Brāļa I. stāvoklis ir šausmīgs. Viņa Dievs ir šī pasaule; viņš kalpo naudai. Viņš nav ņēmis vērā jau pirms vairākiem gadiem doto brīdinājumu un nav pārvarējis savu mīlestību uz šo pasauli, cīnoties pret to ar visiem saviem spēkiem. Dolāri, kurus viņš kopš tā laika iekrājis, ir izveidojušies par saitēm, kas sagūstījuši viņa dvēseli un piesaistījuši to šai pasaulei. Iegūstot ar vien lielāku mantu, viņa kāre uz to ir tikai vēl pavairojusies. Visi viņa būtnes spēki atdoti vienam mērķim — naudas pelnīšanai. Tā ir viņa domu saturs, viņa dzīves galvenās rūpes. Visus savas būtnes spēkus viņš ir vērsis šai vienā virzienā, līdz visos savos nodomos un mērķos ir kļuvis par mamona kalpu. Šajā ziņā viņš ir pazaudējis prātu. Viņa priekšzīme ģimenei liek domāt, ka manta un īpašumi jāvērtē augstāk par Debesīm un nemirstību. Jau gadiem ilgi viņš ir audzinājis prātu mantas iegūšanai. Zemes bagātību dēļ viņš ir upurējis mūžības intereses. Viņš tic patiesībai, viņš mīl patiesības pamatlikumus, (238) un viņš priecājas, redzot citus patiesībā ejam uz priekšu; bet sevi viņš tik pilnīgi padarījis par mamona vergu, ka jūtas spiests kalpot savam kungam, kamēr vien viņš dzīvs. Bet, jo ilgāk viņš dzīvos, jo vairāk atdosies mīlestībai uz peļņu, ja vien viņš pats nebēgs prom no šī briesmīgā dieva, ko sauc par naudu. Šāds solis radīs iespaidu, it kā pārgrieztas tiktu dzīvības saites, bet tas viņam katrā ziņā jādara, ja viņš vērtē Debesis.
Nevienam nevajadzētu viņu rāt, bet visiem vajadzētu no žēlot un just tam līdzi. Viņa dzīve ir bijusi briesmīga kļūda. Bagātības apņemts, viņš mocījies iedomībā, ka tam trūkst naudas. Sātans pār viņu ir ieguvis varu un, uzbudinot mantrausības tieksmes. ir padarījis viņu šajā ziņā pilnīgi bezprātīgu. Būtnes augstākie un cēlākie spēki lielā mērā ir pakļauti viņa skopajām, savtīgajām tieksmēm. Viņa vienīgā cerība pastāv šo sātana saišu saraušanā un šīs sava rakstura ļaunās īpašības uzvarēšanā. Viņš jau ir kaut ko mēģinājis darīt saskaņā ar savu sirdsapziņu, kad tā ir tikusi pamodināta; bet ar to vien nepietiek. Šī lielā cīņa, lai tikai uz mazu laiku šķirtos no mamona, nepārtraukti jūtot, ka paša dvēsele šai cīņai nepiekrīt, nav patiesas reliģijas auglis. Viņam savs prāts jāpieradina pie labiem darbiem. Viņam jānostājas pret savām ieraušanas tieksmēm. Labi darbi viņam jāieauž visā savā dzīvē. Viņam jāizkopj mīlestība uz labiem darbiem un jāpaceļas pāri maziskajam, skopajam garam, kuru viņš visu laiku sevī glabājis.
Darījumos ar lieltirgotājiem… brāļa un māsas I. rīcība nav Dievam patīkama. Viņi gatavi kaulēties, lai iegūtu lietas, cik lēti vien iespējams, un neatlaižas pat tad, ja starpība ir tikai daži peniji, un runā par to tā, it kā nauda viņiem būtu viss, it kā nauda būtu viņu dievs. Ja tikai viņi būtu varējuši nepamanīti atgriezties un dzirdēt tās piezīmes, kas tiek izteiktas pēc viņu aiziešanas, tad tie skaidri izprastu, kādu iespaidu atstāj skopums. Ar šo skopo sīkumainību daži apkauno mūsu ticību un zaimo Dievu. Eņģeļi riebumā novēršas. Debesīs viss ir cēls un patīkams. Visi domā par citu laimi un interesēm. (239) Neviens nenododas sev rūpējoties, domājot un rūpējoties par sevi. Visu svēto būtņu lielākais prieks ir redzēt citu ap viņiem esošo būtņu laimi un prieku.
