Biroja darbiniekiem, kas apliecina ticību patiesībai, savā dzīvē jāpierāda patiesības spēks un jāpierāda, ka darbs attīstās un iet uz priekšu tāpēc, ka viņi vadās no pamatlikumiem. [190] Sava dzīve un raksturi tiem jāveido pēc pilnīgā Kristus rakstura. Ja viņi varētu ielūkoties briesmīgajā mūžības īstenībā, kādas nosodījuma šausmas pārņemtu dažus no Biroja darbiniekiem, kas tagad iet ceļu šķietamā vienaldzībā, lai gan no mūžības notikumiem viņus šķir pavisam mazs laika sprīdis. Ir doti daudzi brīdinājumi, izteiktas ļoti izjustas, nopietnas lūgšanas, kas visas ir uzticīgi atzīmētas debesīs, lai galīgās pārbaudes diena līdzsvarotu katra dzīves norēķinu. Nenogurstošā Kristus mīlestība ir pavadījusi Viņa darbā Birojā saistītos strādniekus. Dievs viņiem ir sekojis ar svētībām un sevišķiem aicinājumiem, tomēr ienīzdams grēku un neuzticību, kas tiem pieķērusies kā spitālība. Biroja strādniekiem bijušas priekštiesības dzirdēt dziļas un svinīgas patiesības, kurām vajadzēja iemantot viņu simpātijas un likt tiem augstāk vērtēt Dieva doto gaismu. Ja viņi staigātu gaismā, tad tā darītu viņu dzīvi cēlāku un bagātāku ar debesu skaidrību greznumu un patieso dievbijību.
Birojā katram ir atvērts ceļš, lai no sirds stātos Kristus darbā un glābtu dvēseles. Kristus atstāja debesis un Tēva klēpi, lai nāktu nedraudzīgajā pasaulē glābt tos, kas vēlas tikt glābti. Viņš aizgāja no sava Tēva un apmainīja skaidro eņģeļu sabiedrību pret kritušo, grēkiem aptraipīto cilvēci. Ar skumjām un izbrīnu Kristus vēro to vēsumu un vienaldzību, un nevērību, ar kādu Viņa tā saucamie sekotāji Birojā, izturas pret gaismu, brīdinājuma vēstīm un mīlestību, kuru Viņš tiem ir sniedzis. Kristus ir sagatavojis dzīvības maizi un ūdeni visiem, kas ir izsalkuši un izslāpuši.
Kungs prasa, lai Birojā visi strādātu, vadoties no augstiem motīviem. [191] Savā dzīvē Kristus tiem devis priekšzīmi. Dvēseļu glābšanas darbā visiem jāstrādā dedzīgi, ziedojoties un ar uzticību. Ja Birojā visi strādās nesavtīgi, izprazdami darba svētumu, tad Dieva svētība dusēs uz tiem. Ja visi priecīgi un laimīgi būtu uzņēmušies savas dažādās nastas, tad manam vīram nebūtu jāpiedzīvo tik daudz grūtību un viņš nebūtu tā noguris.
Cik maz nopietnu lūgšanu ticībā ir pacēlušās pie Dieva par tiem, kas strādādami Birojā nebija pilnīgi atdevušies patiesībai. Kas ir izjutis dvēseles vērtību, par kuru Kristus mira? Kas ir bijuši strādnieki Kunga vīna kalnā? Es redzēju, ka eņģeļus apbēdināja tā saucamo Kristus sekotāju vieglprātība, kas vadīja svētas lietas Birojā. Dažiem nav izpratnes par darba svētumu, viņi strādā tā, it kā darītu katru parastu darbu. Dievs tagad aicina neauglīgos strādniekus svētīties Viņam un savas pūles un cerības koncentrēt uz Viņu.
