Ir neapdomīgi, pārdroši cilvēki, kas sevi sauc par drosmīgiem, drošsirdīgiem. Viņi paši bez vajadzības dodas briesmās, tādā veidā pakļaujot sevi kārdināšanām, no kurām Dievs tikai ar brīnumu var tos izvadīt neievainotus un neaptraipītus. Pasaules Pestītājs stingri un noteikti stājās pretī sātana kārdinājumam mesties zemē no Dieva nama jumta gala. Sātans citēja Dieva apsolījumu, kura spēkā Kristus to varot droši darīt. Uz šo kārdināšanu Kristus atbildēja ar Rakstiem: “Stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu tev nebūs kārdināt.” Kristieša vienīgā drošība ir atsist ienaidnieku ar Dieva Vārdu. Sātans spiež cilvēkus doties tādās vietās, kur Dievs viņiem neliek iet, un savus priekšlikumus attaisno ar Rakstiem.
Dieva dārgie apsolījumi nav doti, lai cilvēkā stiprinātu pārdrošību, vai arī, lai uz tiem paļaujoties bez vajadzības dotos briesmās. Kungs prasa, lai mēs izturētos pazemīgi, paļaujoties uz Viņa aizgādību. “Cilvēka ceļi pie viņa paša nestāv, tas nestāv pie vīra, kā lai staigā, kurp tas lai sper savus soļus.” [Jer.10,23.] Dievā ir mūsu labklājība un dzīvība. Bez Dieva atļaujas un svētības nekas nevar veikties. Viņš var uzlikt savu roku, lai sekmētu un svētītu, Viņš var arī savu roku griezt pret mums. “Pavēli tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, tad Viņš gan darīs.” No mums, kā no Dieva bērniem, pastāvīgi prasa saglabāt kristieša raksturu. Mums jāvingrinās apdomībā, uzmanībā un pazemībā un vērīgi un apdomīgi jāizturas pret ārpusē esošiem. Tomēr nevienā gadījumā mēs nedrīkstam palikt neuzticīgi pamatlikumiem.
Mūsu vienīgā drošība ir nedot vietas velnam; jo viņa ierosinājumi vienmēr grib mūs ievainot un novērst no paļaušanos uz Dievu. [483] Viņš pārvēršas gaišības eņģelī, lai kārdināšanās savu nodomu izteiktu tādā veidā, ka mēs neredzētu viņa viltību. Jo vairāk mēs pakļaujamies, jo vairāk viņa maldi mūs ietekmē. Nav droši ielaisties ar viņu pārrunās un strīdos. Pēc katras viņam dotās priekšrocības, ienaidnieks no mums prasīs vēl vairāk. Mūsu vienīgā drošība ir stingri atraidīt pašu pirmo aicinājumu uz pārdrošību. Kristus nopelnā Dievs mums ir devis pietiekoši žēlastības pretoties sātanam un būt vairāk nekā uzvarētājiem. Stāvēt pretī, tas nozīmē, gūt panākumus. “Stāviet pretī velnam, tad viņš bēgs no jums.” Mēs zaudējam visu ko esam ieguvuši, ja šodien tam pretojamies, bet rītu padodamies.
Šī laikmeta grēks ir Dieva skaidro pavēļu neievērošana, iespaida spēks nepareizā virzienā ir ļoti liels. Ievai bija viss viņai vajadzīgais. Netrūka nekā, lai būtu laimīga, bet nesavaldītā ēstkāre vēlējās baudīt tā koka augli, kuru vienīgo Dievs nebija atļāvis ēst. Viņai nebija nekādas vajadzības pēc atzīšanas koka augļa, bet viņa atļāva, lai ēstkāre un ziņkārība pārvalda saprātu. Viņa bija laimīga Ēdenes mājvietā pie sava vīra sāniem, bet līdzīgi nemierīgajām mūsdienu Ievām, viņa gribēja sasniegt kādu augstāku pakāpi par to, ko Dievs viņai bija piešķīris. Bet mēģinot kāpt augstāk par savu sākotnējo stāvokli, tā nokrita daudz zemāk. Tādu pašu iznākumu, bez šaubām piedzīvo arī tagadējās paaudzes Ievas, ja viņas, saskaņā ar Dieva plānu, priecīgi nepildīs savus ikdienas pienākumus.
