Man norādīja uz notikumiem maijā, (226) kad Kungs apmeklēja N. un man atklāja brāļa D. gadījumu. Viņš nebija sagatavots ņemt dalību šajā darbā. Viņa domas un viņa sirds atradās kaut kur citur. Viņš bija nodomājis apprecēties un nevarēja uzklausīt Jēzus aicinājumu: “Nāc, jo visas lietas ir sagatavotas.” (Lūk.14:17) Domas par laulībām saistīja visu viņa uzmanību. Viņam nebija ne laika, ne vēlēšanās atvērt savas sirds durvis laipnajam Viesim. Ja viņš tās būtu atvēris, tad Kristus viņam būtu devis labu padomu, kurš, ja to ievērotu, tam būtu nenovērtējami dārgs. Kristus īstā gaismā viņam atklātu briesmas, kas draud, paklausot untumaino tieksmju balsij un neņemot vērā Dieva godu un skaidra saprāta spriedumu. Viņš nopietni iet to cilvēku pēdās, kas ir krituši un gājuši bojā. Tomēr šis brālis neņēma vērā, ka Dievam ir tiesības no viņa ko prasīt; ka viņš nedrīkst iet nevienu soli, neprasot padomu Tam, Kurš viņu atpircis. Mēs esam pamācīti visu, ko darām, darīt Dievam par godu.
Vai tu, brāli D., kā Kristus māceklis, kā Viņa skolnieks, gāji pie Viņa pazemīgā, atklātā lūgšanā un uzticēji Viņam savus ceļus? Tu to nedarīji. Tu nepārbaudīji visus savus motīvus un nerīkojies uzmanīgi, lai neapkaunotu Kristus, sava Glābēja lietu. Tu nepārdomāji, vai šis solis palielinās garīgo jūtīgumu, atdzīvinās tavu centību un stiprinās tavas pūles aizliegt sevi un būt nelokāmam patiesībā. Tu nepazini savu sirdi. Draudzē varēja redzēt Dieva darbību, bet tu neilgojies pēc dievišķā Gara. Debesu lietas tevi neinteresēja. Tu biji aizrāvies ar savām jaunajām cerībām savienot savas intereses ar cita cilvēka interesēm. Tu neņēmi vērā, ka laulības savienība vitāli iespaidos tavu interesi un dzīvi, uz šo īso dzīvi.
Tev vajadzēja saprast, ka ar tavu miesīgo, ļauno, nesavaldīto sirdi tu nevarēji nākt saskarē ar iespaidiem, kas darītu vieglāku sava “es” uzvarēšanu, (227) kas darītu līdzenāku tavu ceļu uz Debesīm. Tagad tev ir desmitkārt grūtāk iet uz priekšu reliģiskajā dzīvē nekā bija tad, kad tu stāvēji viens pats. Ir pareizi, tu juties vientuļš; tu biji pazaudējis vērtīgu dārgakmeni. Bet, ja tu būtu apspriedies ar saviem brāļiem un uzticējis savus ceļus Kungam, tad Viņš tev pavērtu iespējas savienoties ar kādu cilvēku, kas tev varētu būt par palīgu, bet ne par kavēkli.
Ja tu tagad pazemīgi un ar visu savu sirdi griezīsies pie Kunga, tad Viņš tevi apžēlos un tev palīdzēs. Bet tava nostāja ir tikai tāda, kas atņem spēku, un tu esi sagatavojies piekāpties savā ticības dzīvē un uzticībā Dievam, lai tikai izpatiktu savai jaunajai sievai. Dievs tev jūt līdzi, jo tevi gaida bojā eja, ja tu neatmodīsies un necelsies kā uzticīgs Kristus karavīrs, lai no jauna iesaistītos cīņā par mūžīgo dzīvību. Tava vienīgā drošība ir palikt kopā ar saviem brāļiem, saņemot no viņiem visu spēku, cik vien tev tas ir iespējams, lai paliktu patiesībā. Tu esi gatavs upurēt patiesību šeit iegūstamās laimes un miera labā. Tu gribi pārdot savu dvēseli lētā tirgū. Tagad tev pienākas darīt visu, ko tu spēj, lai tava sieva būtu laimīga, tomēr neupurējot patiesības pamatlikumus. Tev jāmācās būt iecietīgam, pacietīgam un patiesi laipnam un pieklājīgam. Ar tādu izturēšanos tu vari liecināt par patiesības iespaidu un patiesas laipnības spēku.
