Kristus kalpam vajadzētu būt sagatavotam visādiem labiem darbiem. Tu esi pielaidis nožēlojamu kļūdu. Tev savā ģimenē jāparāda ģimenes galvai piederošā laipnā uzmanība, maigums, mīlestība, lēnprātība, cēla iecietība un patiesa pieklājība, pirms tu vari gūt panākumus dvēseļu mantošanā Kristum. Ja tev trūkst gudrības vadīt nedaudzus locekļus, ar kuriem tu esi cieši saistīts, kā lai tev būtu panākumi lielākas sabiedrības pārvaldīšanā, kam pret tevi nav nekādu sevišķu interešu. Tavai sievai patiesi un pilnīgi jāatgriežas pie Dieva. Neviens no jums nav spējīgs pareizi pārstāvēt mūsu ticību. Jums abiem vajadzīga pilnīga atgriešanās.
Atkāpšanās no Dieva darba pašreiz tev ir vislabākais ceļš. Brāli R., tev trūkst izturības kā arī rakstura stingrības. Tev ļoti trūkst tādas rakstura īpašības, kādas nepieciešamas Dieva darba strādniekiem šinī laikā. Tu neesi saņēmis audzināšanu praktiskai dzīvei, kas tev nepieciešama, lai kā praktisks Kristus kalps gūtu panākumus. Tava audzināšana daudzējādā ziņā ir nepilnīga. Tavi vecāki nav iepazinušies ar tavu raksturu, lai beidzot tu varētu attīstīt simetrisku raksturu un iegūt morālus spēkus un kļūtu stiprs, pazemīgs un savaldīgs. Tu ļoti maz pazīsti praktisko dzīvi, kā arī izturību grūtībās. [557 Tevī ir stipra vēlēšanās apstrīdēt citu domas un uzspiest savējās. Tas ir tavas jaunības gadu pašapmierinātības un savu iegribu apmierināšanas sekas. Tu nepazīsti sevi un savas kļūdas. Tu negribi būt skolnieks, bet ļoti ilgojies mācīt. Tev ir savi uzskati un savām īpatnējām idejām tu tā pieķeries, ka ar savu neatlaidību apgrūtini citus. Tu centies izvest dzīvē savus nodomus, tavās acīs tavas idejas liekas svarīgākas par pieredzes bagātu, tikumiski vērtīgu cilvēku piedzīvojumiem, kas šajā darbā ir pārbaudīti. Tev glaimo iedoma, ka tev ir spējas, kuras citiem vajadzētu augstu vērtēt. Šo spēju dēļ tu sevi uzskati par vērtīgu cilvēku; tomēr šīs spējas nav pārmeklētas un pārbaudītas. Tev ir vienpusīga audzināšana. Tev nav nekādas patikas un mīlestības uz vienkāršajiem ikdienišķās dzīves pienākumiem. Ja arī nebūtu citu iemeslu, tad tavs kūtrums vien jau būtu pietiekošs, lai tevi atzītu par nederīgu sludinātāja darbam. Darbam nav tik daudz vajadzīgi sludinātāji – runātāji, cik strādnieki. No visiem dzīves aicinājumiem nav neviena, kas prasītu tik nopietnus, uzticīgus, neatlaidīgus un uzupurīgus strādniekus, kā Dieva darbs šinīs pēdīgās dienās.
