Tie ir sātana viltīgie maldi, kas apgalvo, ka Kristus nāve ir sagādājusi žēlastību, kas aizstāj bauslību. Jēzus nāve nekādā veidā nav ne mainījusi, ne atcēlusi vai mazinājusi desmit baušļu likumu. Šī cilvēkiem dāvātā dārgā žēlastība caur Glābēja asinīm nostiprina Dieva likumu. Kopš cilvēka krišanas Dieva garīgā valdīšana un Viņa žēlastība nav atdalāmas. Tās iet roku rokā cauri visiem laikmetiem. „Žēlastība un uzticība lai sastopas, taisnība un miers lai skūpstās.” (Ps. 85:11)
Jēzus, mūsu Aizstājējs, piekrita izciest cilvēkam pienākošos sodu par likumu pārkāpšanu. Viņš ietērpa savu dievišķību cilvēciskā būtnē, kļūdams par Cilvēka dēlu, Glābēju un Pestītāju. Jau pats Dieva dārgā Dēla nāves fakts, lai glābtu cilvēku, norāda uz dievišķā likuma nemainību. Cik vienkārši bauslības pārkāpējam uzskatīt, ka Dievs būtu varējis atcelt savu likumu, lai nodrošinātu cilvēkam glābšanu un Kristum nebūtu jāatstāj Debesis! Doktrīna, kas, pateicoties žēlastībai, māca brīvību pārkāpt bauslību, ir liktenīgi maldi. Ikviens Dieva baušļu pārkāpējs ir grēcinieks, un neviens nevar tikt svētīts, kamēr apzināti dzīvo grēkā.1
Dieva dārgā Dēla pazemība un izciestās mokas nav devušas cilvēkam tiesības pārkāpt Tēva likumu un vēl apsēsties līdzās Kristum uz Viņa troņa. Pateicoties Kristus nopelniem, caur nožēlu un ticību visgrēcīgākais cilvēks var iegūt piedošanu un spēku dzīvot paklausības dzīvi. Grēcinieks netiek glābts savos grēkos, bet gan tiek atbrīvots no tiem.