Man rādīja, ka mīlestība uz naudu ir tev par slazda valgu. Naudai, ja neņem vērā, ka tā dod iespējas darīt labu, aplaimot trūcīgos un virzīt uz priekšu Dieva darbu, pašai par sevi ir pavisam maza vērtība. Tavs mazums tev ir slazda valgs, un, ja tu to neizlietosi kā gudrs un uzticīgs namturis, kalpojot Kungam, tad tā tev nesīs gandrīz vienīgi postu. Tu esi skops. Tev jākopj cēls, devīgs gars un savas jūtas jāatrauj no pasaules, vai arī tu cīņu zaudēsi. Bagātības pieviļošā vara tā samaitā tavu dvēseli, (228) ka ļaunums pārvarēs visu labo. Uzvaru svinēs savtīgums un mīlestība uz peļņu.
Ja tu, mans mīļais brāli, tiksi izglābts, tad tas tiešām būs žēlastības brīnumdarbs. Tevī pieaug mīlestība uz pasauli. Rūpīgi pārdomā Kristus vārdus: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir pirmais un augstākais bauslis. Bet otrs tam līdzīgs: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šajos divos baušļos karājas visa bauslība un pravieši.” (Mat.22:37-40) Mans brāli, tu neesi paklausījis ne pirmajam, ne otrajam no šiem baušļiem. Tu nevilcinies izstiept roku, lai gūtu sev labumu, kaut arī tu zinātu, ka tavam tuvākajam tas radīs lielus zaudējumus. Tu skaties tikai uz savām savtīgajām interesēm un saki: “Vai tad es sava brāļa sargs?” (1.Moz.4:9)
Tu nekrāj mantu Debesīs un nekļūsti bagāts iekš Dieva. Tavs “es” un savtīgās intereses iznīcina tavā dvēselē patieso dievbijību. Tu zemojies šīs pasaules dieva priekšā. Tava sirds atsvešinās no patiesā Dieva. Inspirētais rakstnieks saka: “Taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd arvien vairāk līdz pilnīgai dienai.”(Sal.pam.4:18) Kristieša soļi reizēm var likties nespēcīgi un nedroši, tomēr apzinoties savu nespēku, viņš balstās uz Visvareno. Viņš tiek stiprināts un neapšaubāmi iet uz priekšu un uz augšu pretī pilnībai. Ik dienas viņš gūst jaunas uzvaras un arvien vairāk tuvojas pilnīgam svētumam. Viņa acis nav vērstas lejup uz zemi, bet tās nepārtraukti raugās augšup uz dievišķo Paraugu.
Brāli D., šīs pasaules samaitāto lietu vizēšana un mirdzēšana tavam skatam aptumšojusi Debesu brīnišķīgo jaukumu un panākusi to, ka mūžīgai dzīvībai priekš tevis ir pavisam maza vērtība. Kā Kristus kalpone es tevi ļoti lūdzu, uzmosties, lai tu varētu ieraudzīt pats sevi, kāds tu esi. Labumi, kurus tu gribi iegūt ceļā, ko tu pašlaik ej, būs mūžīgs zaudējums. Beidzot tu redzēsi, ka esi pielaidis briesmīgu kļūdu, kura nekad vairs nebūs izlabojama. (229)
Tagad tu vēl vari griezties atpakaļ, lai ietu pretējā virzienā, un ņemt vērā žēlastības aicinājumu, un dzīvot. Priecājies, ka tavs pārbaudes laiks vēl nav beidzies, ka vēl vari ar pacietīgu un pastāvīgu dzīvošanu labos darbos meklēt slavu, godu, nemirstību un mūžīgu dzīvību. Priecājies, ka viņa, kura gadiem ilgi tev ir bijusi uzticams biedrs, atkal celsies augšā — kad iznīcību aprīs dzīvība. Raugies nākotnē uz augšāmcelšanās rītu, kad viņa, kas vairāk nekā divdesmit gadus ar tevi dalījās priekos un bēdās, izies no sava cietuma. Vai tu vēlies, lai viņa velti meklē tevi, savu dzīves draugu? Vai tu nevēlies būt pie viņas tad, kad tā uzvaras priekā izsauksies: “Nāve, kur ir tavs dzelonis? Kaps, kur ir tava uzvara?” (Hoz.13:14) Ak, šī diena būs visu svēto goda diena! Tad vairs nebūs apkaunojumu, nebūs pārmetumu, nebūs ciešanu; bet tikai miers, līksmība un mūžīga slava uz ikviena atpestītā lūpām! AK, kaut Dievs runātu uz tavu sirdi un pārliecinātu to par mūžīgās dzīvības lielo vērtību. Un kaut tu, mans brāli, pastāvīgi tiktu vadīts tā, ka tevī mājotu cēlas augstsirdības un devības gars, lai tu uzticīgi spētu izpildīt savus namtura pienākumus, domājot vienīgi par Dieva godu, un Kungs tev varētu sacīt: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps… ieej sava Kunga priekā.” (Mat.25:21)