Bet visnožēlojamākais ir tas, ka viņš saviem bērniem atstājis plaši atvērtas durvis bojā ejai, lai viņi pa tām ieietu un pazustu. Viņu bērnu dabai jāizmainās, viņu raksturiem jāpārveidojas un jākļūst pilnīgi jauniem, vai arī viņiem nav nekādu cerību. Vai eņģeļi var laipni noskatīties uz tavu ģimeni, brāli B.? Vai viņiem var būt prieks dzīvot tavā mājā? Celtne ir laba, bet iekšienē nemājo laime. Kas mājā dzīvo, tie to padara vai nu par Debesīm vai par elli. Tu necieni un negodā savu bērnu māti. Tu atļauj bērniem būt nepaklausīgiem un citus necienīt.
Tu varbūt sacīsi: “Kāpēc māsa Vaita nāk pie manis ar šīm lietām? Es neticu parādīšanām.” Es to zināju, pirms sāku rakstīt, bet es jutu, ka ir pienācis laiks tev šīs lietas atklāt. [455] Man tev jāsaka patiesība, jo es sagaidu, ka tiesā man būs jāsastopas ar to, ko es šeit vājībā esmu uzrakstījusi. Es gaidīju, cerēdama, ka spēšu pateikt kaut ko tādu, kas aizsniegtu tavu sirdi un mīkstinātu to tieši šiem vārdiem, kurus es esmu uzrakstījusi. Tomēr šajā ziņā esmu pazaudējusi visas cerības, jo tu esi ietērpies bruņās, kas ir tik pat cietas kā tērauds. Tu nepiekrīt nekam, kas nesaskan ar tavām domām. Man rādīja, ka tagadējās patiesības lietai būtu bijis labāk, ja tu nekad nebūtu pieņēmis sabata patiesību. Tava sirdsapziņa nav no jūtīgajām; ienaidnieks aizmiglojis tavu skatu.
Es esmu atmetusi visas cerības kaut ko darīt draudzes labā, kamēr tu viņiem esi par piedauzības akmeni. Tu reiz mīlēji patiesību un, ja tu būtu turpinājis iet pa patiesības un svētuma taku, tagad tu būtu Kristus vēstnesis. Lielajā Dieva dienā tev būs jānodod briesmīgs norēķins par taviem podiem, kas palikuši neizlietoti. Tev bija labas spējas. Dievs tev šīs dāvanas aizdeva, lai tu tās izlietotu, ka tās nestu labus augļus, bet tu šīs dāvanas izlietoji nepareizi. Ja Dieva dotās spējas tu būtu izlietojis par labu patiesībai, tad tu būtu daudz paveicis mantojot dvēseles Kristum, un Debesu valstībā tu ieraudzītu dvēseles, kas izglābtas ar tavu līdzdalību. Tomēr tu esi izkaisījis, bet ne sakrājis ar Kristu. Taviem brāļiem ir atņemta drosme celties un iet uz priekšu, jo tu esi nostājies pretī visiem viņu labajiem nodomiem.
Dieva sirds nekad nav tiekusies dziļākā mīlestībā un lielākā līdzcietībā un maigumā pie saviem bērniem zemes virsū, kā tieši tagad. Nekad Dievs nav bijis tik labprātīgs un gatavs darīt savu bērnu labā, kā tagad. Un Viņš mācīs un izglābs visus, kas atļaus, lai tos glābj Viņa norādītā veidā. Tie, kas ir garīgi, var izšķirt garīgas lietas un redz Dieva darbā Viņa klātbūtnes pazīmes visās vietās. Sātans ar savu veiklo, ļauno viltību izveda mūsu pirmos vecākus no Ēdenes dārza, no viņu nevainības un skaidrības, ievedot viņus grēkā un neizsakāmā postā. Viņš nav mitējies postīt un iznīcināt; šinīs pēdējās dienās viņš cītīgi nodarbina visus spēkus, kuriem viņš var pavēlēt, lai tikai panāktu dvēseļu bojā eju. [456] Viņš ņem palīgā visu savu prasmi un viltību, lai piekrāptu, samulsinātu un novestu apjukumā Dieva ļaudis. Tevi viņš ir izvēlējies par savu aģentu, lai izplatītu tumsu un sajukumu, un viņš atradis, ka viņa rokās tu strādā apbrīnojami. Tu esi tieši tas rīks, kuru viņš var vadīt ar labiem panākumiem ievainošanai, mazdūšības radīšanai un noārdīšanai. Tu neesi centies likt savus plecus zem nastas kopā ar Dieva ļaudīm, bet kad tie gribēja kaut ko darīt, tad tu kļuvi tiem par papildus nastu, aizkavējot viņus darbā iet uz priekšu pareizā virzienā. Sātans strādā pie tiem, kas tur Dieva baušļus un kam ir Jēzus ticība. Viņā deg vissīvākais naids pret tiem, kas uzticīgi Dievam un kas paklausa Viņa baušļiem. Viņš neguļ, viņa modrība neatslābst ne uz mirkli. Kaut tie, kas apliecina, ka seko Dievam, būtu vismaz uz pusi tik gudri, uzcītīgi un neatlaidīgi Dieva darbā, kāds sātans ir savā darbā.
