Bet nauda nāca dažkārt pat no cilvēkiem, kurus nekad nebiju saticis. Pēdējā summa, kas mums bija vajadzīga (es tā arī nekad neuzzināju, no kurienes tā tika sūtīta), pienāca tieši tajā dienā, kad tika iespiestas grāmatas.”
Kaut arī Džozefs Beitss tā arī nekad neuzzināja, no kurienes bija nākusi pēdējā summa, Dž. N. Lafboro 1884. gadā to tomēr uzzināja. Izrādījās, ka to bija sagādājis H. S. Gērnijs — dziedošais kalējs, ar kuru kopā Džozefs Beitss bija apmeklējis Kentas salu. Kad Gērnijs toreiz devās šajā ceļojumā, šefs viņu atlaida no darba un dusmās atteicās pat samaksāt aprēķinu, kas viņam pienācās. Taču tieši īstajā brīdī Kungs lika šefam atmaigt.3
Dieva gādība, kad Viņš 1846. un 1847. gadā palīdzēja kapteinim Beitsam izplatīt sabata patiesību, bija apliecinājums pirmajiem sabatu ievērojošajiem adventistiem, kuru ticība bieži tika sāpīgi pārbaudīta, ka Dievs ir ar viņiem.
Deglis bija aizdedzinājis pulveri. Uz visām pusēm pāri ļaudīm uzliesmoja jaunā gaisma par Dieva svēto dienu!
1. Šis ieskats Beitsa dzīvē galvenokārt pamatots uz viņa paša rakstiem, ieskaitot autobiogrāfiju, kuru 1970. gadā pārpublicējusi Dienvidu izdevniecība, arī uz Godfrey T. Anderson, “Outrider of the Apocalypse” (Mountain View, Calif.: Pacific Press Publishing Association, 1972); un Spalding, “Origin and History”, 1. sēj., 111.–130. lpp.
2. Pārfrāzēts no Loughborough, “The Great Second Advent Movement”, 251.–254. lpp. Lafboro apgalvo, ka šis starpgadījums esot noticis 1846. gadā, kad Beitss rakstījis savu pirmo grāmatu par sabatu. Savukārt Džeimss Vaits darbā “Life Incidents” stāsta, ka Beitsam 1847. gada rudenī, kad viņš par šo tematu rakstījis grāmatu ar vairāk nekā 100 lappusēm, palicis vairs tikai viens Jorkas šiliņš. Šķiet, minētā grāmata ir “A Vindication of the Sabbath, and the Commandments of God: With a Further History of God''s Peculiar People, from 1847 to 1848” (New Bedford: Press of Benjamin Lindsey, 1848), kura nāca klajā 1848. gada janvārī un kuras sagatavošanai acīmredzot bija vajadzīgi vairāki mēneši. Godfrijs T. Andersons no Lomalindas universitātes nesen atrada vienu šīs grāmatas eksemplāru Bostonas pilsētas bibliotēkā.
3. “Review and Herald”, 1923. g. 28. jūnijs, 9., 10. lpp. Mēs varam teikt, ka Dievs naudu ir turējis “apzīmogotu līdz vilšanās beigām, lai ar tās palīdzību varētu uzsākt trešā eņģeļa vēsts pasludināšanu”. (Sk. Spalding, “Origin and History”, 1. sēj., 401. lpp.)', '1', 2, 'history