Grēkam un laiskumam nav attaisnojuma. Jēzus ir šī ceļa priekšgājējs, un Viņš vēlas, lai mēs sekojam Viņa pēdās. Viņš ir cietis, upurējis tik daudz, cik neviens no mums pat neiespētu, lai nestu glābšanas vēsti mums aizsniedzamās robežās. Mums nav jābūt izmisušiem. Jēzus ir nācis uz šo pasauli, lai sniegtu dievišķu spēku cilvēkam, lai caur Viņa žēlastību mēs varētu tapt pārvērsti Viņa līdzībā.
Kad sirds vēlas paklausīt Dievam un tiek pieliktas visas pūles paklausīt, tad Jēzus šādu nostāju un centienus pieņem kā cilvēka labāko kalpošanu un aizpilda trūkstošo ar savu dievišķo nopelnu. Taču Viņš nepieņem tos, kas apgalvo, ka tic Viņam, tomēr liedzas ievērot Tēva baušļus. Mēs daudz dzirdam par ticību, tomēr vairāk gribētos uzzināt par darbiem. Daudzi pieviļ savas dvēseles, pieņemot vieglu, pielāgotu reliģiju bez krusta.
Jēzus saka: „Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.” (Mt. 16:24)