No ziņojuma “Konference Zviedrijā” 1886. gada jūnijā. Publicēts Review and Herald 1886. gada 5. oktobrī.
Sanāksmju laikā Erebrū Dieva Gars mani skubināja pasniegt Viņa likumu kā taisnības lielo standartu un brīdināt mūsu ļaudis par mūsdienīgo, viltus svētošanos, kuras pamatā vairāk ir savas gribas pielūgsme, nevis pakļaušanās Dieva gribai. Šie maldi strauji pārplūdina pasauli, un kā Dieva liecinieki mēs esam aicināti sniegt izšķirošu liecību, vēršoties pret tiem. Tie ir vieni no visspēcīgākajiem pēdējo dienu maldiem, kas ir par kārdinājumu visiem, kuri tic mūsdienu patiesībai. Tie, kuri savu ticību nav stingri nostiprinājuši uz Dieva Vārda pamata, tiks pievilti. Visbēdīgākais ir tas, ka tikai daži šo maldu pieviltie atkal atradīs ceļu atpakaļ pie gaismas.
Bībele ir standarts, ar kuru pārbauda to cilvēku apgalvojumus, kuri sevi uzskata par svētiem. Jēzus lūdza, lai Viņa mācekļi taptu svētīti patiesībā: „Svētī tos patiesībā; Tavi vārdi ir patiesība.” (Jņ. 17:17) Bet dziesminieks saka: „Tava taisnība ir mūžīga taisnība, un Tava bauslība ir patiesība.” (Ps. 119:142) Visi, kurus vada Dievs, augsti cienīs Rakstus, kuros dzirdama Viņa balss. Pēc viņu domām: „Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā.” (2. Tim. 3:16) „No viņu augļiem jums tos būs pazīt.” (Mt. 7:16)
Mums nav nepieciešama cita liecība, lai spriestu par cilvēka svētumu. Ja tie baidās parādīt nepaklausību Dieva gribas pilnībai un uzmanīgi ieklausās Viņa balsī, uzticoties Kunga gudrībai, un dara Viņa Vārdu par savu padomdevēju, tad, lai gan viņi nevar lielīties ar savu augsto morāles vērtību, tomēr mēs varam būt pārliecināti, ka tie cenšas iegūt kristīgā rakstura pilnību. Turpretim, ja pretendents uz svētumu, lai arī cik atklāts viņš būtu, apgalvo, ka vairs nav nepieciešams pētīt Rakstus, mēs bez šaubām varam uzskatīt viņa svētošanos par apšaubāmu. Tie vadās pēc savas izpratnes, nevis pakļaujas Dieva gribai.