Ja tu, brāli B., pielikdams roku pie arkla, nebūtu lūkojies atpakaļ, bet gājis uz priekšu, tad tagad tu būtu gaismas vēstnesis, lai nestu patiesību tiem, kas ir tumsā. Bet Dievs tevi nevar izlietot sev par godu, kamēr tu neiemācīsies apspriesties ar saviem brāļiem un nedomāsi, ka tu zini visu, ko ir vērts zināt. Sātanam ir izdevies atturēt tevi no labiem darbiem. Kādu laiku tu labi tecēji, bet sātana kārdināšanas tevi pārspēja. Tev patika būt pirmajam un uzklausīt glaimus. Tu mīlēji varu, ko dod nauda. Sātans zina cilvēku vājības. Viņam ir gadsimtos sakrātas zināšanas un savā darbā viņš rīkojas ar pieredzi. Viņa viltība un pievilšanas paņēmieni ir izstrādāti līdz pilnībai, un pārāk bieži tiem ir panākumi, tāpēc, ka Dieva ļaudis nav tik gudri kā čūskas.
Sātans bieži parādās gaismas eņģeļa izskatā, tērpies Debesu tērpā, viņš nāk kā draugs un uzrāda lielu rakstura svētumu un augstu cieņu pret saviem upuriem, pret dvēselēm, kuras viņš nodomājis piekrāpt un iznīcināt. Tās ir briesmu pilnas tekas, pa kurām viņš uzaicina staigāt dvēseles, apslēpjot briesmas un pasniedzot tikai valdzinošās lietas un tā gūstot labas sekmes. [457] Mūsu pestīšanas lielais Vadonis ir uzvarējis mūsu dēļ, lai caur Viņu mēs varam kļūt uzvarētāji, ja vien to vēlamies. Kristus neglābj nevienu pret paša gribu. Viņš nevienu nespiež paklausīt. Viņš pienesa bezgalīgi lielu upuri, lai cilvēki varētu uzvarēt Viņa vārdā un lai Viņa taisnība tiem tiktu pieskaitīta.
Bet lai tiktu glābts, tev ir jāuzņemas Kristus jūgs un jānoliek paštaisītais jūgs, ko esi piemērojis savam kaklam. Jēzus izcīnītā uzvara tuksnesī ir ķīla tām uzvarām, ko tu vari gūt Viņa vārdā. Tava vienīgā cerība un glābšana ir uzvarēt, kā Kristus uzvarēja. Tagad pār tevi stāv Dieva dusmas. Pasaules pievilcību tu mīli vairāk par Debesu bagātībām. Acu kārība un dzīves lepnība šķir tevi no Dieva. Tavai paļāvībai uz paša nabadzīgo, vājo un kļūdaino ir jātiek lauztai. Tev jāizjūt savs vājums, pirms tu ar savu nastu vari ieslīgt Dieva rokās. Dvēsele, kas visā pilnībā uzticas Dievam, nekad nepaliks kaunā.
Dievs nevēlas, lai Viņam paklausot, mēs meklētu padomu savā sirdsapziņā. Kristus nedarīja pēc savas patikas, kad Viņš kā cilvēks dzīvoja starp cilvēkiem. Viņš bija rūpju vīrs un pazina bēdas. Debesu Majestātei nebija kur nolikt savu galvu, nedz vietas, kuru Viņš varētu uzskatīt par savu. Viņš mūsu dēļ kļuva nabags, lai mēs caur viņu iegūtu patiesu bagātību. Nerunāsim mēs par upuri, jo mēs nezinām ko nozīmē upurēties patiesības dēļ. Līdz šim mēs tik tikko esam pacēluši krustu dārgā Kristus dēļ. Nemeklēsim vieglāku ceļu par to, kuru mūsu Pestītājs ieminis priekš mums. Cik nespējīgs tu tomēr esi vadīt sevi ar visu savu lielīgo gudrību! Cik viegli tu seko savas piekrāptās sirdsapziņas priekšrakstiem maldu ceļos, velkot citus sev līdzi.
