Bet, ja atbilstoša sagatavošanās aizņem vairāk nekā dažus mēnešus, vai tad līdz vēlajam lietum jāpaiet vairākiem gadiem?
Tikko citētajā liecībā ir arī šādi satraucoši vārdi: “Dievs vēstij bija devis laiku, lai tā padarītu savu darbu.”
Šos vārdus Elena Vaita uzrakstīja 1859. gada jūlijā, nepilnus trīs gadus pēc tam, kad Laodiķejas vēsts pirmo reizi sasniedza sabatu ievērojošos adventistus. Vai tas ir iespējams? Vai tiešām tas nozīmētu, ka jau pirms 1859. gada jūlija Dieva mīlošie, bet nepilnīgie sekotāji Viņa žēlastībā būtu varējuši izmēzt visus lūžņus no savas dzīves, gūt uzvaru, saņemt Svēto Garu kā Vasarsvētkos un nonākt līdz fenomenālai veiksmei, sludinot katrai tautai, ciltij un valodai? Jau pirms 1859. gada jūlija?
1. “Review and Herald”, 1852. g. 6. maijā, 5. lpp.
2. “Review and Herald”, 1858. g. 14. janvārī, 77. lpp.
3. Piemēram sk. “Review and Herald” pirmā numura (1850. g. novembrī) redaktora sleju (7. lpp.).
4. Ellen G. White, “Testimonies”, 1. sēj., 126. lpp.
5. Džeimsa Vaita rakstus, citu brāļu rakstus un vēstules, kā arī brāļu starpā notiekošo var iepazīt izdevumā “Review”, sākot ar 1856. g. 16. oktobra numuru līdz apmēram 1857. g. oktobrim. Sk. arī Ellen G. White, “Spiritual Gifts”, 2. sēj., 222.–240. lpp.
6. Ellen G. White, “Testimonies”, 1. sēj., 143. lpp.
7. Turpat, 179.–184. lpp.
8. Turpat, 186. lpp.
9. Turpat, 187. lpp.', '1', 2, 'history