Būtu grūti izvēlēties tikai vienu iemeslu, lai ticētu tam, ka Bībele ir visievērojamākā jebkad uzrakstītā grāmata. Taču, nonākot pie šādas izvēles, daudzi, iespējams, izlems par labu Bībeles spēkam — spējai izraisīt radikālas un paliekošas izmaiņas. Lūk, ko par sevi saka pati Bībele: “Jo Dieva Vārds ir dzīvs un spēcīgs.” (Ebrejiem 4:12) Tas ir spēcīgs, jo tas ir dzīvs, ne miris, dinamisks, nevis statisks. Un vislielākais pierādījums šim spēkam ir tā spēja izmainīt cilvēkus un sabiedrību. Angļu valodā lietotais vārds spēks ir cēlies no grieķu vārda dunamis, no kura mēs savukārt atvasinām vārdu dinamīts. Bībele burtiskā ziņā ir dinamīts. Tūkstošiem un miljoniem cilvēku ir pārliecinājušies par šo patiesību. Viņu stāsti dzīvo, lai mūs šodien iedvesmotu. Kā piemēru var minēt Augustīnu. Viņa dzīvesstāsts ir pārstāstīts neskaitāmas reizes. Augustīns dzimis mūsu ēras 4. gadsimtā neticīga tēva un mātes kristietes ģimenē. Jaunais cilvēks ieguva kristīgo izglītību, no kuras drīz vien atteicās pagānu filosofijas un patmīlīgi amorālā dzīvesveida dēļ. Stāsts ir par to, ka, kādu dienu atrazdamies dārzā Milānā, viņš dzirdēja balsi, kura nepārtraukti lika viņam paņemt rokās manuskriptus un tos izlasīt. Viņš tā arī izdarīja, un viņa skatiens apstājās pie Jaunās Derības citāta, kas atrodams Romiešiem 13:13: “Dzīvosim cienīgi, [..] nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā.”
Vārdi kā bulta caururba viņa sirdi. Tas bija pagrieziena punkts viņa dzīvē. Šo vārdu dēļ Augustīns pavērsa muguru savai pagātnei, pāršķīra jaunu lappusi un, kā vēlāk izrādījās, kļuva par vienu no t. s. baznīctēviem, par pazīstamu teologu un rakstnieku, “kura ietekme ir jūtama draudzē jau 1600 gadu” .
Lai arī mēs nevaram piekrist ikvienam Augustīna teoloģijas spriedumam, tomēr tai pašā laikā mēs nevaram apšaubīt to, ka Dieva Vārds tik krasi un vienā acumirklī izmainīja visu viņa dzīvi. Tāpat mēs nevaram apšaubīt, ka ar viņa starpniecību tikusi izmainīta daudzu citu cilvēku dzīve. Augustīna pazīstamie darbi Atzīšanās, Par Dieva pilsētu un daudzas no pārējām 250 grāmatām ir ietekmējušas miljoniem cilvēku. Un tas viss sākās ar Bībeles vārdiem, kuri izaicināja viņa domāšanu un viņa dzīvesveidu, jo šī grāmata taču pretendē uz to, ka tā ir “domu un sirds prāta tiesnesis”. Augustīns gandrīz noteikti būtu piekritis apgalvojumam, ka Bībelei piemīt neparasts spēks.
Mēs varam iepazīties arī ar Luteru, universitātes profesoru, kurš meklēja patiesību viduslaiku baznīcas maldos. 1511. gadā Luters kļuva par jaunās Vitenbergas Universitātes teoloģijas profesoru. Viņš pasniedza kursu par Bībeli, grāmatu, kura tajā laikā bija gandrīz nezināma. Apmeklēdams Romu un uzkāpdams pa slavenajām svētajām kāpnēm Sancta Scala — pa tām pašām, pa kurām Jēzus it kā esot nonācis pie Pilāta, saņēmis viņa spriedumu un devies ceļā uz Golgātu, — Luters pēkšņi atcerējās Rakstu vārdus: “Taisnais dzīvos no ticības.” Šis jautājums jau kādu laiku bija nodarbinājis Lutera prātu. Apzinādamies, cik aplami ir mēģināt izpelnīties nonākšanu Debesīs, kāpjot pa cilvēka gatavotām kāpnēm, Luters atgriezās Vācijā un sāka kustību, kura kļuva pazīstama kā reformācija.