Tev ir ļoti grūti paklausīt Dieva prasībām un Viņam pakļauties, jo tāda ir tava daba. Tava neierobežotā pašpaļāvība, tavi aizspriedumi un jūtas viegli vada tevi izvēlēties nepareizu ceļu. [458] Kristus grib būt tavs nemaldīgais Vadonis, ja tu izvēlēsies Viņu pāri par savu aklo spriedumu Savos veikalnieciskajos darījumos tu nemaz neesi raudzījies pēc Dieva slavas. Tev nācies sadurties ar grūtībām, bet ja tu būtu uzticējies patiesajam Padomdevējam un nevis savam spriedumam, tad vienmēr tiktu izvadīts ārā no savu veikalniecisko darījumu sarežģījumiem.
Tev stāv priekšā svarīgs darbs, kuru tu nekad nepadarīsi bez sevišķas Dieva palīdzības. Tu spēji nodrošināt sev eņģeļu pavadību un būt par Dieva mantinieku, par Kristus līdzmantinieku, bet, ierobežojot savas cerības un vēlēšanās paša sirdsapziņas šaurajos apjomos, tu izdarīsi kļūdu, kas ietekmēs visu tavu dzīvi. Dzīvot tikai šai pasaulei ir briesmīga kļūda. Tu skaties atpakaļ, redzi savas nepareizās rīcības nosodījumu, bet tomēr centies sevi attaisnot, meklējot kļūdas pie citiem. Lai arī kādu ceļu citi būtu gājuši un cik nepareiza būtu viņu rīcība, taču viņu maldīšanās nekad neapklās tavas kļūdas; un galīgās norēķināšanās dienā tu neuzdrošināsies ar to Dieva priekšā mazināt savu nolaidību pret pienākumu.
Dievs vēlas tevi pieņemt par savu bērnu un padarīt par ķēnišķīgās ģimenes locekli, par Debesu Ķēniņa bērnu ar nosacījumu, ka tu izej un atšķiries no pasaules un neaiztiec to, kas nešķīsts. Debesu Valdnieks vēlas, lai tev piederētu un tu baudītu visu, kas attīstītu tavu būtni, padarītu to cēlāku un pilnīgāku, sagatavotu tevi vienmēr dzīvot kopā ar Viņu, pielīdzinot tavu dzīves laiku Dieva dzīvei. Kādas lielas izredzes mums paveras nākamajā dzīvē! Cik tā ir brīnišķa un jauka! Cik plaša, dziļa un neizmērojama ir Dieva mīlestība, kas parādīta cilvēkam! Nav vārdu, kas spētu šo mīlestību aprakstīt; tā sniedzas pāri mūsu iedomu un iztēles spēkam, tomēr tā ir īstenība, ko tu vari mācīties no piedzīvojumiem. Tu viņā vari līksmoties neizsakāmā un godības pilnā priekā.
Kā tu vari aprobežoties ar pasaulīgām domām par laicīgiem darījumiem, meklējot peļņu un atstājot vienu tagadējās patiesības punktu pēc otra, ja tev ir tādas izredzes nākotnē! [459] Tev vēlams paturēt prātā patiesību, pamatnoteikumus un tīru sirdsapziņu. Dieva labvēlība ir vērtīgāka nekā māja, zelts un sudrabs. Visdziļāk pazemojoties sirds gūst visdziļāko prieku. Uzticība un paļaušanās Dievam, piešķirs raksturam stiprumu un cēlumu. Ne visos gadījumos asaras liecina par vājumu. Lai izveidotu pareizu raksturu, kas ir nevainojams šķīstā un svētā Dieva acīs, tev jāsāk no paša pamata. Pirms tu saskaņojies ar patiesību un pieņēmuma prasībām, tavai sirdij jāsalūst Dieva priekšā un jāparādās patiesai grēku nožēlai. Tad tu patiesi varēsi sevi cienīt un tev būs īsta paļāvība uz Dievu. Tavas jūtas kļūs maigas. Viss lepnums pazudīs. Skarbuma vietā parādīsies liels maigums, kas būs savienots ar mērķtiecīgu stingrību stāvēt par patiesību katrā gadījumā. Tad tu ieraudzīsi pasaulē gan savā sirdī to, par ko tev būs jāraud.