Bībeles pēdējā grāmata noslēdzas ar ainu, kur izglābtā cilvēce ir atgriezusies pie dzīvības koka. Mūsu loks ir noslēdzies.
“Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla. Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu.” (Atklāsmes 22:1, 2)
Tas pats koks, ko Dievs iesākumā iestādīja Paradīzē, ir atkal atjaunots. Atceries no iepriekšējās nodaļas, ko Jēzus apsolīja noziedzniekam pie krusta? Te nu mēs stāvam blakus dzīvības kokam. Tā augļi ir attēloti izteiksmīgiem un krāšņiem vārdiem.
Jānis izsaka septītos un pēdējos svētību vārdus šajā grāmatā: “Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.” (Atklāsmes 22:14; autores izcēlums) Teiciens “mazgā savas drēbes” ir izskaidrots jau iepriekšējās Atklāsmes grāmatas nodaļās: “Šie ir .. savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs.” (Atklāsmes 7:14; autores izcēlums) Tiem, kuri tagad ir svētīti, ir pieeja pie dzīvības koka, kas ir nemirstības simbols, jo viņi ir mazgājuši savas drēbes Jēra asinīs; viņi ir pieņēmuši sava Go’el samaksāto izpirkuma maksu. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc tiem ir pieeja dzīvības kokam, ko cilvēki, sekojot nolaupītājam, bija zaudējuši.
Pēdējie vārdi Bībelē, rakstīti“sarkaniem burtiem”(tos saka Jēzus), ir atrodami Atklāsmes grāmatā 22:20, kad augšāmcēlies Kristus pēdējo reizi mūs uzrunā:“Tiešām, Es nāku drīz.” Vai tu saklausi Tēva kvēlo vēlēšanos nākt pēc Saviem bērniem? Jānis, pārstāvot mūs visus, ar savu atbildi izsaka ilgošanos satikt mūsu Izpircēju un būt ar Dievu mūžīgi: “Āmen. Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!” (20. pants) Āmen. Nāc, Kungs Jēzu! Nāc drīz!
Šīs nodaļas sākumā es aprakstīju Soltleiksitijas uzrakstus: “Elizabete, esi sveicināta mājās!” Es jau spēju iedomāties, kā, tuvojoties debesīm, mēs lasām uzrakstus:“Mīļie bērni, esiet sveicināti mājās!” Man birst asaras, rakstot par šo ainu, jo es zinu, ka Viņš jau nāk pēc mums! Es gandrīz dzirdu Jēzus balsi: “Viņi ir dzīvi! Un viņi ir šeit, Manās rokās!”
Tā nav pasaka. Tā ir reāla cilvēces vēsture – no iesākuma līdz mūžībai. Tas ir noslēdzies loks no Radīšanas līdz Izpirkšanai, kas ir iespējams, pateicoties tikai dārgajai izpirkuma maksai, ko samaksāja mūsu Go’el. Vai tu neesi pārsteigts par tik lielu mīlestību? Šis ir stāsts par patiesi negaidītu un veiksmīgu nolaupīto Dieva bērnu izglābšanu.
Un Dievs un Viņa bērni dzīvoja vēl ilgi un laimīgi
– mūžīgi! Beigas!
Ju-hū!