Man rādīja, ka daži, būdami piekrāpti, nepareizi spriež par sevi. Viņi raugās uz tiem, kam ir daudz naudas, un domā, ka tikai tie mīl pasauli un ka tikai tiem draud sevišķas briesmas būt mantkārīgiem. Tomēr tā nav. Kam ir manta, tiem pastāvīgi draud briesmas, un viņi ir atbildīgi par visiem līdzekļiem, kurus Kungs uzticējis viņu pārvaldīšanai. Bet, kam šai pasaulē pieder maz, tie bieži vien domā tikai par sevi un nedara to, (230) kas viņiem ir pa spēkam un ko Dievs no viņiem sagaida. Viņiem bieži rodas izdevība darīt labu, bet viņi tik ilgi ir rūpējušies par sevi un domājuši tikai par savām vajadzībām, ka savādāks rīcības veids tiem šķiet pilnīgi neiespējams.
Man rādīja, ka brālim un māsai E. draud briesmas domāt tikai par sevi; sevišķi šajā ziņā ir vainīga māsa E. Viņa, šķiet, sevi mīl vairāk par visu citu. Tu, mana māsa, esi slikti sagatavota pastāvēt Dieva dienas briesmās. Tu neatdarini patieso priekšzīmi, Jēzu. Visā Viņa dzīvē nebija neviena savtīga soļa. Tev pašai savā labā jādara kāds darbs, ko neviens cits priekš tevis nevar padarīt. Atbrīvojies no savtīguma un mācies pazīt Dieva prātu un Viņa gribu. Centies būt Dievam patīkama. Tu esi impulsīva un no dabas viegli uzbudināma un īgna. Tu strādā pāri saviem spēkiem. Tas nav nekāds tikums, jo Dievs to no tevis neprasa. Šādas rīcības pamatā atrodas savtība. Tavas rīcības motīvi nav slavējami. Tu izvairies no atbildības un rūpēm par citiem un domā, ka tevi vajadzētu godāt. Žēl, ka jau no bērnības tu esi lutināta un slavēta, un tava griba palikusi neapspiesta. Tagad, kad tu jau esi gados, tev jāpadara darbs, ko vajadzēja darīt bērnībā. Tavs vīrs ir pakļāvies tavai gribai un izdabājis taviem untumiem tev pašai par sliktu.
Savtīgums, kas atkarībā no apstākļiem un cilvēka īpatnībām parādās dažādos veidos, ir jānodod nāvē. Tev būtu bijis labāk, ja tev būtu bērni un tavas domas tiktu vērstas no tevis pašas, lai mācītu viņus un rādītu viņiem priekšzīmi. Savā mājā tu sev pieprasi uzmanību un iecietību, ko parasti jāparāda pret bērniem. Šo uzmanību tu pieprasi un arī saņem. Bet tu neesi padomājusi, ka tavos pienākumos ietilpst rūpēties par citiem, darbs citu labā. Tu esi ietiepīga un ļoti noteikta savu plānu izvešanā. Ja uz tavas tekas viss rit gludi, tad tu parādi augļus, (231) kādus mēs parasti sagaidām no kristieša; bet, ja tavs ceļš tiek šķērsots, tad rezultāti ir pretēji. Līdzīgi izlutinātam bērnam, kas pelnījis pārmācību, tu reizēm esi stūrgalvīga un kaprīza. Ja divi cilvēki veido ģimeni, kā tas ir jūsu gadījumā, un nav bērnu, kas prasītu vingrināšanos pacietībā, lēnprātībā un īstā mīlestībā, tad sevišķi nepieciešami būt pastāvīgi modriem, lai virsroku negūtu savtīgums, lai jūs paši nekļūtu visas savas dzīves viduspunkts un nepieprasītu uzmanības, rūpju un interešu pievēršanu sev, nemaz neizjūtot pienākumu visu to dāvāt citiem. Rūpes par bērniem ģimenē spiež daudz laika pavadīt mājās, un ikdienišķa gādība par tiem pamazām attīsta mūsu sirds domas un tieksmes.
Tu nesargā savu sirdi un necenties darīt labu ar līdzekļiem, kurus Dievs tev devis. Tu varētu atstāt labu iespaidu uz citiem, ja tu saprastu, ka arī tev kaut kas jādara to cilvēku labā, kam vajadzīga palīdzība, uzmundrinājums un stiprinājums. Bet tu tik ilgi esi domājusi tikai par saviem priekiem, ka labdarībai savā apkārtnē esi kļuvusi nederīga. Tev jāmācās valdīt pār sevi, jāmācās veidot savas tieksmes un vadīt savas domas. Ņem laiku sevis pārbaudei, lai visus savus spēkus varētu pakļaut Dieva prātam un Viņa gribai. Tu esi noslēgusies sevī. Katra patiesa kristieša priekštiesība ir atstāt labu iespaidu uz visiem, ar kuriem viņš saietas.
Tu, mana māsa, tiksi atalgota atbilstoši saviem darbiem. Rūpīgi pārbaudi savas rīcības motīvus un vaļsirdīgi sev atzīsties, vai esi bagāta labos darbos. Man norādīja uz pagājušo pavasari, kad Kungs darīja lielu darbu N. un apkārtnē. Žēlastības eņģelis lidinājās pār Viņa ļaudīm, un sirdis, kas nepazina Dievu un patiesību, tika dziļi skārtas. Kungs būtu turpinājis tālāk Savu tik brīnišķi sākto darbu, ja Brāļi būtu atradušies darbam piemērotā stāvoklī. (232) Tu tik ilgi biji kalpojusi savām iegribām un visu centusies pakļaut savām ērtībām, par iespējamām neērtībām lika tev aizvērt durvis, kuras tev bija iespējams atvērt darba tālākai attīstībai.
Tu rīkojies, kā tev patika, un arī daži citi vēlējās atrauties, baidoties no izdevumiem un aprēķinādami, ka būs jāzaudē laiks, ja centīsies apmeklēt sapulces. trūka kristīgas dedzības. Mūsu priekšā atradās grēkos iegrimusi pasaule, pakļauta Dieva dusmām, un tumsības lielkungs savā varā turēja nabaga dvēseles, bet tie, kam vajadzēja atrasties nomoda stāvoklī un iesaistīties viscēlākajā darbā, bojā ejošo dvēseļu glābšanas darbā, nejutās šajā lietā pietiekoši ieinteresēti, lai šim pasākumam atdotu visus viņu rīcībā esošos līdzekļus, cenšoties aizsprostot uz iznīcību vedošo ceļu un palīdzot nedrošajiem sākt staigāt pa dzīvības ceļu. Katra kristieša visdziļākajām interesēm vajadzētu būt saistītām ar mūžīgo dzīvību. Sadarboties ar Kristu un Debesu eņģeļiem lielajā pestīšanas dienā! Kāds darbs gan var līdzināties šim darbam! Katra izglābta dvēsele pienes Dievam godu, kas atstarojas uz šo izglābto dvēseli un arī uz tiem, kas bijuši darba rīki tās glābšanā.