Mūžīgās dzīvības iegūšana stāv pāri visiem citiem centieniem. Dievam viņa darbā nav vajadzīgi sliņķi. Grēcinieku brīdināšanas darbs, lai tie izbēgtu no nākamās dusmības, prasa nopietnus vīrus, kas izjūt dvēseļu nastu un kas neķersies pie katras aizbildināšanās, lai izvairītos no nastām, vai atstātu darbu. Mazas grūtības, kā nepatīkami laika apstākļi un iedomāts nespēks, brālim R. liekas pietiekoši, lai izvairītos no tālākas piepūles. Viņš pat vadās pēc savas patikas, un kad rodas pienākumi, kas viņam nepatīk, kad kūtrums prasa pēc atpūtas, tad viņš bieži aizbildinās, ka ir slims, lai gan nav nekāda iemesla šai slimībai, izņemot to, ka slinkuma ieradums un ēstkāres apmierināšana bezdarbībā, ir padarījusi kūtru viņa organismu. Viņam varētu būt laba veselība, ja viņš stingri ievērotu dzīvības un veselības likumus un visos savos ieradumos izdzīvotu gaismu par veselības reformu. [558]
Ja brālis R. nepārveidojas, tad viņš neder šo pēdējo dienu darbam. Dievs neaicina tādus sludinātājus, kas kūtri fiziskā darbā nest izšķirošo biedinājuma vēsti pasaulei. Dievam ir vajadzīgi strādnieki Viņa darbā. Patiesi, nopietni, pašaizliedzīgi strādnieki arī kaut ko padarīs.
Brāli R., tava patiesības mācīšana citiem ir bijusi pilnīgs pārpratums. Dievs nekad tā nekļūdīsies, ka aicinās kādu cilvēku ar tik maz piedzīvojumiem praktiskajā dzīvē un garīgās lietās. Tev ir tikai spējas runāt, bet Dieva darbs prasa svētījušos, enerģiskus vīrus. Šos rakstura vilcienus tu vari attīstīt, tu vari tos iegūt, ja tu to gribi. Neatlaidīgi attīstot pretējus rakstura vilcienus tiem, kas tev tagad ir un kuru dēļ tu esi piedzīvojis neveiksmi, tu vari mācīties, kā pārvarēt šos sava rakstura trūkumus, kas kopš tavas jaunības ir auguši lielumā. Iziet un vienīgi šad un tad runāt uz ļaudīm nav strādāšana Dievam. Tas nav nekāds īsts darbs.
Kas strādā Dievam, tie ar uzrunu no katedra tikai iesāk darbu. Pēc uzrunas nāk īstais darbs, - iešana no mājas uz māju, sarunāšanās ar ģimenes locekļiem, kopīgas lūgšanas un saistīšanās ciešā līdzjūtībā ar tiem, kuriem mēs vēlamies palīdzēt. Kristus kalpa cieņa nemazināsies, ja viņš būs nomodā, lai ieraudzītu un saprastu šo ģimeņu laicīgās nastas un rūpes, un ja viņš mēģinās būt derīgs, cenšoties kur vien iespējams šīs nastas atvieglināt, pašam padarot kādu fizisku darbu. Šādā ceļā viņš var iegūt lielu iespaidu, kas atbruņos pretestību un salauzīs aizspriedumus, ko viņš nepanāktu, ja arī citādi kā Kristus kalps būtu derīgs.
Mūsu jaunākajiem sludinātājiem nav rakstu darbu nastas, kas savā laikā bija vecākajiem un piedzīvojošākiem. Uz viņiem negulstas atbildību dažādības, kas nospiež prātu un nogurdina cilvēku. Tomēr tieši šīs rūpju nastas ir tās, kas pilnveido kristīgo pieredzi, sniedz morālus spēkus un dara stiprus un prasmīgus tos, kas iesaistījušies Dieva darbā. Izvairoties no nastām un nepatīkamiem pienākumiem darbā, mūsu sludinātāji nekad nekļūs par stipriem cilvēkiem, uz kuriem varētu paļauties reliģiskās krīzes laikā. [559] Daudzi mūsu sludinātāji Dieva darbā ir tikpat vāji kā zīdaiņi. Un daudzi, kas gadiem ilgi jau strādā patiesības mācīšanas darbā, tomēr vēl nav spējīgi strādnieki, kuriem nebūtu jākaunas. Viņi nav kļuvuši stipri piedzīvojumos sastopoties ar pretestību. Tie ir izvairījušies no šiem vingrinājumiem, kas tos būtu morāli stiprinājuši un devuši garīgu spēku. Bet tieši šie piedzīvojumi viņiem ir vajadzīgi, lai iegūtu pilnīgu vīra augumu Kristū Jēzū. Viņi neiegūst garīgus spēkus, izvairoties no pienākumiem un atbildībām un padodoties kūtrumam un savtīgai mīlestībai uz ērtībām un izpriecām.
