Dievs prasa to pašu, ko bija pavēlējis svētajam pārim Ēdenē, – pilnīgu paklausību Viņa prasībām. Dieva likums ir nemainīgs visos laikmetos. Taisnības lielais standarts, kas atklāts Vecajā Derībā, nav pazemināts Jaunajā. Evaņģēlija uzdevums nav vājināt Dieva svētā likuma prasības, bet gan vest ļaudis tur, kur tie var ievērot tā priekšrakstus.
Ticība Kristum, kurš glābj dvēseli, nav tāda, kādu to daudzi attēlo. Tie sauc: „Ticiet, ticiet, tikai ticiet Kristum, un jūs tiksit glābti. Tas ir viss, kas jums jādara.” Tomēr patiesā ticība pilnībā paļaujas uz Kristus glābšanu un ved uz pilnīgu saskaņu ar Dieva likumiem. Ticība izpaužas darbos. Apustulis Jānis paziņo: „Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības.” (1. Jņ. 2:4)
Nav droši paļauties uz sajūtām vai emocijām, tie ir neuzticami vadoņi. Dieva likums ir vienīgais pareizais svētuma standarts. Ar šo likumu tiek vērtēts cilvēka raksturs. Ja cilvēks, kurš meklē glābšanu, jautātu: „Ko man būs darīt, lai es iemantoju mūžīgo dzīvību?”, tad mūsdienu svētuma skolotāji atbildētu: „Tikai tici Jēzum, un Viņš tevi izglābs.” Taču, ja Kristum uzdotu šo jautājumu, tad Viņš atbildētu: „Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un jautātājs atbildētu: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Tad Viņš tam sacītu: „Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” (Lk. 10:25-29)
Patiesa svētošana parādās, apzināti pieņemot visus Dieva baušļus, uzmanīgi attīstot katru talantu, pārdomātos vārdos un ikvienā darbībā atklājot Jēzus pazemību.