Par šo neaizmirstamo dienu Romā un atklāsmi Lutera prātā F. V. Borems raksta: “Bija tā, it kā visas Eiropas logi tiktu atrauti vaļā un saules gaisma gāztos iekšā aumaļām.” Reformācija kā tāda ir atzīta par vienu no visnozīmīgākajām reliģiskajām un sociālajām kustībām Rietumu vēsturē; intelektuāla un garīga revolūcija, kas izmainīja pasauli. Un tas viss sākās ar Bībeles vārdiem, kuri bija iespiedušies viena cilvēka prātā. Lutera pieredze demonstrē unikālu Bībeles spēku. Viņš sāka tulkot Bībeli vācu valodā, lai no tās gūtu labumu arī viņa līdzpilsoņi gan tajā brīdī, gan nākotnē.
Iespējams, mēs būsim ievērojuši, ka Augustīns un Luters, gluži kā daudzi citi, pierādīja, ka Bībele nav domāta tikai vienkāršiem ļaudīm, kuri nav baudījuši izglītību, vai atstumtiem un apspiestiem cilvēkiem visā pasaulē. Protams, šī grāmata ir domāta arī viņiem, bet vēstures gaitā tā ir pievērsusi sev daudzu izcilu domātāju prātus — Bībele saistīja tādus vīrus kā Pāvils, Augustīns, Luters, Miltons, Ņūtons, Loks, Prīstlijs un Boils, kā arī vēl citus, kuri gadsimtu gaitā Bībeles vārdos ir raduši iedvesmu, jēgu, pārliecību un izturību.
Džons Banjans pārstāvēja citu sabiedrības slāni. Pēc profesijas viņš bija ceļojošs skārdnieks, kurš turpināja tēva iesākto darbu, ceļodams no miesta uz miestu un labodams katlus un pannas. Banjans pašmācības ceļā iemācījās rakstīt un lasīt, bet lielāko atzinību jaunībā guva ar savām spējām dzert, lādēties un lamāties. Viņu ļoti dziļi aizkustināja biedra nāve Anglijas pilsoņu kara laikā, un viņš izlasīja divas grāmatas par kristiešu dzīvi, bet drīz vien lasīja arī pašu Bībeli. Tā kļuva par viņa galveno iedvesmas avotu, it īpaši to daudzo gadu laikā, kurus viņš ticības dēļ pavadīja cietumā. Banjana darbi, kurus viņš lielākoties sarakstīja ieslodzījumā, tai skaitā arī slavenā Svētceļnieka gaita , bija tapuši Bībeles ietekmē. Banjans tā laika dīvainajā izteiksmes veidā saka: “Es ķēros pie Bībeles un guvu lielu baudu, to lasīdams. [..] Es sāku uz Bībeli raudzīties ar citām acīm un lasīt tā, kā nekad iepriekš to nebiju darījis; it īpaši mani iepriecināja Pāvila vēstules [..], un es patiesi no tā brīža vairs neesmu no šīs grāmatas atrāvies.”
Svētceļnieka gaita ir nodēvēta par otro labāko grāmatu, ja salīdzinām ar Bībeli. To nav pārtraukts izdot kopš pirmās tirāžas 1678. gadā, un tā ir tulkota daudzās valodās. Tas ir ļoti būtiski, ka vienu no labākajām jebkad sarakstītajām grāmatām radījusi nabadzīga un neskolota lauku zēna spalva. Kā tas var būt? Svētceļnieka gaitā Banjans raksta: “Es paskatījos un ieraudzīju, kā viņš atver grāmatu un to lasa.” Tiek uzskatīs, ka Banjans rakstījis par sevi: viņš bija vīrs, kas lasīja Grāmatu, kura tik radikāli izmainīja viņa dzīvi un vēlāk arī tūkstošiem citu, kuri lasīja viņa darbus un klausījās viņa svētrunas.
Līdzīgas apbrīnojamas izmaiņas ir notikušas vēl gluži nesen. Ņujorkas jauniešu bandas locekļa Nikija Krūza dzīvesstāsts ir vēstīts grāmatā Bēdz, mazulīt, bēdz un vēlāk arī filmā Krusts un asmens , un tas stāsta par to, kā pēc svētrunas noklausīšanās pilnībā izmainījās viņa dzīve.
Harijs Orčards šodien tiktu nodēvēts par teroristu, jo viņu ieslodzīja cietumā par bruņotām laupīšanām un daudzām sprāgstvielu izraisītām slepkavībām. Cietumā viņš sāka lasīt Bībeli un tik ļoti mainījās, ka savu dzīves nogali pavadīja brīvībā, savā mājā, ko viņam bija sagādājusi cietuma vadība.
Bērklijs Džonss, mežonīgs un izmisis jauns vīrietis, kuru notiesāja uz mūžu par to, ka viņš nolaupīja automašīnu un, braukdams lielā ātrumā, nogalināja nevainīgu cilvēku. Galu galā viņu atbrīvoja pret galvojumu, viņš sāka studēt kristīgā koledžā, un arī viņa dzīve pilnībā izmainījās, ļaujot viņam kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Viegli varētu uzrakstīt veselu grāmatu tikai par tiem cilvēkiem vien, kuru dzīvi brīnumainā kārtā ir izmainījusi Bībele.
