Apmēram 600 gadus pirms Jēzus dzimšanas par Viņa dzīves darbu īpašā un detalizētā veidā rakstīja arī pravietis Jeremija. Viņš pravietoja Kristus glābjošās darbības galvenās iezīmes un, lai lasītāji saprastu pareizi, norādīja uz to divreiz. Abos pravietojumos Jeremija lietoja vārdu, kas precīzi raksturoja gaidāmā Jēzus patieso būtību un Viņa darbu cilvēces labā. Lūk, vēl viens apbrīnojams Vecās Derības pravietojumu precizitātes piemērs:
“Redzi, nāks dienas,” tā saka Tas Kungs, “kad Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi, kas valdīs kā ķēniņš, valdīs ar gudrību un uzturēs tiesu un taisnību valstī! [..] Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs, mūsu taisnība.” (Jeremijas 23:5, 6)
“Tanīs dienās un tanī laikā Es izrietīšu Dāvidam īstu pilntiesīgu atvasi, kas nesīs sev līdzi tiesu un taisnību un liks tām valdīt virs zemes. [..] Vārds, kurā to nosauks, būs: Tas Kungs, mūsu taisnība.” (Jeremijas 33:15, 16)
No Dāvida karaliskās dzimtas celsies Tas, kuru sauks “Tas Kungs, mūsu taisnība”. Austrāliešu Bībeles pētnieks Dr. Leons Moriss to skaidro šādi: “Ar terminu taisnīgs apzīmē ļaudis, kurus ir pieņēmis Dievs, un viņus pieņem tāpēc, ka Kristus ir izpildījis Savu darbu.” Lūk, ko ar saviem vārdiem gribēja pateikt Jeremija!
Jēzus, Taisnais no Dāvida cilts, nāca, lai cilvēku rasei no jauna sniegtu Dieva labvēlību un izdzēstu ļaužu grēcīguma un dumpīguma radītās sekas. Lai Dievs varētu pieņemt dumpīgu un nāvei lemtu cilvēci, ir nepieciešams nevis mūsu, bet Jēzus taisnīgums, bezgrēcīgums un paklausība. Tādēļ tieši Viņš ir “Tas Kungs, mūsu taisnība”.
Vai Jaunā Derība to visu apstiprina? Izlasiet šādus tekstus: Romiešiem 1:17; 3:21, 22; 1. Korintiešiem 1:30; 2. Korintiešiem 5:21. Divi pēdējie panti īpaši uzsver, ka Jēzus ir “mūsu taisnība” un ka tie, kas Viņam tic, saņems “Dieva taisnību”.
Kā gan Jeremija 600 gadus iepriekš varēja zināt, ka šāds aspekts kļūs par Jēzus pestīšanas darba centrālo iezīmi? Kā viņš varēja zināt, ka tas kļūs par Jaunās Derības sirdi un veidos kristīgās Baznīcas mācību gadsimtiem tālā nākotnē? Iespējams, ka par pēdējo aspektu senais pravietis neko daudz nezināja, varbūt pat līdz galam neizprata visu, ko rakstīja, bet viņš zināja, ka no Dāvida cilts nāks taisnīgs Cilvēks un ka Viņa taisnība kādā īpašā un dziedinošā veidā kļūs par pamatu tam, lai Dievs varētu pieņemt grēcīgo cilvēku. Apbrīnojami un brīnišķīgi!
Mēs esam apskatījuši četrus galvenos Vecās Derības mesiāniskos pravietojumus un pārliecinājušies par to, kā tie piepildījās Jēzus dzīvē. Viscaur Vecajā Derībā atrodami arī citi tādi paši nekļūdīgi pravietojumi par Mesijas nākšanu. Jēkabs paredzēja dienu, kad nāks “Šīlo”, “miera nesējs” jeb “sūtītais” (sk. 1. Mozus 49:10). Dāvids runāja par “godības ķēniņa” atnākšanu (Psalmi 24:7, 8). Hagajs teica, ka nāks “visu tautu bagātības” (Hagaja 2:7). Maleahijs gaidīja dienu, kad uzlēks “taisnības saule” un “ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas”. (Maleahija 3:20) Jēzus pats teica, ka Ābrahāms līksmoja, jo, ielūkojies nākotnē, viņš redzēja pienākam Kristus dienu (Jāņa 8:56). Tas viss summējas ar apbrīnojamu spēku. Lorensa Tērnera komentārā ir daudz patiesības: “Lai mēs saprastu Jēzu tādu, kādu Viņu ieraugām Jaunajā Derībā, mums vispirms Viņš ir jāsastop Vecajā Derībā.”