Mums no savas puses ir jādara viss iespējamais, lai izcīnītu labo ticības cīņu. Mums ir jācīnās, jāstrādā, jātiecas, jācieš, lai ieietu pa šaurajiem vārtiem. Mums vienmēr savu acu priekšā ir jātur Kungs. Ar tīrām rokām un šķīstām sirdīm mums jāmeklē, kā visos savos ceļos pagodināt Dievu. Palīdzība mums ir sagādāta Tajā, kurš ir visspēcīgs izglābt. Patiesības un gaismas gars noslēpumainā veidā atdzīvinās un atjaunos mūs, jo visa sniegtā garīgā izaugsme nāk no Dieva, nevis no mums. Lai palīdzētu, patiesam darbiniekam tiks dots dievišķais spēks, turpretim sliņķis netiks uzturēts ar Svēto Garu.
Mums ir enerģiski jāstrādā, nopietni jācenšas būt cītīgiem nožēlot grēkus, šķīstīt savas rokas un sirdis no katras nešķīstības; jāsasniedz augstākais standarts, ticot, ka Dievs palīdzēs mūsu pūlēs. Mums ir jāmeklē, ja vēlamies atrast, un tas jādara ticībā; mums ir jāklauvē, lai durvis tiktu atvērtas. Bībele māca, ka mūsu glābšanā viss ir atkarīgs no pašu sāktā darbības virziena. Ja iesim bojā, paši būsim vainīgi. Jo viss nepieciešamais ir bijis sagādāts; un, ja mēs pieņemam Dieva nosacījumus, varam saņemt mūžīgo dzīvību. Mums jānāk pie Kristus ticībā un jābūt centīgiem, lai savu aicinājumu un izredzētību padarītu drošu.
Grēku piedošana ir apsolīta tam, kurš nožēlo un tic; dzīvības vainags būs balva tam, kurš paliks uzticīgs līdz galam. Mēs varam pieaugt žēlastībā, pilnveidojot to, kas jau mums ir. Sevi ir jāpasargā, lai netiktu pasaules aptraipīti, ja vēlamies, lai mūs bez vainas atrastu Dieva dienā. Ticība un darbi iet roku rokā; tie harmoniski sadarbojas sevis pārvarēšanas darbā. Darbi bez ticības ir miruši, kā arī ticība bez darbiem nav dzīva. Darbi nevar mūs glābt; tas ir tikai Kristus nopelns, kas spēj to darīt mūsu labā. Ticībā Viņam Kristus darīs visus mūsu nepilnīgos pūliņus Dievam pieņemamus. No mums sagaidāmā ticība nav tāda, kas neko nedara. Glābjošā ticība darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Tas, kurš izstieps pretī Dievam tīras rokas bez naida un šaubām, apdomīgi staigās pa Dieva baušļu ceļu.
Ja vēlamies saņemt grēku piedošanu, mums vispirms jāsaprot, kas ir grēks, lai spētu to nožēlot un nest augļus, apzinoties, ka esam grēku nožēlas cienīgi. Mums jāiegūst stingrs ticības pamats, kas ir balstīts Dieva Vārdā un kura rezultāti taps redzami paklausībā Dieva paustajai gribai. Apustulis saka: „Dzenieties .. pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu.” (Ebr. 12:14)
Ticība un darbi uzturēs mūs līdzsvarā un palīdzēs pilnveidot kristīgu raksturu. Jēzus saka: „Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mt. 7:21) Runājot par laicīgo maizi, apustulis ir sacījis: „Jo, kad bijām pie jums, mēs noteicām jums: ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.” (2. Tes. 3:10) Šis pats likums ir attiecināms arī uz mūsu garīgo barību; tam, kurš vēlas mūžīgās dzīvības maizi, ir jāpieliek visas pūles, lai to iegūtu.
Mēs dzīvojam ļoti svarīgā un interesantā šīs zemes vēstures posmā. Šobrīd ir neatliekama vajadzība vēl vairāk pēc ticības nekā līdz šim. Mums nepieciešama vēl ciešāka savienība no augšienes. Sātans darbojas ar visu spēku, lai gūtu uzvaru pār mums, jo viņš zina, ka tam atlicis maz laika savam darbam. Pāvils ar bailēm un drebēšanu gādāja, lai taptu glābts. Vai arī mums nevajadzētu bīties, kamēr šis apsolījums top piepildīts pie mums? Vai nav jābīstas, ka kāds no mums to zaudēs un izrādīsies mūžīgās dzīvības necienīgs? Mums jābūt modriem lūgšanās un jāpieliek visas pūles, lai varētu ieiet pa šaurajiem vārtiem.