Pravietojumi ir vieni no galvenajiem iemesliem, kas ļauj ticēt, ka Bībelē teiktais ir vairāk nekā tikai cilvēciski vārdi; it īpaši tas sakāms par pravietojumiem, kas piepildījušies. Lielu daļu
Bībeles ir uzrakstījuši pravieši, piemēram, Jesaja, Jeremija, Ecēhiēls, Daniēls un citi, kuri sava laika ļaudīm paziņoja Dieva vēsti. Patiesībā pravietis jau arī ir cilvēks, kurš runā Dieva vārdā un cilvēkiem saprotamā valodā pavēsta Dieva teikto.
Taču vārdam pravietojums ir arī daudz specifiskāka nozīme. Tas nozīmē arī nākotnes notikumu paredzēšanu. Pravietis ir tas, kurš, runājot Dieva vārdā, spēj paziņot nākotnē gaidāmus notikumus. Un bibliskie pravieši bieži pravietoja lietas, kam bija jāpiepildās turpmākajos gados. Tieši šie paredzošie pravietojumi padara Bībeli unikālu. Neviens cilvēks pats no sevis nespēj paredzēt nākotnes notikumus. Kāds autors saka: “Bībeles sniegtie nākotnes notikumu pravietojumi ir unikāli. Tie ir pārsteidzošs vēstures fenomens.”
Bībele saka, ka vienīgi Dievs zina un paredz nākotni un ka tieši šīs zināšanas liecina par Viņu kā vienīgo, patieso Dievu. “Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga!” Ar pravieša Jesajas starpniecību Viņš vēsta: “Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis.” (Jesajas 46:9, 10) Jesaja un viņam līdzīgie, kuri pravieto nākotnes notikumus, šādi sniedz liecību par to, ka ar viņu starpniecību runā Dievs. Viņu pavēstītais bija Dieva vēsts; tā neradās viņu pašu prātos. Tādējādi ar Jesajas muti Dievs saka: “Redzi, agrākie pavēstījumi ir piepildīti, Es jums dodu jaunus, un, pirms tie piepildās, Es jums tos pasludinu.” (Jesajas 42:9)
Nākotnes pravietojumus sniedz Dieva Vārds — Bībele — dievišķās izcelsmes un ticamības zīmogs.
Autentisks pravietojums ir skaidrs un nepārprotams. Ne tāds, kādi ir viltus pareģojumi neskaitāmās avīzēs un žurnālu horoskopos, kas ir neskaidri un bieži vien sniedz iespēju variēt ar interpretāciju. Īsts pravietojums ir specifisks un nereti arī detalizēts. To nevar pārprast vai iztulkot dažādos variantos. Tā nozīme ir skaidra visiem. Kā mēs redzēsim, bibliskie pravietojumi iztur šo pārbaudi.
Tādējādi mēs nokļūstam pie otras īsta pravietojuma iezīmes: to ir iespējams kritiski novērtēt. Mēs varam pārbaudīt, vai tā piepildīšanos apstiprina zināmi notikumi, kas acīmredzami arī neiesaistītam vērotājam. Pravietojums, kas nepiepildās noteiktajā laikā, nav pravietojums. Protams, ir arī bibliski pravietojumi, kuri vēl nav piepildījušies, bet tāpēc, ka to laiks vēl nav pienācis. Tomēr ir simti precīzi piepildījušos pravietojumu, un tas mums dod pārliecību gan par pašu Bībeli, gan par to, ka šie nākotnes pravietojumi tomēr piepildīsies.
Tātad pravietojumu piepildīšanās ir svarīga, lai nodrošinātu Bībeles ticamību un uzticamību, un, kā norāda kāds zinātnieks, tas ir viens no “diviem vispārliecinošākajiem pierādījumiem tam, ka Bībele ir Dieva Vārds” . Ja Bībelē tiešām ir ievietoti patiesi pravietojumi par nākotnes notikumiem, tas ir augstākās klases pierādījums, ka pravieši runā pārdabiska redzējuma iespaidā, ko tiem devis Dievs, kurš vienīgais zina nākotni. Ja tiktu atspēkoti pravietojumi vai atrasta cita grāmata, kas satur patiesus pravietojumus, tas nopietni apšaubītu pārliecību par Bībeli kā Dieva Vārdu. Brīdī, kad mēs lemjam: ticēt vai neticēt tam, uz ko pretendē Bībele, biblisko pravietojumu “nepārspējamā kvalitāte” un arī to kvantitāte prasa, lai tie tiktu uztverti nopietni.
Vairāk nekā ceturto daļu Bībeles veido pravietojumi. Bībeles pravietojumu enciklopēdija norāda, ka 8352 no 31 124 Bībeles pantiem ir ietverts pravietisks materiāls, kas attiecināms uz nākotnes notikumiem. Tur ir pravietojumi par pilsētām, nācijām, impērijām, tautām un atsevišķiem cilvēkiem; tāpat arī ieskicēti pravietojumi par pasaules vēsturi. Dažos no tiem minētas ļoti būtiskas lietas. Daži ietver matemātiskus aprēķinus. Un daudzi, iespējams, pat lielākā daļa, jau ir piepildījušies. Mēs aplūkosim tikai dažus no šiem apbrīnojamajiem pravietojumiem.