Līdz šim mēs koncentrējāmies uz plašākiem Vecās Derības mesiāniskajiem pravietojumiem. Tomēr tika pravietotas arī daudzas sīkākas Kristus dzīves un darba detaļas. Un jau atkal mēs aplūkosim tikai dažas no tām, minot pašu pravietojumu, kurš un kad to rakstīja, kā arī atsauci uz Jauno Derību, kur norādīts tā piepildījums Jēzus dzīvē.
Pravietojumi par Viņa dzimšanu
Pravietojums: aptuveni 700. g. p. m. ē. vēstīts, ka Viņš piedzims jaunavai.
“Redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls.” (Jesajas 7:14)
Piepildījums: Mateja 1:18, 22, 23 (citējot Jesajas 7:14); Lūkas
2:4–7.
Jaunava Jesajas pravietojumā ir Marijas prototips. Bībelē ar prototipu saprot cilvēku vai notikumu, kas ir priekšvēstnesis cilvēkam vai notikumam nākotnē.
Pravietojums: aptuveni 700. g. p. m. ē. pravietota Viņa dzimšanas vieta.
“Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.” (Mihas 5:1)
Piepildījums: Mateja 2:1.
Pravietojums: aptuveni 1000. g. p. m. ē. pravietots Austrumu gudro apciemojums un atnestās dāvanas.
“Taršišas ķēniņi un jūras salu ķēniņi lai nes dāvanas; Sabas un Šebas ķēniņi lai dod nodevas.” (Psalmi 72:10)
Piepildījums: Mateja 2:1, 11.
Pravietojums: aptuveni 600. g. p. m. ē. pravietota bērnu nonāvēšana, cenšoties iznīcināt Jēzu.
“Brēkšana dzirdama Rāmā, vaimanas un gauža raudāšana! Rahēle apraud savus bērnus, tā nav iepriecināma savu bērnu dēļ, jo to vairs nav!” (Jeremijas 31:15)
Piepildījums: Mateja 2:16–18 (citējot Jeremijas 31:15).
Pravietojums: aptuveni 1420. un 750.–730. g. p. m. ē. pravietots,
ka Jāzeps kopā ar ģimeni bēgs uz Ēģipti.
“Dievs viņu izvedis no Ēģiptes. [..] Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā.” (4. Mozus 24:8, 17) “Es viņu, Savu dēlu, iemīlēju un atsaucu šurpu no Ēģiptes.” (Hozejas 11:1) Piepildījums: Mateja 2:13–15 (citējot Hozejas 11:1).
Matejs Jēzus (Dieva vienpiedzimušā Dēla) dzīvē saskata Izraēla vēstures rezumējumu. Jēzus, būdams bērns, bija spiests doties uz Ēģipti tieši tāpat kā Izraēls savas tapšanas sākumā. Un arī Jēzu, tāpat kā Izraēlu, Dievs izveda no Ēģiptes.
Pravietojumi par Viņa dzīvi
Pravietojums: aptuveni 430. un 700. g. p. m. ē. pravietots, ka Jēzus kalpošanas sākums jāpaziņo īpašam vēstnesim.
“Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs.” (Maleahija 3:1)
“Kaut kur atskanēja sauciens: Ierīkojiet tuksnesī Tam Kungam ceļu.” (Jesajas 40:3)
Piepildījums: Marka 1:1–3; Lūkas 7:27.
Pravietojums: aptuveni 700. g. p. m. ē. pravietots, ka Jēzus sludinās prieka vēsti nelaimīgajiem.
“Dieva Tā Kunga Gars ir pār Mani, jo Tas Kungs Mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, Mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību.” (Jesajas 61:1)
Piepildījums: Lūkas 4:18–21; 7:22.
Pravietojums: aptuveni 700. g. p. m. ē. pravietots, ka Jēzus veiks dziedināšanas brīnumdarbus.
“Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.” (Jesajas 35:5, 6) Piepildījums: Mateja 4:23, 24; 9:35.
Pravietojums: aptuveni 520. g. p. m. ē. pravietota Jēzus ierašanās Jeruzalemē, jājot uz ēzeļa.
“Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.” (Caharijas 9:9) Piepildījums: Mateja 21:4–7; Lūkas 19:32–35.