Šiem eņģeļiem nonākot lejup, lai kalpotu cilvēkiem, kuriem jākļūst par pestīšanas mantiniekiem, apbēdinātiem ir jānovēršas, redzot savtību, mantkārību un krāpšanu, cenšoties iedzīvoties uz citu zaudējumu rēķina. Apkaunoti viņi aiziet, redzot, ka tie, kas sevi sauc par nemirstības mantiniekiem, izturas tik savtīgi un sīkumaini pret cilvēkiem, kuru godkārei nav nekādu augstāku mērķu par mantas krāšanu virs zemes, svētā patiesība ir ļoti apkaunota.
Nekādā citā veidā Kungs nevar tikt vairāk slavēts un patiesība augstāk pagodināta kā tad, ja neticīgie redz, ka patiesība ir izdarījusi lielu un labu darbu no dabas mantkārīgajos un skopajos cilvēkos. Ja kļūtu redzams, ka šo cilvēku ticībai ir spēks veidot raksturu, pārvērst tos no skopiem, savtīgiem, viltīgiem un naudu mīlošiem cilvēkiem par ļaudīm, kam patīk darīt labu, kas meklē iespējas izlietot savu naudu par svētību tiem, kuriem šīs svētības ir nepieciešamas, kas apmeklē atraitnes un bāriņus viņu bēdās un paši sevi sargā, lai paliktu pasaules neaptraipīti, tad ar to būtu pierādīts, ka viņiem ir īstā reliģija. Šie cilvēki liks savai gaismai spīdēt tā, ka citi, redzot viņu labos darbus, godās viņu Tēvu, Kas ir Debesīs. Tāds auglis liecina par svētumu, un šie cilvēki ir dzīvi Kristus pārstāvji virs zemes. Tādā veidā grēcinieki pārliecinātos, ka patiesībai ir spēks, ko viņi nepazīst. Kas atklāti paziņo, ka ir nomodā, gaidot sava Kunga atnākšanu, tie nedrīkst savu ticības apliecību apkaunot ar sīkumainu kaulēšanos un pieķeršanos penijam. Pie kristietības koka tādi augļi neaug.
(240) Brāli I., Kungs negrib, ka tu pazustu, bet gan lai tu satvertu Viņa spēku un derētu mieru ar Viņu, pieskaņojot savu prātu Viņa dievišķajam prātam. Ja būtu iespējams tev pareizā gaismā parādīt tavu rīcību, cenšoties iegūt vairāk naudas, tad tu pats izbītos. Tev pašam riebtos tavs skopums, tava sīkumainība un mīlestība uz naudu. Tu par savas dzīves darbu tad izvēlētos tiekšanos pēc Dieva pārveidojošās žēlastības, kas tevi varētu darīt par jaunu cilvēku. Nauda, ko tu saņēmi no radiem, tev bija par lāstu. Tā tikai tavā raksturā pastiprināja mīlestību uz mantu un kā papildus svars veicināja tavu grimšanu uz leju, pretī bojā ejai.
“Mantkārība ir visa ļaunuma sakne.” Ja cilvēki izlieto savu prātu un miesas spēkus, lai iegūtu bagātību, un tos apmierina prieks, ko dod mantas sakrāšana, ko tie nekad nespēs izlietot un kas nāks par ļaunu viņu bērniem, tad tie Dieva dotos spēkus ir izlietojuši nepareizi. Viņi rāda, ka raksturs, pateicoties visu citu nomācošajai kārei pēc peļņas, ir kļuvis netīrs. Patiesas laimes vietā tie ir aizsnieguši pavisam nožēlojamu stāvokli. Viņi ir noslēguši savu dvēseli pret trūcīgo vajadzībām un ir pierādījuši, ka līdzjūtība pret cietējiem tiem ir sveša.
