Dari to zināmu pasaulei

Mervins Maksvels

Lapa kopā 73

Kāpēc tētis neatnāca?

Iespaidīga bija arī “bērnu–sludinātāju” parādīšanās Zviedrijā. No 1841. gada līdz 1844. gada vasarai jaunieši un pat mazi bērni paļāvīgi aicināja izdarīt reformas, lai sagatavotos Kristus nākšanai.

Pēc likuma Zviedrijā neviens pieaugušais nedrīkstēja sludināt bez valsts baznīcas atļaujas. Lai apietu šo šķērsli, Dievs aicināja bērnus. Taču pat daži no viņiem tika vajāti. Piemēram, Ole Bokvists savas māsas klātbūtnē tika nežēlīgi sists, bet tad negaidīti atbrīvots, lai varētu turpināt sludināšanu.

Kāda ļoti maza meitenīte pastāvīgi spēlējās ar savām rotaļlietām, bet pa to laiku viņas mājās sapulcējās kaimiņi. Tad viņa apmēram stundu pārliecinoši sludināja, bet pēc tam atkal atgriezās pie savām lellēm.

Dr. Svens Ēriks Šeldbergs, valsts medicīnas darbinieks ar trīsdesmit gadu stāžu, pētīja “sludināšanas slimību”, kā to sauca ienaidnieki, un ziņoja, ka daži bērni sludina guļus, aizvērtām acīm, neapzināti un acīmredzami neelpodami. Liss Andersdoters, Marija Svensdotera un, iespējams, arī citi pusaudži, kad, viņiem dziedot, tika aizspiestas lūpas un nāsis, turpināja dungot melodiju. Dr. Šeldbergs ziņoja, ka bērni sludina kristietības pamatus — Kristu, lūgšanu, nožēlu un atgriešanos —, taču viņš nevarēja izskaidrot viņu fiziskās izpausmes. Kad bērniem lūdza, lai viņi paši to izskaidro, tie citēja Joēla grāmatas 3:1: “Un tad notiks, ka Es izliešu savu Garu pār visu miesu un radību, un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamās lietas.”

Kas tad bija viņu vēsts? Pamatā tā pati, ko sludināja Millers un angļu adventisti — Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas pirmā eņģeļa vēsts: “Ir atnākusi Viņa tiesas stunda.” 18

Lai arī kāds bija iemesls tam, ka 1844. gada 22. oktobrī Čārlza Fiča ģimenē “tētis neatnāca”, tas tomēr nebija tāpēc, ka Millers būtu izgudrojis vieglprātīgu teoriju, kas pamatota uz personiskiem Bībeles izskaidrojumiem. Lielākoties viņa vēsts pamati bija pilnīgi pareizi. Tā bija daļa no otrās adventes atmodas — no starpkontinentālās, starpkonfesionālās kustības, kas pasludināja lielo pravietojumu, kura laiks bija pienācis.


Piezīmes un norādes:

1. Arthur Whitefield Spalding, “Origin and History of Seventh-day Adventists”, 2 sēj. (Washington D. C., Review and Herald Publishing Association, 1961), 1. sēj., 113. lpp., 4. piezīme; “Seventh-day Adventist Encyclopedia” (turpmāk — “SDA Encyclopedia”), šķirklis “Fitch, Charles”.
2. “Midnight Cry”, 1844. g. 31. oktobrī, 142. lpp.
3. James White, “Life Incidents”, 182. lpp.
4. Luther Boutelle, “Sketch of the Life and Religious Experience of the Elder Luther Boutelle” ([Boston]: Advent Christian Publishing Society, 1891), 68., 69. lpp., arī Arthur, “Joshua V. Himes”, 146., 147. lpp.
5. “Midnight Cry”, 1844. g. 31. oktobrī, 140. lpp.
6. Vēstule izdevumam “Advent Herald” 11. novembrī.
7. Miller, “Apology”, 24. lpp.
8. Viljams Millers savam dēlam Viljamam 1838. g. 17. novembrī: Nichol, “The Midnight Cry”, 65., 66. lpp.
9. Viljams Millers 1843. gada 4. februārī izdevumam “Signs of the Times”: Bliss, “Memoirs”, 180., 181. lpp.
10. Miller, “Apology”, 34. lpp.
11. Rush, “Reasons for Rejecting”, 6. lpp.
12. Nahavendi 2300 gadus aprēķināja no 942. g. pirms Kristus, kad tika nojaukta svētnīca Šilo. Saskaņā ar šo rēķinu Mesijam būtu bijis jānāk 1358. g. Sk. Froom, “Prophetic Faith”, 1. sēj., 713. lpp.; “Seventh-day Adventist Bible Commentary”, 4. sēj., 54. lpp.
13. H. McLachlan, ed., “Sir Isaak Newton: Theological Manuscripts” (Liverpool: University Press, 1950), 1.–25. lpp.
14. Petri 70 nedēļu skaitīšanu uzsāka ar 453. g. pirms Kristus, tāpēc 2300 dienu beigas pēc viņa aprēķina bija 1847. gadā. Sk. Froom, “Prophetic Faith”, 2. sēj., 713.–719. lpp.
15. Froom, “Prophetic Faith”, 2. sēj., 719.–722. lpp.; 4. sēj., 210.–221. lpp.
16. Mourant Brock, “Glorification”, (American Millenial Association reprint, 1845), 134. lpp.; Froom, “Prophetic Faith”, 3. sēj., 705., 706. lpp.
17. Thomas B. Macaulay, “Critical and Miscellaneous Essays” (Philadelphia: Cary and Hart), 5. sēj., 324. lpp.; Froom, “Prophetic Faith”, 3. sēj., 268. lpp.
18. Ellen G. White, “Notes of Travel” no “Historical Sketches of the Foreign Missions of the Sventh-day Adventists” (Basle: Imprimerie Polyglotte, 1886), 201.–207. lpp.; Ole Boqvist, “Review and Herald”, 1890. g. 7. oktobrī, 612. lpp.; Froom, “Prophetic Faith”, 3. sēj., 671.–686. lpp.', '1', 2, 'history

Lapa kopā 73