Velti, lūdzu, dažus brīžus, lai izlasītu šo aizraujošo dialogu, kas ir atrodams Lūkas 23:32-43. Sāksim no paša sākuma: “Bet divi ļaundari arī tapa novesti, ka taptu nomaitāti līdz ar Viņu. Un, kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un tos ļaundarus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.” (Lūkas 23:32, 33). Jā, Jēzus tika sists krustā kopā ar diviem noziedzniekiem, tā piepildot pravietojumu: “Viņš nodeva Savu dzīvību nāvē un tika pieskaitīts ļaundariem.” ( Jes. 53:12)
Vieta, kur visi trīs tika aizvesti, lai izpildītu sodu, tika saukta par Pieres vietu jeb latīņu valodā Calvaria. Noziedznieku vārdi šajā stāstā nav minēti, bet mēs zinām, ka abi bija ļaundari. Grieķu vārds, kas apzīmē noziedznieku, ir kakourgos, un tas sastāv no divām daļām: kakos (ļauns, slikts, nepareizs) un ergon (darbs, darbība, rīcība). Vistiešākajā šī vārda nozīmē abi bija ļaunuma darītāji. Un Jēzus bija starp viņiem.
Pirmais Jēzus izteikums pie krusta ir lūgums pēc piedošanas:“Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” (Lūkas 23:34) Viņi nezināja, ka sit krustā savu Go’el, savu tuvu radinieku – Izpircēju, savu vienīgo cerību. Varbūt labāk sapratīsi šo izjusto lūgšanu, ja iedomāsies, ka tavs tīnis pēkšņās dusmās sakliedz, ka ienīst tevi. Tajā brīdī viņš neaptver, cik nepacietīgi tu gaidīji viņa piedzimšanu, ar kādu mīlestību iekārtoji bērnistabu, cik nenogurstoši baroji un mainīji autiņus, cik pacietīgi mācīji spert pirmos solīšus, cik pašaizliedzīgi tu rūpējies par visām viņa vajadzībām un kā tu nežēloji neko, sēžot viņam blakus, kad viņam sāpēja vai viņš bija slims. Vai šādos dusmu izvirduma brīžos tu nečuksti: “Ak, Kungs, piedod viņam; Viņš pats nezina, ko saka. Viņš pats to nesaprot.”?
Kamēr Jēzus lūdza Tēvu piedot viņiem, “tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta” (Lūk. 23:34). Paši to nezinot, viņi piepildīja pravietojumu, kas rakstīts Psalmos 22:19.
Ļaudisuzmanīgivēroja, betkaravīriunvaraspārstāvji izsmēja Jēzu. Romieši un jūdi bija vienoti, lai ņirgātos par Jēzu, un arī tas bija pravietojuma piepildījums. (Sk. Psalmi 22:8, 9. Šis ir psalms par Taisnā ciešanām; izlasi tovisu,lai saprastu,cikspēcīgsirpravietiskaisizteiksmes veids par Jēzus krustā sišanu.) Jēzus mirstnodevēja nāvē, un Viņa pārkāpums“JŪDU ĶĒNIŅŠ” ir uzrakstīts virs Viņa galvas (38. pants). Vārds “glābt” šajā ainā parādās četras reizes, un to izteica Jēzus izsmējēji par Viņa it kā nespēju glābt pašam Sevi. Faktiski jau tie, kuri izsmēja Jēzu, bieži izvirzīja kontrastējošus pretstatījumus. Ja Viņš ir Kristus, Izredzētais, Jūdu Ķēniņš, tad Viņam jābūt spējīgam glābt pašam Sevi. Tā ir Lūkas stāstu apkopojumu ģenialitāte, ka patiesībā viss ir pavisam pretēji. Jēzus Kunga un Glābēja identitātes saplūšana ir iespējama, jo Viņa ķēnišķā izcelsme ir apzīmogota ar ciešanām, lai glābtu citus. Šī ir dialoga ironija: Jēzus ir Ķēniņš, Mesija, kurš izpildīja dieviško nolūku – Dieva bērnu glābšanu. Tieši tas bija Dieva PLĀNS! Kāds pārsteigums!
Mīlestības pārsteigums – negaidītā Dieva bērnu izglābšana – notika tieši viņu acu priekšā, bet neviens to nesaprata. Izņemot vienu.