Vispirms dvēselei ir nepieciešama pārliecība par grēku, pirms grēcinieks spēs izjust vēlēšanos nākt pie Kristus. „Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.” (1. Jņ. 3:4) „Es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības.” (Rom. 7:7) Kad bauslis nonāca līdz Saula apziņai, grēks tapa dzīvs un viņš pats nomira. Viņš ieraudzīja sevi Dieva likuma nosodījuma gaismā. Grēcinieks nevar būt pārliecināts par savu vainu, kamēr tas nesaprot, kas ir grēks. Cilvēkam nav iespējams piedzīvot bībelisku svētošanu, kamēr tas paliek pie uzskata, ka, ticot Kristum, nav būtiski paklausīt Dieva baušļiem.
Tos, kuri sevi dēvē par Dieva baušļu turētājiem, bet savās sirdīs attaisno grēku, nosoda Patiesais Liecinieks. Tie apgalvo, ka ir bagāti patiesības atziņā, tomēr nedzīvo saskaņā ar tās svētajiem principiem. Patiesība viņu dzīves nav svētījusi. Dieva Vārds paziņo, ka tie, kas sevi dēvē par Dieva baušļu turētājiem, bet nedzīvo saskaņā ar savu ticību, ir akli, nožēlojami, nabagi un kaili.
Dieva likums ir kā spogulis, kurš atklāj cilvēka patieso būtību, turot tā priekšā īsteno līdzību. Daži novēršas un aizmirst šo attēlu, kamēr citi ar aizvainojošiem vārdiem iebilst pret likumu, it kā tas varētu dziedināt to rakstura trūkumus. Savukārt pārējie, likuma nosodīti, nožēlos savus pārkāpumus un ticībā, paļaujoties uz Kristus nopelnu, pilnveidos kristīgu raksturu.