Pēdējā parādīšanā man rādīja patiesības iespiešanos un Dieva darba attīstību Klusā okeāna piekrastē. Es redzēju, ka Kalifornijā ļaudis labi strādājuši, tomēr tur ir daudz tādu, kas patiesību atzīst, bet nav gatavi īstā laikā ķerties pie Dieva darba un iet uz priekšu tā, kā Dieva aizgādība, kas pašķir ceļu, to no viņiem prasa. Ja visi strādātu vienoti, tad šajā jūras krastā paveiktu lielu darbu.
Ja visi, kuriem ir kāds iespaids, izjustu nepieciešamību sadarboties un censtos paklausīt Kristus lūgšanai, lai tie ir viens, kā Viņš ar Tēvu ir viens, tad tagadējās patiesības lietai šajā piekrastē būtu liels spēks. [435] Taču Dieva ļaudis guļ un neredz šim laikam vajadzīgo darbu. Viņi neizprot vienotas rīcības svarīgumu. Sātans vienmēr cenšas šķirt Dieva ļaužu sirdis un mazināt viņu ticību. Viņš labi zina, ka vienība ir viņu stiprums un šķelšanās viņu vājums. Ir ļoti svarīgi, lai visi Kristus sekotāji izprastu sātana plānus un vienoti stātos pretī viņa uzbrukumiem un atsistu tos. Tiem pastāvīgi jācenšas spiesties kopā, kaut arī tas prasītu zināmus upurus.
Draudzē sapulcinātie Dieva ļaudis ir ar dažādiem raksturiem un dažādi audzināti. Sirdī uzņemtā Dieva patiesība skaidros, pacels un svētos viņu dzīvi un uzvarēs katra atsevišķā locekļa īpatnējos uzskatus un aizspriedumus. Viņiem jācenšas darīt viss iespējamais, lai viens pie otra nokļūtu tik tuvu, cik vien iespējams. Visiem, kas mīl Dievu un patiesi tur Viņa baušļus, būs zināms iespaids uz neticīgajiem, viņi mantos dvēseles Kristum, lai uzvaras dziesma lielā baltā troņa priekšā kļūtu vēl varenāka. Savtīgums tiks uzvarēts un pāri plūstošā Kristus mīlestība parādīsies nopietnā pienākumu izjūtā glābt tos, par kuriem Viņš ir miris.
Es redzēju daudzas ģimenes, kas nedzīvoja tā, kā Jēzus to gribētu; viņām ir jāpadara kāds darbs savās mājās, pirms tie var iet uz priekšu dievbijības dzīvē. Man rādīja brāļa B. gadījumu, liekot atskatīties uz to laiku, kad viņš tikko bija pieņēmis patiesību. Tad patiesībai bija pārveidojošs iespaids uz viņa dzīvi. Cenšoties izprast patiesību, patmīlīgās tieksmes zināmā mērā bija zudušas. Savu ticību viņš centās parādīt darbos un personīgās intereses atstāja otrā vietā. Viņš mīlēja Kunga darbu un ar prieku centās sekmēt Viņa lietas intereses; un Kungs atzina viņa cenšanos kalpot, un Kunga roka svētīja viņa pūles.
Man rādīja, ka brālis B. izsauca Dieva nepatiku un lielu tumsu pār sevi, nostājoties pretī savu brāļu spriedumam par pareizo sabata ievērošanas veidu. [436] Brāļa B. iespaids bija apdraudēts, un viņš atteicās pārdomāt un saprast, kā pareizi atrisināt šo jautājumu. Ja viņš būtu atradies gaismā, tad, atgriežoties no austrumiem, nekad nebūtu tā rīkojies. Tad man rādīja kādu citu notikumu viņa pagātnē un es redzēju viņu ceļojumā. Atrodoties starp neticīgajiem, viņš savai gaismai nelika tā spīdēt cilvēku priekšā, lai tie, ieraugot viņa labos darbus, godātu mūsu Tēvu, kas ir Debesīs. Viņš aizmirsa Dievu un savu pienākumu pareizi pārstāvēt savu Pestītāju katrā vietā un katrā gadījumā.