Visā pasaulē mēs sastopamies ar līdzīgiem stāstiem. Niecīgā Musao saliņa Klusajā okeānā ir lielisks piemērs. Tās iedzīvotāji bija tik tālu degradējušies, ka pat valdības ierēdņi secināja, ka viņiem palīdzēt nav iespējams. Tad no kaimiņu salas ieradās divi jauni cilvēki. Vienīgais, ko viņi spēja piedāvāt Musao salas tumsonīgajiem ļaudīm, bija Bībele.
Pēc desmit mēnešiem sala bija pārvērtusies. Tika uzbūvētas skolas un baznīcas, un Musao salai sākās jauna ēra. Neilgi pēc tam salu apmeklēja britu valdības pārstāvis un savā ziņojumā rakstīja: “Esmu pārsteigts par redzēto. Es nespēju aptvert, ka ir iespējamas šādas pārmaiņas. [..] Esmu sajūsmā un saku — tas ir brīnums.” Tie bija viņa vārdi: “brīnums”, kuru padarīja iespējamu Bībeles un tās vēsts spēks — nekas vairāk un nekas mazāk par to. Un dzīve tur nav mainījusies; es esmu bijis Musao salā un to redzējis savām acīm.
Kaut kas līdzīgs nesen notika Maleitas salā Zālamana salu arhipelāgā. Tur, kalnos, kuru kores paceļas 3000 metru augstumā, dzīvo naidīgi noskaņotā kvaijo cilts, kura jau gadsimtiem ilgi pretojusies jebkādām pārmaiņām. 1994. gadā pēc kvaijo cilts vecākā lūguma tika nodibināti kontakti ar pārējo civilizāciju. Viņš bija grumbains vecs vīrs, kurš spēja sazināties vienīgi ar tulka palīdzību. Satikšanās dienā viņam tika uzdāvināta Bībele. Tas bija simbolisks žests, jo viņš neprata lasīt, tomēr viņš pieņēma grāmatu ar acīmredzamu patiku.
Apmēram pēc gada viņš stāstīja par to īpašo dienu, kad sāka atkāpties tumsa un kad viņš nojauca baiļu un nezināšanas uzceltās sienas. “Tai brīdī, kad es pieskāros Bībelei,” viņš teica, “es jutu, kā mani pamet visi mani dēmoni.”
Rietumu cilvēka ausīm tas var izklausīties dīvaini, tomēr viss aprakstītais atspoguļo tumsonības līmeni, kas vērojams Klusā okeāna dienvidos. Saskaņā ar pēdējiem datiem Maleitas kvaijo cilts iedzīvotājiem ir uzceltas vairākas skolas un nodibinātas 40 draudzes grupas, un lielā mērā tas ir tāpēc, ka Bībele spēj mainīt veselas kultūras.
Vai tā varētu būt tikai sagadīšanās? Vai arī tas ir rezultāts pašapmānam un vēlamā uzdošanai par esošo, varbūt pat parasta muļķība? Vai tiešām cilvēki vienmēr tic vienīgi tam, kam grib ticēt? Bet varbūt Bībelei piemīt tāds spēks, kāds nepiemīt nevienai citai grāmatai? Vai Dieva Vārds tiešām ir “dzīvs un spēcīgs, asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu”, kā tas sevi raksturo? Vai to tiešām var saskatīt visslēptākajās cilvēka sirds domās un ilgās, kuras norāda uz mīlošo Dievu un labāku veidu, kā likt vistālāk noklīdušajai sirdij vēlēties izmaiņas un tad iegūt spēku tās īstenot? Vēstures liecības un cilvēces pieredze visā pasaulē, šķiet, vēsta, ka tā to tiešām spēj.
Dž. B. Filipss, kurš Otrā pasaules kara laikā no grieķu valodas oriģināla iztulkoja Jauno Derību, rakstīja par savu pieredzi grāmatā Patiesības gredzens un vēstīja par Bībeles “acīmredzamo spēku mainīt cilvēku dzīvi šajā un jebkurā citā gadsimtā” . Tā ir neviltota liecība par Bībeles dabisko spēku, ko sniedzis pazīstams 20. gadsimta zinātnieks. Šis spēks ir varenākais pierādījums par labu tam, ka Bībele ir visievērojamākā jebkad uzrakstītā grāmata.
Secinājums: Pierādījumi dažādos avotos mums liek secināt, ka Bībele ir visievērojamākā jebkad uzrakstītā grāmata, absolūti unikāla savā esamībā un sniegtajā vēstī.