Kungs vēlas, lai visi, kas saistīti ar Biroju, kļūtu par sargiem un nastu nesējiem. Ja viņi ir izpriecu meklētāji, ja viņi dzīvē neparāda pašaizliedzību, tad viņi Biroja darbam nav derīgi. Biroja darbiniekiem, ieejot Biroja telpās, jāizjūt, ka te ir svēta vieta, - vieta, kur izplatot patiesību, kas izšķir dvēseļu likteni, dara Dieva darbu. Tas nav ne tā izjusts, ne tā saprasts, kā tam vajadzētu būt. Burtliču nodaļā ir dzirdamas sarunas, kas novērš prātu no darba. Birojs nav tā vieta, kur var ciemoties, flirtēt, izklaidēties, vai arī izturēties savtīgi. Visiem jāsajūt, ka viņi dara Dieva darbu. Viņš, kurš redz visus motīvus un lasa visas sirdis, pārmeklē, pārbauda un sijā savus ļaudis, sevišķi tos, kam ir gaisma un atzīšana un kas saistījušies svētā darbā. Dievs ir siržu izmeklētājs un pārbaudītājs un nepieņem neko mazāku, kā tikai pilnīgu nodošanos darbam un svētīšanos Viņam. Visiem Birojā vajadzētu darīt savu ikdienas pienākumu kā Dieva klātbūtnē. [192] Viņiem nevajadzētu apmierināties, ka padara tikai nepieciešamo, lai saņemtu savu algu, bet ikvienam vajadzētu strādāt katrā vietā, kur tie var sniegt vislielāko palīdzību. Brāļa Vaita prombūtnes laikā daži tiešām ir bijuši godīgi, bet citi ir tikai kalpotāji acu priekšā. Ja visi Biroja darbinieki, kas uzskata sevi par Kristus sekotājiem, būtu bijuši uzticīgi savu pienākumu pildīšanā Birojā, tad būtu notikusi liela pārmaiņa uz labo pusi. Jaunieši pārāk centušies ar savām sarunām un jokiem pievērst sev viens otra uzmanību un tā no Biroja aizdzinuši Dieva eņģeļus.
Marks Lihtenšteins bija dievbijīgs jauneklis, bet viņš tik maz redzēja patiesās reliģijas pamatlikumus draudzē un pie tiem, kas strādāja Birojā, ka viņam bija jāizjūt apmulsums un skumjas un pretīgums. Viņš piedauzījās, redzēdams apzinīguma trūkumu sabata turēšanā, kas atklājās to dzīvē, kas saucas par Dieva baušļu turētājiem. Marks augstu vērtēja darbu Birojā, bet uzpūtība, niekošanās un bez principiāla izturēšanās lika viņam klupt. Dievs viņu bija pacēlis un savienojis ar savu darbu Birojā, bet daži Birojā tik maz pazīst Dieva prātu un Viņa gribu, ka tie Marka atgriešanos no jūdaisma neuzskatīja par sevišķi svarīgu. Viņa krietnumu nenovērtēja. To bieži sāpināja brāļa F. un citu Biroja darbinieku izturēšanās. Kad viņš mēģināja tos norāt, tad viņa vārdus nicināja, tāpēc ka viņš bija iedrošinājies tos pamācīt. Trūkumi viņa valodā dažiem bija iemesls jokiem un asprātībām.
Marks dziļi izjuta F. trūkumus, bet viņš nezināja, kā varētu palīdzēt. Marks nekad nebūtu atstājis Biroju, ja jaunieši būtu uzticīgi savas ticības apliecības izdzīvotāji. Ja viņš ticības dzīvē ies bojā, tad viņa asinis noteikti atradīs pie to jauniešu drēbēm, kas sevi atzīst par kristiešiem, bet kas ar darbiem, vārdiem un izturēšanos skaidri rāda, ka viņi nepieder Kristum, bet pasaulei. Savam stāvoklim nepiemērota nevīžība, vienaldzība un neuzticība ir jāizbeidz. Birojā ir jānotiek pilnīgai un paliekošai pārmaiņai, vai arī tie, kas saņēmuši tik daudz gaismas un priekštiesību, būs jāatlaiž un citi ieņems viņu vietas, kaut arī tie būtu neticīgie. Ir briesmīga lieta sevi pievilt. Norādot uz Biroja darbiniekiem eņģelis sacīja: “Ja jūsu taisnība nebūs pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nekādā gadījumā neieiesiet debesu valstībā.” Ar ticības apliecību vien nepietiek. Darbam jābūt padarītam dvēseles iekšienē un tad tam jāparādās dzīvē. Kristus mīlestība sniedzas līdz zemes sāpju un bēdu vislielākajiem dziļumiem, jo citādi tā nevarētu piekļūt grēciniekam. Tai jāaizsniedz arī mūžīgā tronis, lai spētu pacelt cilvēku no kritušā stāvokļa, un lai mūsu vajadzības nepaliktu nepiepildītas un mūsu vēlēšanās neapmierinātas. Kristus, mūsu Vadonis, ir ieminis ceļu no zemes uz debesīm. Viņš ir savienotājs loceklis starp divām pasaulēm. Viņš nes cilvēkam Dieva mīlestību un laipnību un caur savu nopelnu ceļ cilvēku uz augšu un salīdzina ar Dievu. Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Sastopot ciešanas, ir grūti iet lēni, soli pa solim uz priekšu, uz augšu pa skaidrības un svētuma taku. Bet Kristus ir bagātīgi rūpējies, lai katram dievišķajā dzīvē uz priekšu liekamajam solim dotu dievišķu spēku. Šīs atzīšanas un piedzīvojumu trūkst visiem Biroja darbiniekiem, bet tie ir jāiegūst, vai arī viņi ikdienas apkaunos Kristus darbu.