Mans brāli, tava sirds nav pilnīgi nocietinājusies pret citu cilvēku vajadzībām. Tevī reizēm atplaukst augstsirdība un tev patīk citus apgādāt. Bieži tu esi gatavs pakalpot kādam brālim vai kaimiņam; tomēr naudu tu esi darījis par savu Dievu, un tev draud briesmas Debesis vērtēt zemāk par savu naudu. Naudas iegūšana vienmēr ir saistīta ar briesmām, ja Dieva žēlastība nav dvēseli vadošais pamatlikums. Ja kristiešus pavadīs Debesu pamatlikumi, tad tie ar vienu roku dos un ar otru pelnīs. Tas ir vienīgais veselīgais un saprātīgais stāvoklis, kādu kristietis var ieņemt, ja viņam ir nauda un viņš joprojām to pavairo. (241) Mēs vēlamies jautāt, brāli I, ko tu domā darīt ar savu naudu? Tu esi Dieva namturis. tev pieder naudas podi un tu ar tiem vari darīt daudz laba. Caur daudz labiem darbiem, tu tos vari noguldīt Debesu bankā. Ar savu dzīvi tu vari svētīt un aplaimot citus. “Nekrājiet sev mantas virs zemes, kurt kodes to maitā un kur zagļi rok un zog; bet krājiet sev mantu Debesīs, kur ne kodes ne rūsa to nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” (Mat.6:19-21)
Atceries, ka Debesīs noguldītās bagātības nav zaudētas. Tu tās nodrošini sev, saprātīgi izlietojot līdzekļus, pār kuriem Debesis tevi iecēlušas par namturi. Apustulis saka: “Tiem bagātiem šinī pasaulē pavēli, lai tie augsti neturas, nedz cer uz nepastāvīgo bagātību, bet uz dzīvo Dievu, kas mums visas lietas bagātīgi pasniedz par atspirgšanu; lai tie labu dara, bagātīgi top labos darbos, labprāt izdala, ir devīgi, lai sev mantas krāj par labu pamatu nākamam laikam, ka tie dabū mūžīgo dzīvošanu.”(1.Tim.6:17-19)
Tev, brāli I., draud briesmas pazaudēt savu dzīvību un tās dāvanas, ar kurām Dievs tevi ir apveltījis, nodot velnam un pašam kļūt par viņa gūstekni, ko viņš varētu vadīt pēc sava prāta. Vai tu vari samierināties ar šādu domu? Vai tu šajā īsajā dzīvē vari atļauties kalpot sev un mīlēt savu naudu un tad no visa tā šķirties bez jebkādām pretenzijām uz Debesīm, bez ticības uz dzīvi, kas turpināsies mūžīgi? Tevi gaida liela cīņa. lai sevī uzvarētu mīlestību uz šīs zemes lietām. Kur ir tava manta tur arī būs tava sirds. Kristiešu parole ir: Esi modrs, lūdz un strādā! Uzmosties, es tevi ļoti lūdzu. Meklē lietas, kas nav pakļautas iznīcībai. Šīs zemes lietas drīz izgaisīs. Vai tu esi sagatavojies apmainīt pasaules? Vai tu veido savu raksturu mūžīgai dzīvei? Ja tu beidzot pazudīsi, tad tu sapratīsi, ka tavas bojā ejas iemesls ir mīlestība uz naudu. (242) Tad tu briesmīgās dvēseles mokās izsauksies: “Ak, bagātības viltīgā vara! Es esmu pazaudējis savu dvēseli. Es to pārdevu par naudu. Savu dvēseli un miesu es apmainīju pret peļņu. Es atdevu Debesis, baidīdamies upurēt savu naudu, lai tās iegūtu.” No Kunga atskanēs vārdi: “Ņemiet šo neuzticīgo kalpu, sieniet tam rokas un kājas un izmetiet to galējā tumsībā.” Mēs ceram, ka tavs liktenis nebūs tāds. Mēs ceram, ka tu savas bagātības pārvietosi uz Debesīm un turpmāk mīlestībā pieķersies Dievam un neiznīcīgajai mantai.
Es redzēju, ka visai tavai ģimenei zināmā mērā draud briesmas būt tava gara līdzdalībniekiem. Māsa I., tu jau esi no tā ietekmēta. Kaut Dievs tev to palīdzētu saskatīt un savu dzīvi pilnīgi izmainīt. Piekop mīlestību uz labiem darbiem; centies būt bagāta labos darbos. Daudzās lietās tu vari darīt vairāk, nekā pašlaik dari. Tu Dieva priekšā esi personīgi atbildīga, tev ir pienākums, kura nepildīšana nav atvainojama. Nepārtraukti staigā ciešā savienībā ar Dievu, lūdz bez mitēšanās. Ja tu izglābsi savu dvēseli, tad tas tev prasīs ļoti nopietnu piepūli. Centies, lai tavs iespaids ģimenē būtu pilnīgi pretējs. Augstsirdīgi nostājies par Dievu. Tu nelīdzinies savam vīram, un Dievs tevi atzīs par nederīgu, ja tu nerīkosies atbilstoši savām spējām. Strādā čakli glābjot savu dvēseli un atstājot glābjošu iespaidu uz savu ģimeni. Ar savu priekšzīmi rādi, ka tava manta ir Debesīs, un ka tu visu esi ieguldījusi labākā zemē un labākā dzīvē, kas ilgs mūžīgi. Radinies vērtēt Dieva lietas, būt augstsirdīga, mīlēt Dievu un labprātīgi paklausīt Viņa gribai.