Pravietojumi par Viņa nāvi
Pravietojums: aptuveni 520. g. p. m. ē. pravietots, ka Jēzu nodos par 30 sudraba gabaliem un ka par šo naudu tiks nopirkts tīrums. “Un, kad es viņiem teicu: ja jums labpatīk, tad dodiet man atlīdzību, ja nē, tad lai paliek! — tad viņi izmaksāja man, cik es biju nopelnījis, nosvērdami man trīsdesmit sudraba gabalus. Un Tas Kungs man sacīja: “Nomet šo slaveno algu, par kuras cienīgu viņi mani atzinuši, podniekam!” Es paņēmu trīsdesmit sudraba gabalus un iemetu tos Tā Kunga namā podniekam.” (Caharijas 11:12, 13; sk. arī Jeremijas 32:6–9)
Piepildījums: Mateja 27:6–10.
Pravietojums: aptuveni 700. g. p. m. ē. pravietots, ka Savu apsūdzētāju klātbūtnē Jēzus klusēs.
“Kad Viņš tika sodīts un spīdzināts, Viņš padevās un neatdarīja Savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā Viņš apklusa un neatdarīja Savu muti.” (Jesajas 53:7) Piepildījums: Marka 14:61; 15:3–5.
Pravietojums: aptuveni 700. g. p. m. ē. pravietots, ka Jēzu sitīs un uz Viņu spļaus.
“Savu muguru Es pagriezu tiem, kas Mani sita, un Savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa Manu bārdu. Savu vaigu Es neapslēpu paļām un spļāvieniem.” (Jesajas 50:6)
Piepildījums: Marka 10:33, 34.
Pravietojums: aptuveni 1000. g. p. m. ē. pravietots, ka Viņam dos dzert etiķi.
“Kauns Man lauž sirdi, Es izsamistu un nīkstu; Es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu. Taisni otrādi — viņi Man deva ēst žulti, un, kad Es biju izslāpis, viņi Mani dzirdināja ar etiķi.” (Psalmi 69:21–22)
Piepildījums: Mateja 27:48; Marka 15:36.
Pravietojums: aptuveni 1000. g. p. m. ē. pravietots, ka Viņa apģērbu sadalīs, metot kauliņus.
“Es varu saskaitīt visus Savus kaulus, bet viņi lūkojas Manī ar prieku.” (Psalmi 22:18)
Piepildījums: Jāņa 19:23, 24 (citēti Psalmi 22:18); Lūkas 23:34.
Pravietojums: aptuveni 1420. g. p. m. ē. pravietots, ka neviens Viņa kauls netiks salauzts.
“Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz rītam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc visiem Pashas svētku likumiem turiet tos.” (4. Mozus 9:12; sk. arī 2. Mozus 12:46)
Simboliski Lieldienu jērs norādīja uz pravietojumos minēto Jēzu, Dieva Jēru.
Piepildījums: Jāņa 19:36.
Pravietojums: aptuveni 700. g. p. m. ē. pravietots, ka Viņš tiks apglabāts turīgu ļaužu kapā.
“Kapu Viņam ierādīja ar bezdievjiem, bet savā nāvē Viņš bija ar bagāto, kaut gan nekādu netaisnību Viņš nebija darījis un viltības
nebija Viņa mutē.” (Jesajas 53:9)
Piepildījums: Mateja 27:57–60.
Jēzus pats teica, ka viscaur Vecajā Derībā par Viņu ir atrodami pravietojumi, un uz daudziem no tiem Viņš atsaucās, kad mācekļiem skaidroja Savu dzīvi un misiju. Ir teikts, ka 24 stundu laikā, kas saistītas ar Viņa nāvi, piepildījās 20 specifiski pravietojumi. Tas apstiprina ne vien Jēzus dzīves, bet arī Bībeles dievišķo dabu. Kā pareizi norāda Floids Hamiltons, daudzi no šiem pravietojumiem bija tik detalizēti, “ka neviens nebūtu varējis zināt vai pat nojaust, ka šie pravietotie notikumi tiešām piepildīsies, ja vien šī vēsts nebūtu saņemta no Dieva”.