Ja tikai jaunieši saprastu, cik daudz laba viņi var paveikt, darot Dievu par savu stiprumu un gudrību, tad tie vairs tālāk nedzīvotu bezrūpīgā vienaldzībā pret Viņu; tad jaunieši vairs ilgāk negribētu pakļauties nesvētu cilvēku iespaidam. Tiem vajadzētu saprast, ka uz ikvienu personīgi gulstas pienākums darīt citiem labu un vadīt citus uz taisnību, bet tā vietā jaunieši meklē izklaidēšanos un uzjautrināšanos. Sabiedrībai viņi ir nederīgi locekļi un dzīvo tikpat bezmērķīgi kā tauriņi. (236) Jauniešiem var būt patiesības atziņa un viņi var tai ticēt, tomēr to neparādot savā dzīvē. Viņu ticība ir nedzīva. Viņu sirds nav skārta pietiekoši dziļi, lai Dievs redzētu izmaiņu viņu rīcībā un raksturā, un Dieva prāta izpildīšanā viņi nav pārāki par neticīgajiem. Viņu sirdis nesaskaņojas ar Dieva prātu, viņi atrodas ienaidā ar Dievu. Kas nodevušies uzjautrināšanās un izklaidēšanās priekiem un kas mīl izpriecu meklētāju sabiedrību, tiem nepatīk reliģiskā dzīve. Vai gan Kungs uz šiem jauniešiem, kas atzīst Viņa Vārdu sacīs: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps,” ja viņi nebūs labi un godīgi?
Jauniešiem draud lielas briesmas. Lielu ļaunumu rada viegla satura grāmatu lasīšana. Zudumā aiziet daudz laika, kuru varētu pavadīt lietderīgā darbā. Daži atsakās no miega, lai tikai pabeigtu lasīt smieklīgu mīlestības stāstu. Pasauli pārpludina daždažādi romāni. Daži no tiem nav tik bīstami kā citi, bet daži ir netikumīgi, zemiski un rupji. Daži ir vairāk izsmalcināti, bet visi tie atstāj kaitīgu iespaidu. Ak, kaut jaunieši pārdomātu iespaidu, kādu uz prātu atstāj uzbudinoša literatūra! Vai pēc šādu grāmatu lasīšanas jūs varat atvērt Dieva Vārdu un ar interesi lasīt dzīvības vārdus? Vai neatrodat, ka tad Dieva grāmata vairs nav interesanta? Šie mīlestības stāsti savaldzina prātu, izposta veselīgo domu gājumu un neļauj jums koncentrēt uzmanību pie lielajām, svinīgajām patiesībām, kas ietver jūsu mūžīgās intereses. Jūs grēkojat pret saviem vecākiem, atdodot šādiem nenozīmīgiem mērķiem laiku, ko jums vajadzētu dot viņiem; un jūs grēkojat pret Dievu, tā izlietodami laiku, ko vajadzētu ziedot Viņam.
Uz jauniešiem gulstas pienākums atbalstīt skaidru saprātu un atturību. Vieglprātībai un jokiem sekos dvēseles tukšums un Dieva labvēlības zaudēšana. Daudzi no jums domā, ka neatstāj uz citiem sliktu iespaidu, un tas tos apmierina; bet vai jūsu iespaids ir bijis labs? Vai ar savām sarunām un darbiem jūs cenšaties vadīt citus pie Pestītāja? (237) Vai jūs cenšaties vadīt vēl tuvāk Kristum tos, kas jau saucas par kristiešiem?
Jauniešiem vajadzētu kopt nodošanās un dievbijības garu. Viņi nevar pagodināt Dievu, ja pastāvīgi necenšas līdzināties Kristum, ja necenšas pēc pilnības Kristū Jēzū. Lai jūsos ir un lai vairojas kristieša pievilcīgās īpašības. Atdodiet savam Glābējam vislabākās un vissvētākās jūtas. Esiet pilnīgi paklausīgi Viņa gribai. Neko mazāku Viņš nepieņems. Lai jūsu nelokāmību nesatricina to cilvēku dzēlības un ņirgāšanās, kas atdevušies tukšai uzpūtībai. Sekojiet savam Pestītājam vienmēr, vienalga vai par jums runā labu vai ļaunu; Kristus krusta nešanu uzskatiet par prieku un svētu godu. Jēzus jūs mīl. Viņš nomira jūsu dēļ. Ja jūs necentīsieties Viņam kalpot ar nedalītu mīlestību, jūs neaizsniegsiet rakstura pilnību dievbijībā, un beidzot būsiet spiesti dzirdēt briesmīgos vārdus: “Eita nost no Manis…” (Mat.7:23)