Dzīvot sekmīgu un uzvarām vainagotu kristīgu dzīvi ir vissvarīgākais, bet tas iespējams vienīgi tad, ja Svētais Gars nonāk pie mums un mājo mūsos.
Rakstīdams saviem sevišķajiem rūpju bērniem efeziešiem, Pāvils atgādināja, kādas ir viņa aizlūgšanas par šo draudzi. “Tādēļ es loku savus ceļus tā Ieva priekšā, (..) lai Viņš savā bagātībā un varenībā jums dotu savu Garu un liktu pieaugt jūsu iekšējam cilvēkam un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību.” (Ef. 3:14-19)
Šīs dažas rindiņas noteikti bija brīnišķīgs iedrošinājums Efezas kristiešiem, kad viņi aptvēra, ka Pāvils lūdz, lai Svētais Gars tos stiprina sevišķā veidā. Tikai tā viņi varēja dzīvot kristīgu uzvaras dzīvi kritušajā pasaulē.
Lai aptvertu, kādu impulsu efeziešiem deva Pāvila lūgšanas, jāatceras, ka savā laikā tie bija ļoti tālu no priekšzīmīgas kristīgas dzīves. Par viņiem Ef. 2:1,2 rakstīts: “Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad ir spēcīgs nepaklausības bērnos.”
Daudzi efezieši pat bija cieši saistīti ar ļauno garu pasauli. Ap. d. 19:19 teikts: “Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu.”
Svētā Gara pārliecināti, šie okultisti sadedzināja manuskriptus prāva kapitāla vērtībā un nodeva savu dzīvi Kristum. Varu iedomāties, kā Pāvils un viņa divpadsmit biedri, kas minēti nodaļas sākumā, no visas sirds aizlūdza šo vīru un sievu dēļ.
Es ticu, ka viņi lūdza gan par to, lai Dievs uz efeziešiem attiecina Kristus asiņu nopelnu, gan arī – lai Dieva Gars apņem katru no tiem ar dievišķu mieru un garīgu gaismu. Ļoti iespējams, tie lūdza, lai Dieva Svētais Gars pārvar un apslāpē grēka varu, nāves varu un atsvešinātības garu katra ticīgā dzīvē. Protams, Pāvils un viņa draugi šādas aizlūgšanas pienesa ik dienas.
Efeziešu vidū notika fantastiskas pārmaiņas, un Dieva Vārds mani pārliecina, ka līdzīgas pārmaiņas daudz lielākā apjomā notiks, ja Dieva ļaudis aizlūgs par saviem tuvākajiem ar tādu pašu noteiktību, kā to darīja Pāvils un viņa draugi.
1946. gadā, pēc tam kad Svētais Gars bija mani atgriezis no spiritisma kristietībā, Vēstule efeziešiem man kļuva par lielu iedvesmas avotu, īpaši domājot par to, ko Pāvila lūgšana bija veikusi okultistu vidū. Ef. 2:4-7 nekad nebeidza izraisīt manu apbrīnu. “Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš Kristū Jēzū un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis Debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību.” Mēs būsim Dieva ekspozīcija un uzskates līdzeklis, kas pārliecinās Visumu par Dieva piedošanu un spēju pārvērst dumpīgus grēciniekus paklausīgos Dieva bērnos.
Dieva Gars stiprināja senos kristiešus, un viņi kļuva par to, kas bez Svētā Gara nevarētu kļūt. Vienīgi tas tiem deva iespēju dzīvot sekmīgu kristīgu dzīvi. Apustulis Jānis konstatē, ka Debesis ir svētījušas viņu lūgšanu dzīvi – uzvarošas kristietības noslēpumu. “Visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no Viņa, jo mēs turam Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams.” (1. Jāņa 3:22) Kristieši spēja ievērot Viņa baušļus, jo viņu lūgšanu dzīve tiem piešķīra Svētā Gara spēku, kā mēs to atkal un atkal redzam Jaunajā Derībā.
Apustuļu darbu trešajā nodaļā uzzinām, kā Pēteris un Jānis iegāja Jeruzālemes templī parastajā lūgšanu stundā. Kad tie tuvojās vārtiem, viņus apturēja tizls ubags un lūdza naudu. “Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: Nācarieša Kristus vārdā – staigā!” ” Bībele vēsta, ka tizlā pēdas un potītes saņēma dziedināšanu un spēku, un viņš sāka lēkāt un slavēt Dievu.
Man ir droša pārliecība, ka Dievs atkal grib darīt tādus brīnumus starp saviem ļaudīm, bet šobrīd mēs vēl tikai apgūstam patiesu ticību. Šī ticība ir priekšnoteikums, lai Viņš varētu tā pagodināt mūsu lūgšanas, kā Viņš to darīja mācekļiem un pirmkristiešiem. Šajā Bībeles ticībā ir trīs sastāvdaļas.