Tā kā mūsu pirmie vecāki pazaudēja Ēdeni, ļaujoties ēstkārei, tad mūsu vienīgā cerība atgūt Ēdeni ir, nesatricināmi aizliedzoties ēstkārē un kaislībās. Atturība diētā un visu kaislību savaldīšana saglabās skaidru prātu un sniegs garīgu un tikumisku spēku. Tas dara cilvēku spējīgu pakļaut visas savas tieksmes augstāko spēku pārvaldībai un pareizi izšķirt, kas ir taisnība un netaisnība, kas ir svēts un kas ir nesvēts. Kas patiesi saprot Kristus pienesto upuri, atstājot savu Debesu mājokli un atnākot uz šo pasauli, lai ar savu dzīvi rādītu cilvēkiem, kā pretoties kārdināšanām, tie visi priecīgi aizliegs sevi un izvēlēsies Kristus ciešanas.
Kunga bijāšana ir gudrības iesākums. Kas uzvar, kā Kristus ir uzvarējis, tiem pastāvīgi vajadzētu sargāties no sātana kārdināšanām. Ēstkāri un kaislības vajadzētu ierobežot un pakļaut apgaismotas sirdsapziņas pārvaldībai, lai saprašana būtu nenovājināta un uztveres spējas skaidras un lai sātana darbošanos un viņa cilpas neizskaidrotu par Dieva aizgādību. Daudzi vēlas iegūt galīgo atalgojumu un uzvaru, ko dos uzvarētājiem, tomēr tie negrib panest pūles, trūkumu un pašaizliegšanos līdzīgi viņu Pestītājam. Tikai ar paklausību un nepārtrauktu piepūli mēs uzvarēsim, kā Kristus uzvarēja.
Ēstkāre būs par iemeslu tūkstošu bojā ejai, kas saņemtu spēku visās citās sātana kārdināšanās, ja būtu uzvarējuši šinī punktā. [492] Kas ir ēstkāres vergi, tiem neizdosies izveidot pilnīgu kristieša raksturu. Cilvēka nepārtrauktie pārkāpumi sešu tūkstošu gadu laikā kā augļus ir nesuši slimības, sāpes un nāvi. Un tuvojoties laika noslēgumam, sātana kārdinājumi ļauties ēstkāres varai būs vēl spēcīgāki un vēl grūtāk pārvarami.