Visa Bībele ir inclusio, kas ir akadēmisks termins “sviestmaizes” tipa stāstiem, kad sākums un beigas ir līdzīgas. Atklāsmes grāmatas pēdējās trīs nodaļās mēs sastopam tās pašas tēmas, kuras Bībeles pirmajās trīs nodaļās, tikai apgrieztā secībā. Bībele šajā ziņā ir simetriska. Atceries stāstu secību 1. Mozus grāmatā: Radīšana (1. nodaļa), savienība ar Dievu (2. nodaļa) un kārdināšana, grēks un ļaunums, un nāve (3. nodaļa)? Atklāsmes grāmatas pēdējās trīs nodaļas vēsta par šo pašu lietu atcelšanu: sātans tiek saistīts un iznīcināts, zūd ļaunums un grēks (20. nodaļa); Dievs atkal mājo kopā ar Saviem bērniem, nav vairs nāves, “nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis” (Atklāsmes 21:4). Ir atjaunota ciešā savienība ar Dievu (21. nodaļa). Noslēgumā sākotnējā izskatā ar visiem tās atribūtiem ir atjaunotās zemes apraksts (22. nodaļa).
Lielākā daļa Atklāsmes grāmatas teksta stāsta par tā aizraujošā brīža gaidīšanu, kad mūsu Go’el nāks atkal, lai ņemtu mūs un mēs atkal būtu kopā ar Viņu. Vai vari iedomāties, kā tas ir – ilgi, ilgi gaidīt, kad atkal varēsi satikt savus bērnus? Eds Smārts gaidīja deviņus mēnešus, līdz satika savu meitu. Dievs ir gaidījis daudz ilgāk. Vai vari iedomāties to brīdi? Eds nevarēja valdīt asaras, atceroties brīdi, kad viņš zvanīja sievai: “Tu tam neticēsi! Elizabete ir dzīva! Viņa ir šeit, manās rokās!” Mūsu Go’el pirmo reizi nāca uz šo Zemi, lai samaksātu izpirkuma maksu. Par Viņa dzimšanu un nāvi ir stāstīts evaņģēlijos. Krusts bija brīdis, kad mēs kļuvām brīvi.
Viņa pilnīgā dzīve, nāve un augšāmcelšanās nodrošināja mūžīgu dzīvību visiem, kuri pieņem Go’el samaksu. Tagad Izpircējs, uzvarām vainagots, nāks atkal, lai vestu mūs uz mājām pie Sevis. Šī notikuma apraksts ir elpu aizraujošs:
“Es redzēju debesis atvērtas, un raugi: balts zirgs, un, kas sēd uz viņa, Tā vārds Uzticīgais un Patiesais, un Viņš tiesā un karo taisnīgi. Viņa acis ir uguns liesma un galvā Tam daudzi ķēniņu kroņi, Vārdu, kas Tam uzrakstīts, neviens nepazīst kā vien Viņš pats. Viņš tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas, Viņu sauc: Dieva Vārds. (Atklāsmes 19:11-13; autores izcēlums)
Jā! Kāds triumfējošs skats! Mūsu Izpircējs maz vairs līdzināsciešanupārņemtajam Jēzum,kurštikapazemots un izsmiets. Bet ir kāda lieta, kas šajā iespaidīgajā Viņa otrās atnākšanas ainojumā atgādina dārgi samaksāto izpirkuma maksu: Viņš ir tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas. Viņa asinis bija samaksa. Un mēs to mūžam atcerēsimies.
Pēc kāda laika, kas tiek saukts“tūkstoš gadi”, nolaupītājs, čūska, “velns, kas viņus pievīla” (Atklāsmes 20:10) ir iznīdēts uz visiem laikiem. Zeme tiek atjaunota un kļūst par jauno Zemi (sk. Atklāsmes 21). Tas ir ļoti būtiski, ka mūsu pastāvīgā mājvieta būs turpat, kur viss iesākās, jo tas ir viens no tuvā radinieka – Izpircēja – uzdevumiem. Atceries, ka Viņam bija jāizpērk īpašums, ko nabadzīgs radinieks bija zaudējis?“Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un izpērk to, ko viņa brālis pārdevis.” (3. Mozus 25:25) Jēzus, mūsu tuvs radinieks – Izpircējs, ne tikai izglāba mūs, samaksājot izpirkuma maksu, bet arī atgrieza mums mūsu Zemi.
Tas ir tik brīnišķīgi un aizraujoši! Nav vārdos izsakāms! Bībele caur Jēra asinīm ir izgājusi pilnu loku!