Brālim B. dažas sevišķas vājības; viņam patīk uzslava un glaimi, viņš mīl priekus un pagodinājumus. Viņš paaugstināja pats sevi, daudz runāja un maz lūdza, un Dievs viņu atstāja viņa vājībā, jo viņš nenes augļus par godu Dievam. Šajā ceļojumā viņam bija izdevība darīt daudz laba, bet viņš neņēma vērā, ka par savām spējām ir atbildīgs Dievam un ka no viņa, kā Dieva nama turētāja prasīs norēķinus, vai savas spējas izlietojis, lai izpatiktu sev, vai lai pagodinātu Dievu. Ja brālis B. būtu izjutis Kristus mīlestības spēku savā sirdī, tad viņam rūpētu to cilvēku glābšana, ar kuriem viņš nonāca saskarē, un runātu tādus vārdus, kas viņos ierosinātu pārdomas par mūžības jautājumiem.
Viņam bija izdevība sēt patiesības sēklu, bet viņš to pareizi neizmantoja.. Arī savu radinieku vidū viņam vajadzēja parādīt savu reliģiju. Viņa svētajai ticības apliecībai un Dieva patiesībai vajadzēja cieši savienoties ar visām viņa domām, jūtām, vārdiem un darbiem. Kristus pavēl saviem sekotājiem staigāt gaismā. Tas nozīmē vienmēr piespiest sevi izlietot savas spējas un aktīvi nodoties darbam. Ja mēs nevingrināsimies labos darbos, uz kuriem mūs aicina mūsu Pestītājs un neizjutīsim personīgo pūļu lielo nozīmi šajā lietā, tad mūsu ticība būs slimīga un panīkusi. Caur piedzīvojumiem darbā mēs gūstam jaunas uzvaras. Tā staigājot gaismā mēs kļūstam drosmīgi un stipri un iegūstam spēku tecēt pa Dieva baušļu taku. Mūsu spēks pieaug ar katru soli, ko speram uz priekšu pretī debesīm. Dievs savus ļaudis svētīs tikai tad, kad tie centīsies būt par svētību citiem. Mūsu pievilcība un laipnība attīstīsies un caur vingrināšanu kļūs pilnīga. [437]
Man rādīja, ka brālis B., atrodoties Batl-Krīkā, tikumiski bija vājš. Viņš necentās turēties pie Dieva un pasargāt dvēseli skaidru domās un darbos, un Dievs viņu atstāja paša prātam, kas bija kaitīgi viņa garīgajām interesēm. Viņš sagājās ar tādiem, kas sagrozīja patiesību, un tie viņu pavedināja ticēt nepatiesībai, un tā viņš pats bija atvēris durvis ienaidniekam un uzņēmis to kā gaismas eņģeli, tad viņš kārdinājumos viegli krita.
Viņš kļuva ļauns un aizspriedumains, un aizdomu pilns tieši pret tiem, uz kuriem pēc Dieva prāta viņam vajadzēja paļauties. Viņš redzēja lietas nepareizā gaismā, sanāksmes, kurām vajadzēja kļūt priekš viņa par spēka avotu, aizvainoja viņu. Sātans vēlējās, lai brālis B. neuzticētos Dieva nozīmētajiem vadoņiem šinī darbā, un tā arī notika. Viņš nonāca nesaskaņā ar tiem un ar darba centru. Viņš līdzinājās kuģim jūrā, kuram nav ne enkura, ne stūres. Nevarēdams uzticēties darba vadītājiem, viņš nespēja uzticēties vairs nevienam.
Pret saviem brāļiem brālis B. izjūt pārāk maz godbijības un cieņas; viņš domā, ka spriedumos, zināšanās un spējās ir pārāks par tiem, tāpēc viņš negrib neko no viņiem pieņemt, neuzticas viņu spriedumam, neprasa viņu padomu, ja viņš tos nevar vadīt un pamācīt. Viņš grib rīkoties tikai vadoties no sava sprieduma, neņemot vērā brāļu jūtas, rūpes vai nopietnos lūgumus. Kad viņš pārtrauca uzticēties darba centram, tad sātans zināja, ka brālis B. viņam noteikti piederēs, ja vien viņš neatjaunos uzticību. Brāļa B. mūžības intereses atkarīgas no tā, vai viņš atzīs un cienīs kalpus un vadītājus, kurus Dievam labpaticies nolikt draudzē. Ja viņš ies pats savu izredzēto ceļu, tad beidzot redzēs, ka ir gājis nepareizā virzienā, piekrāpis sevi tā, ka iznākums ir bojā eja. Vispirms viņš uzņems vienu virzienu, tad atkal otru, līdz beidzot pazaudēs vienīgo un pareizo taku, kas ved uz Debesīm.
