Mīlestības dvīņu māsa ir pienākums. Mīlestība un pienākums stāv viens otram blakus. Mīlestības parādīšana, atstājot novārtā pienākumu, darīs bērnus stūrgalvīgus, ietiepīgus un ļaunus, savtīgus un nepaklausīgus. Ja ņem stingro pienākumu vien bez mīlestības, kas to mīkstinātu un darītu patīkamu, tad iegūs līdzīgus rezultātus. Lai bērnus audzinātu pareizi, tad pienākumam jāsaplūst ar mīlestību.
Priesteriem senatnē deva norādījumus: “Un tiem būs mācīt maniem ļaudīm starpību starp to, kas svēts un kas nesvēts un likt tiem izšķirt, kas šķīsts un kas nešķīsts. Un strīdus jautājumā tiem būs stāvēt taisnīgi, tiem būs tiesāt saskaņā ar manām tiesām.” “Kad Es uz ļauno saku: tu mirdams mirsi, - un tu nemāci ļauno, lai atgriežas no sava ļaunā ceļa, tad ļaunais nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Bet ja tu bezdievīgo pamāci, lai atgriežas no sava ceļa, tad viņš mirs savā noziegumā, bet tu savu dvēseli esi izglābis.”
Šeit skaidri ir pateikts Dieva kalpu pienākums. Viņi nevar tikt atvainoti, ja uzticīgi nepildīs savu pienākumu, norājot grēkus un netaisnības pie Dieva ļaudīm, [196] kaut arī tas būtu nepatīkams uzdevums un kaut arī vainīgais to nepieņemtu. Bet pa lielākai daļai norātais pieņemu brīdinājumu un ievērotu pārmetumu, ja citi nenostātos tam ceļā. Viņi nāk kā līdzjutēji, žēlo norāto un jūtas aicināti viņu aizstāvēt. Viņi neredz, ka Kungam nepatīk netaisnības darītāji, jo tie ievaino Dieva darbu un apkauno Viņa vārdu. Vainīgajam turpinot savu nepareizo rīcību, dvēseles tikušas novērstas no patiesības un gājušas ticības dzīvē bojā, bet Dieva kalpam, kuram nav skaidra izpratne un kurš savā spriedumā ļaujas ietekmēties no nepareiziem iespaidiem, vieglāk ir nostāties apvainotā pusē, kura iespaids ir darījis daudz ļauna, nekā norāt netaisnību un grēku. Tā rīkodamies viņš grēciniekam patiesībā saka: “Neskumsti, nejūties sasists, tev patiesībā ir taisnība.” Viņi saka uz grēcinieku: “Tev labi klāsies.”
Dievs prasa, lai Viņa kalpi staigātu gaismā un neaizvērtu acis pret sātana darbību. Viņiem jābūt gataviem brīdināt un norāt tos, kuriem draud briesmas sātana smalkās viltības dēļ. Sātans strādā pa labi un pa kreisi, lai iegūtu izdevīgāku stāvokli. Viņš nepazīst atpūtu. Viņš ir neatlaidīgs. Viņš ir modrs un viltīgs izmantot sev par labu katru apstākli un izlietot tos cīņā pret patiesību un pret Dieva valsts interesēm. Tā ir nožēlojama patiesība, ka Dieva kalpi nav ne pusi tik modri pret sātana viltībām, kā tiem vajadzētu būt. Un tur, kur tiem vajadzētu stāties velnam pretī, lai tas bēgtu no viņiem, daudzi tiecas samierināties ar tumsas spēkiem.