Jau atverot Atklāsmes grāmatu, mēs uzreiz sastopamies ar izteicieniem, kas lietoti Ebreju rakstu sākumā, piemēram,“tam, kas uzvar, Es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva paradīzē” (Atklāsmes 2:7, autores izcēlums).
Dzīvības koks un paradīze ir vārdi, ko mēs lasām 1. Mozus grāmatas 2. nodaļā, kad Dievs sagatavoja sākotnējo bērnistabu Saviem mīļajiem bērniem. Arī 3. nodaļā ir skumjš atgādinājums par dzīvības koku, kad cilvēkiem vairs nebija ļauts ēst tā augļus, jo tie bija kļuvuši mirstīgi. Bet, nonākot tuvāk tai vietai, kur Jēzus kalpošana ir atklāta no Universa skata, mēs atkal izdzirdam šo valodu. Tas patiesi liek sajust mājas, vai ne?
Sākot lasīt Atklāsmes grāmatas 21. nodaļu, Jānis paziņo, ka viņš redzēja“jaunas debesis un jaunu zemi, .. un jūras vairs nav” (1. pants). Pirmā gadsimta Vidusjūras zemju iedzīvotājiem jūra bija vieta, kur mājoja ļaunie spēki. Ļaunuma vairs nav. Ir dzirdama skaļa balss no troņa. Šī balss pasludina, ka ir piepildījusies derība, kas izpausta Bībelē dažādos laikos un dažādos veidos, vienmēr norādot uz Dieva mājošanu starp Saviem ļaudīm.
“Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām:“Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:3,4)
Dieva klātbūtne pie Saviem ļaudīm ir bijis aktuāls jautājums visas cilvēces vēstures gaitā. Tie tika radīti, lai būtu kopā ar Viņu. Tie ir Viņa bērni! Vecā Derība mums to atgādina. “Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū .. Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu.” (3. Mozus 26:12)
Turklāt Dievs bija paredzējis veidu, kādā Viņa ļaudis varēs sajust Viņa klātbūtni: saiešanas telts (svētnīca) tuksnesī un vēlāk – templis. Dievs parādīja savas klātbūtnes godību šajās vietās. Kad Jēzus kļuva cilvēks, Viņš mājoja (šeit tiek izmantots tas pats vārds saiešanas telts, tikai darbības vārda formā) mūsu vidū un atkal “mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” ( Jāņa 1:14). Jēzus bija Dieva godības patiesais attēlojums (sk. Ebrejiem 1:1-3). Jaunajā zemē Dieva mājoklis ir starp cilvēkiem, jo Viņš būs kopā ar viņiem uz mūžīgiem laikiem. Tur vairs nebūs tempļa, jo Dievs pats būs viņu vidū: “Tempļa es tur neredzēju. Jo viņas templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs.” (Atklāsmes 21:22) Dievs beidzot atkal ir kopā ar Saviem bērniem, kurus Viņš zaudēja Paradīzē. Tagad tie ir atgriezušies mājās – Paradīzē.
Ebreju rakstos ir aprakstīts, kā Dievs slēdza derību ar Ādamu, Noa, Abrahāmu, Mozu un Dāvidu. Šie sentēvi saņēma derības zīmes un piedzīvoja tās izpausmes. Kad mēs nokļūsim Jaunajā zemē, derība tiks piepildīta un mūsu realitāte būs tāda, ka mēs saņemsim Dieva dēlu tiesības. Mēs faktiski esam Dieva bērni. Dievs būs ar mums, un mēs būsim ar Dievu. Atkal kopā! Uz visiem laikiem! Dievs pats pasludinās šīs pēdējās realitātes piepildījumu:
“Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.” Tad Viņš teica: “Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi.” Un Viņš man sacīja:“Ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota. Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.” (Atklāsmes 21:5-7; autores izcēlums)
Tas nu ir izdarīts! Mūsu galējā īstenība ir dievišķās dēla tiesības. Nav iespējams piemēroti attēlot šo atkalredzēšanos. Mēs tikai varam iztēloties balsi, kas pasludina visus labumus, ko iegūsim, kad Dievs mājos ar Saviem bērniem uz mūžīgiem laikiem. Padomā par to. Pat tikai grēka seku iznīdēšanai vien būtu jāliek tavai sirdij priekā gavilēt – nāve, asaras un sāpes – tas viss būs pagātne.