šīs īpašības ir noteikti nepieciešamas. Ja jūsu dvēselē mājos patiess godīgums, tad jūs nenovirzīsieties no patiesības. Nekādi motīvi nebūs pietiekoši, lai novērstu jūs no taisnās pienākuma līnijas; jūs būsit padevīgi un Dievam uzticīgi. Jūtu un mīlestības spiediens, ilgas pēc draudzības neliks jums nogriezties no patiesības un pienākuma; pienākumu jūs neupurēsiet tieksmēm.