Brālis G. savā dzīvē pielaidis kļūdu. Viņš sevi vērtē par augstu. Viņš nav sācis celt pareizā veidā, lai savā dzīvē gūtu panākumus. Viņš ceļ jau jumtu, bet vēl nav laba pamata. Pamats jāiegulda zem zemes un tad tikai var celt ēku uz augšu. Viņam vajadzīgi piedzīvojumi ikdienas dzīves pienākumos un arī jāprot sevi valdīt, bet to nevar dot zinātne. Visa viņa izglītība viņam nedos tos fiziskos vingrinājumus, kas viņu norūdītu priekš dzīves grūtībām.
No visa man rādītā saprotams, ka Birojā palīgpersonāla izvēle jāizdara rūpīgi. Tur nevajag pieņemt jaunus, nepārbaudītus un nesvētījušos cilvēkus, jo viņi ir pakļauti kārdināšanām un tiem vēl trūkst stingra rakstura. [194] Kas izveidojuši savu raksturu, kuru pamatlikumi ir stingri un kas no sirds mīl Dieva patiesību, tie nebūs par iemeslu pastāvīgām rūpēm un bažām, bet drīzāk gan par palīdzību un svētību. Izdevniecības birojam ir papilnam iespēju iegūt labus palīgus, kam ir spējas un kas vadās no pamatlikumiem. Un draudzei no savas puses nevajadzētu meklēt sev labumu ne par vienu peniju no tiem, kas nāk uz Biroju, lai strādātu un mācītos savu arodu. Ir vietas, kur daži var nopelnīt labākas algas, bet viņi neatradīs svarīgāku, godājamāku un austāku vietu par Dieva darbu Birojā. Kas strādā uzticīgi un nesavtīgi, tie tiks atalgoti. Viņiem ir sagatavots godības vainags, ar kuru salīdzinot viss šīs zemes gods un prieks ir tikai putekļi pie svaru kausiem. Sevišķas svētības saņems tie, kas ir bijuši Dievam uzticīgi, būdami nomodā par citu Biroja darbinieku garīgo labklājību. Nauda un laicīgas intereses, salīdzinot ar to, ir pilnīgi nenozīmīgas. Vienā svaru kausā ir zelta putekļi, otrā – cilvēka dvēsele, kam ir tāda vērtība, ka Dieva Dēls upurēja godu, slavu un debesu bagātības, lai to atpirktu no grēka verdzības un bezcerīga izmisuma saitēm. Dvēseles vērtība ir bezgalīga un tai jāpievērš vislielākā uzmanība. Ikvienam cilvēkam, kas šajā Birojā bīstas Dievu, jānoliek vieglprātības un tukšas lietas un ar patiesu morālisku drosmi jāuztur savas vīrišķības cieņa, izvairoties no lētas familiaritātes, tomēr ļaujot kristīgās intereses ar mīlestības saitēm saistīt sirdi ar sirdi.
Sirds ilgojas pēc mīlestības un līdzjūtības, kas to atspirdzina un stiprina, kā puķi atspirdzina lietus un saules stari.
Bībele jālasa ikdienas. Reliģiskā dzīve, nodošanās Dievam ir vislabākais aizsargs jauniešiem, kas padoti kārdināšanām izglītības iegūšanas laikā. Dieva Vārds dos pareizu izpratni par to, kas ir pareizs, kas ir taisnība un netaisnība un par tikumiskajiem principiem. Stingri patiesības pamatlikumi ir jaunatnes vienīgā drošība. Noteikts mērķis un apņēmīga griba daudziem aizvērs durvis kārdināšanām un aizsargās pret iespaidiem, [195] kas ir nelabvēlīgi kristīga rakstura saglabāšanai. Vājš un svārstīgs gars zēna gados un jaunībā vēlākajā dzīvē sagādās pastāvīgas grūtības un cīņas, jo trūks noteiktības un stingru pamatlikumu. Tas kavēs iegūt panākumus šajā dzīvē un apdraud arī pazaudēt labāko dzīvi. Nopietna nostāja patiesības pusē dod lielu drošību. Pirmajam mērķim jābūt Dieva pagodināšana, bet otrajam – būt uzticīgam pret cilvēkiem, izpildot pienākumus, ko katra diena nes sev līdzi, izturot tās pārbaudījumus un panesot tās nastas ar stingru un apņēmīgu sirdi. Nopietnība un nenogurstošas pūles, kas savienotas ar ciešu apņemšanos un pilnīgu uzticēšanos Dievam, palīdzēs ikkatrā gadījumā, sagatavos derīgai dzīvei šajā pasaulē un darīs mūs cienīgus ieiet nemirstīgā dzīvē.