Tūkstošiem ir tādu, kas ejot par tumsības un maldu ceļu, kas ved nāvē, glaimo sev, ka atrodas uz laimes un Debesu takas, tie nekad neatradīs laimi, ne arī aizsniegs Debesis. [438] Brālim B. ir vajadzīga palīdzība, ko Dievs viņam sniedz caur draudzi, jo viņš pats no sevis nevar izveidot draudzi, un tomēr viņa rīcība rāda, ka viņš būtu apmierināts, ja pats būtu pilnīga draudze, kas nav nevienam citam padota. Jau sen brālim B. ir zudusi nodošanās Dievam, viņš nav sargājis savu dvēseli pret sātana iečukstējumiem. Es redzēju, ka eņģeļi pierakstīja viņa vārdus un rīcību. Viņš arvien tālāk aizgāja no Dieva gaismas. Brāli B., ja Dieva žēlastība kādā sevišķā kārtā tevi nepārvaldīs, tad būs grūti ar tevi saprasties. Tu esi ļoti pašpaļāvīgs un stingrs, to izjūt tava ģimene un draudze. Tevī ir pavisam maz godbijības un cieņas pret citiem. Tev trūkst pazemības jaukuma.
Brālis B. atgriezās uz šo piekrasti ietīts lielā tumsā; mīlestību uz patiesību un Dievu viņš bija zaudējis. Viņu pārvaldīja dabīgās jūtas un viņš bija lepns. Viņš bija patmīlīgs un mīlēja naudu vairāk par patiesību un savu Pestītāju. Man rādīja, ka viņa izturēšanās pēc atgriešanās uz šo piekrasti apkaunoja kristieša vārdu. Es viņu redzēju ejam roku rokā ar vieglprātīgajiem izpriecu mīlētājiem. Viņš apbēdināja brāļus, ievainoja Pestītāju un atklāti Viņu apkaunoja neticīgo priekšā. Es redzēju, ka kopš tā laika viņš neatrod prieku kalpošanā Dievam, ne arī patiesības darbā. Viņš ir centīgs Svēto Rakstu un dažādu citu rakstu pētītājs, bet ne lai nostiprinātos svarīgajos tagadējās patiesības punktos, kurus Dieva aizgādība viņam atklājusi caur saviem izredzētajiem vīriem. Viņš centās atrast jaunu viedokli un izplatīt jaunus uzskatus, pretējus draudzes vispāratzītajai ticībai. Viņa meklējumi nebija par godu Dievam, bet lai izceltu sevi.
Ja brālis B. ir nostājies nepareizajā pusē, tad viņa raksturs tam neatļauj saskatīt savu kļūdu un atzīt maldīšanos, bet cīnīsies par to līdz pēdējam, lai arī kādas būtu sekas. [439] Tāds gars posta draudzi un posta viņa ģimeni. Viņa sirdij jākļūst mīkstākai un jāiepazīstas ar maigumu, pazemību un mīlestību. Viņam jākļūst devīgam un augstsirdīgam. Īsi sakot, viņam pilnīgi jāatgriežas un jākļūst jaunam cilvēkam Kristū Jēzū. Tad viņa iespaids draudzē būs pareizs un viņš būs tieši tāds kalps, kāds tai vajadzīgs. Viņu cienīs un mīlēs ģimenē un viņš pavēlēs savam namam pēc sevis. Pienākums un mīlestība, līdzīgi dvīņu māsām, būs viņa palīgi bērnu audzināšanā.
Es redzēju, ka māsu B., ļoti sāpinājusi viņas vīra izturēšanās; viņas dzīve ir bijusi tumša, lai gan vīrs spēja darīt viņu laimīgu. Viņa bija nomākta un stipri izjuta sava vīra nevērību un mīlestības trūkumu pret viņu. Viņa prombūtnē tā reizēm gandrīz zaudēja prātu greizsirdībā un neuzticībā pret viņu. Sātans piestājās ar savām kārdināšanām un viņa dažas lietas redzēja pārspīlētā gaismā. Tas viss būtu izpalicis, ja brālis B. būtu saglabājis savu nodošanos un svētīšanos Dievam. Mani vadīja vēl tālāk un es redzēju, ka viņš staigāja neticībā un tumsā, glaimodams sev, ka viņam vienam ir pareizā gaisma. Jo tālāk viņš attālinājās no Dieva, jo vairāk samazinājās viņa mīlestība uz brāļiem un patiesību.