Sievietēm ir darāms darbs, kas ir pat svarīgāks un augstāks par tronī sēdošā ķēniņa pienākumiem. Viņas var veidot savu bērnu prātus un raksturus, lai tie būtu derīgi šinī pasaulē un lai varētu kļūt par Dieva dēliem un meitām. Viņas laiks ir par dārgu, lai to pavadītu dejas zālēs vai arī izšķiestu nevajadzīgās pūlēs. Šinī trūkuma un ciešanu pilnajā pasaulē ir pietiekoši daudz neatliekamu un svarīgu darbu, lai dārgos mirkļus neizšķiestu ārējiem izrotājumiem un greznojumiem. Debesu Ķēniņa meitas, ķēnišķīgās ģimenes locekles izjutīs atbildības nastu, sasniegt augstāku, cēlāku dzīvi, kas tās vadītu ciešākā savienībā ar Debesīm un dotu iespēju strādāt pilnīgā saskaņā ar pasaules Pestītāju. [484] Kas būs iesaistījušās šajā darbā, tās vairs neapmierinās mode un ģeķības, kas pilnīgi aizņem šo pēdējo dienu sieviešu prātus un jūtas. Ja viņas tiešām ir Dieva meitas, tad tās būs arī dievišķās dabas dalībnieces. Redzot sabiedrībā samaitājošo iespaidu, viņās tāpat kā viņu dievišķajam Pestītājam, modīsies visdziļākā nožēla un līdzjūtība. Tām būs Kristum līdzīga mīlestība un līdzjūtība un savā iespaidu jomā, atkarībā no spējām un izdevībām, viņas strādās, lai glābtu bojā ejošās dvēseles, tāpat kā Kristus strādāja cilvēku labā savā augstajā uzdevumā.
Sievietes nolaidība paklausīt Dieva plānam, kāds tas bija pie viņas radīšanas, un cenšanās pēc citām lietām, kuru pildīšanai Dievs viņai nav piešķīris spējas, atstāj tukšu to vietu, kuru tā būtu varējusi veikt labi. Atstājot novārtā savus pienākumus viņa pazaudē sievietes patieso cieņu un cēlumu. Radot Ievu, Dievs negribēja, lai tā būtu mazvērtīgāka par vīru, ne arī pārāka, bet gan lai visās lietās būtu tam līdzīga. Svētajam pārim nebija nekādu, vienam no otra neatkarīgu interešu, un tomēr katrs no viņiem domāja un strādāja individuāli. Bet pēc Ievas grēka, tā kā viņa pirmā krita pārkāpumā, Kungs sacīja, lai Ādams valda pār viņu. Viņai bija jāpakļaujas vīram un šis noteikums bija daļa no lāsta. Daudzos gadījumos šis lāsts sievietes likteni ir padarījis ļoti smagu un viņas dzīve pārvērtusies par nastu. Pārākumu un spēku, kuru Dievs devis vīram, viņš daudzējādā ziņā izlietojis patvaļīgi un nepareizi. Bezgalīgā gudrība paredzējusi atpestīšanas plānu, kas cilvēcei dod otrreizēju pārbaudes laiku, lai to vēlreiz pārdomātu.
Sātans izlieto cilvēkus par saviem aģentiem, lai vadītu uz pārdrošību tos, kas mīl Dievu, sevišķi to redzam pie spiritisma piekrāptajiem. Spiritisti neatzīst Kristu par Dieva Dēlu, un ar savu neticību daudzas dvēseles vada uz pārdrošiem grēkiem. Līdzīgi sātanam cīņā ar dzīvības Lielkungu, viņi pat pieprasa, lai tos vērtē augstāk par Kristu. [485] Spiritisti, kuru dvēseles ir atbaidošu grēku aptraipītas un kuru sirdsapziņa notrulinājusies, tomēr ar savām netīrajām lūpām iedrošinās izrunāt nevainīgā Dieva Dēla vārdu, un, zaimojot Dievu, savienot Viņa augsto vārdu ar to zemiskumu, kas raksturo viņus pašus.
Cilvēki, kas ienes šīs nosodāmās ķecerības, iedrošinās izaicināt uz strīdu tos, kas māca Dieva Vārdu, un dažiem patiesības sludinātājiem ir pietrūcis drosmes šīs Dieva Vārdā tik skaidri iezīmētās šķiras izaicinājumam pretoties. Dažiem mūsu sludinātājiem nav bijis morāliskas drosmes pateikt šiem ļaudīm: “Dievs mūs par jums ir brīdinājis. Viņš mums ir devis skaidru aprakstu par jūsu īpašībām un par tās maldu mācībām, pie kurām jūs turaties.” Daži mūsu sludinātāji, kuriem nevajadzētu dot šiem ļaudīm nekādas iespējas uzvarai, ne arī tos apvainot gļēvulībā, ir ielaidušies ar viņiem atklātās diskusijās. Bet strīdoties ar spiritistiem tie necīnās tikai ar cilvēkiem, bet gan ar sātanu un viņa eņģeļiem. Viņi paši dodas saskarē ar tumsības spēkiem un iedrošina ap tiem esošos ļaunos eņģeļus.
Spiritisti vēlas savas maldu mācības atklāt citiem; un sludinātāji, kas aizstāv Bībeles patiesības, palīdz viņiem to izdarīt, ja ir ar mieru ielaisties diskusijās ar tiem. Viņi iegūst izdevību atklāt ļaudīm savas maldu mācības un katrā diskusijā ar tām kāds tiek piekrāpts. Mums vislabākais ceļš ir no tiem izvairīties.