Brālim R. netrūkst spēju ietērpt savas domas vārdos, bet viņam trūkst garīguma un patiesa sirds svētuma. Viņš pats nav dziļi dzēris no patiesības avots. Ja viņš būtu izmantojis zelta brīžus, pētot Dieva Vārdu, tad tagad viņš varētu būt spējīgs strādnieks, bet viņš ir par kūtru, lai nopietni mācītos un pats saprastu mūsu cerības pamatus. Viņš ir ar mieru pieņemt cita prāta un spalvas radītos materiālus un izlietot viņu domas, kas tam vieglāk pieejamas, bez kā pats pūlētos piespiesties rūpīgi domāt vai ar lūgšanām visu apsvērt.
Brālim R. nepatīk nopietna slodze ne Rakstu studijās, ne arī fiziskā darbā. Viņš dod priekšroku vieglākam ceļam un vēl līdz šim no piedzīvojumiem nepazīst Dieva darba nastas. Ir vieglāk atkārtot citu domas, nekā pašam centīgi meklēt patiesību. Tikai ar personīgām pūlēm, nopietni garīgi piespiežoties un pilnīgi nododoties darbam, cilvēki var kļūt derīgi sludināšanas darbam.
Kristus saka: “Jūs esat zemes sāls; ja nu sāls nelietīga, ar ko tad sālīs?” Sāls garša ir dievišķā žēlastība. Visās pūlēs sekmēt patiesības izplatīšanu, ir pavisam maza vērtība, ja Dieva Gars tās nepavada. [560] Mācot patiesību, tu esi rotaļājies kā bērns. Tavs prāts ir bijis pievērsts paša ērtībām un priekiem. Tu esi sekojis savām tieksmēm. Tev un tavai sievai nav patiesas izpratnes par Dieva darba svētumu. Jūs abi vairāk domājat, kā izdabāt savām tieksmēm, meklējot iespējas apmierināt ilgas pēc uzjautrināšanās un ērtībām, nekā par nodošanos nopietnajiem dzīves pienākumiem, sevišķi par atbildībām, kas saistītas ar pasaules brīdināšanas darbu, par tuvojošos Dieva tiesu.
Tu redzēji brāli S. nastu saliektu un nogurušu fiziskajā darbā, bet tu tik ļoti mīlēji savas ērtības un tev tik ļoti gribējās uzturēt savu personīgo iespaidu, ka tu turējies sānis, atvainodams sevi ar to pienākumu uzņemšanos, kurus kāds cits bija spiests padarīt. Tu esi dienas pavadījis īstā kūtrumā, nedarīdams nevienam nekāda labuma; bet tava sirdsapziņa bez kādiem pārmetumiem ir atļāvusi tev saņemt samaksu no Dieva mantu nama par laiku, ko tu galvenokārt esi pavadījis bezdarbībā.
Ar savu rīcību tu esi rādījis, ka tev nav augsta izpratne par svētām lietām. Tu esi aplaupījis Dievu, un tagad tev vajadzētu nopietni nožēlot un atgriezties. Nemēģini mācīt citus. Kad tu būsi atgriezies, tad varēsi stiprināt savus brāļus. Tomēr savā vīnkalnā Dievs nevar izlietot cilvēkus, kas raksturā tev līdzīgi. Kad tu atbrīvosies no sava rakstura iezīmēm un nesīsi dievišķā rakstura zīmogu, tad tu varēsi strādāt Dieva darbā. Tev ir jāmācās gandrīz viss, un ir tikai īss laiks šo mācību apgūšanai. Lai Dievs tev palīdz strādāt nopietni un mērķtiecīgi. Es esmu sarakstījusi daudz vairāk vispārēju pamatlikumu, bet nevaru atrast laika, lai tagad tev tos nodotu.