Mīļie brāļi un māsas X.! 1868. gada 12. jūnijā man rādīja, ka mīlestība uz pasauli lielā mērā ir aizvietojusi mīlestību uz Dievu. Jūs dzīvojat patīkamā apvidū, tādā, kas ir labvēlīgs laicīgai labklājībai. Tāpēc jums pastāvīgi draud briesmas, ka pasaule aprīs visas jūsu intereses, ka jūs pilnīgi nodosieties mantas krāšanai virs zemes. Jūsu sirdis būs tur, kur ir jūsu manta. Jūs dzīvojat vietā, kur ir kārdinājums arvien dziļāk iesaistīties pasaules lietās un vairāk krāt mantu; tā nodarbinātiem, šīs dzīves rūpes tik ļoti piepilda jūsu domas, ka patiesa dievbijība ir pilnīgi neiespējama. Bet tikai nedaudzi izprot bagātības viltīgo varu. Kas ļoti vēlas iegūt līdzekļus un naudu, tie tā nodevušies šim mērķim, ka ticība Kristum paliek otrajā vietā. Garīgas lietas nevērtē un nemeklē, jo mantkārība ir aizēnojusi Debesu bagātības. Ja mūžīgo dzīvību vērtētu pēc centības, neatlaidības un nopietnības, ar kādu tā saucamie kristieši pēc tās dzenas, tad tā nelīdzinātos pat pusei no pasaulīgo īpašumu vērtības. Salīdziniet nopietno piespiešanos iegūt šīs pasaules lietas ar gurdenajām, vājajām un neiespaidīgajām pūlēm pieaugt garīgumā un mantot Debesu bagātības. (184) Nav jābrīnās, ka saņemam tik maz gaismas no Debesu svētnīcas. Mūsu ilgas netiecas šajā virzienā; tās aprobežojas ar laicīgajiem pasākumiem, meklējot šīs pasaules lietas un atstājot novārtā mūžīgās. Laicīgā labklājība dara acis aklas un piekrāpj dvēseli. Dievs var runāt, bet šīs zemes nieki neļauj dzirdēt Viņa balsi.
Mūsu gados vecais tēvs T tagad, kad viņam vajadzēja novērsties no pasaules un saskaņoties ar Debesīm, ir pieķēries pasaules lietām. Dzīvi, kuru viņš tagad dzīvo, vajadzētu pavadīt ticībā uz Dieva Dēlu; viņam vajadzētu iemīlēt labāku zemi. Viņam vajadzētu arvien mazāk interesēties par nīcīgajām šīs zemes bagātībām un visas intereses piesaistīt mūžīgajām lietām, kurām ir vislielākā nozīme. Viņa pārbaudes dienas gandrīz jau ir noslēgušās. Ak, cik maz laika atlicis, lai nodotos Dievam! Viņa spēki ir izsmelti, prāta spējas iedragātas, un vislabākajā gadījumā viņa kalpošana Dievam var būt tikai vāja; tomēr, ja viņš nodotos Dievam no visas sirds, tad viņa kalpošana tiktu pilnīgi pieņemta. Līdz ar gadiem, brāli T, tevī ir palielinājies savtīgums un mīlestība uz šīs nožēlojamās pasaules bagātībām kļuvusi vēl stiprāka un dedzīgāka.
Māsa T. mīl šo pasauli. Viņa no dabas ir savtīga. Viņa daudz cietusi no miesīgām kaitēm. Dievs pieļāvis šīm lietām nākt pār viņu un tomēr nav atļāvis sātanam atņemt viņai dzīvību. Dievs grib bēdu ceplī atbrīvot viņu no pieķeršanās laicīgai mantai. To var panākt vienīgi caur ciešanām. Viņa ir viena no tām, kuras organisms saindēts ar medikamentiem. Lietojot zāles, viņa neapzinīgi sevi padarījusi tādu, kāda viņa tagad ir; tomēr Dievs nav ļāvis paņemt viņas dzīvību, bet ir pagarinājis pārbaudes un ciešanu gadus, lai viņa varētu kļūt svēta caur patiesību; lai, šķīstīta, balināta un pārbaudīta bēdu ceplī, un tur atbrīvota no visiem sārņiem, kļūtu dārgāka par tīru zeltu, pat dārgāka par Ofīras zeltu. Mīlestība uz pasauli šī brāļa un māsas sirdī (185) ir tik dziļi iesakņojusies, ka tās iznīcināšanai būs vajadzīgi smagi pārbaudījumi. Mīļais brāli un māsa, jūs neesat nodevušies Dievam. Neprātīga ir jūsu ieņemtā nostāja pret pasaules lietām. Pasaulei ir spēks pievilkt un pakļaut jūsu domas, bet garīgais un debešķīgais neatstāj tādu iespaidu, lai spētu pārveidot prātu.
Vīri un sievas, kas sevi saucat par Kristus sekotājiem, kāpēc jūs Viņam nepaklausāt? Kāpēc jūs esat tik ārprātīgi, ka cenšaties iegūt laicīgas bagātības, ko nelaimes gadījums tik viegli var jums atņemt, un atstājat novārtā Debesu bagātības, nemirstīgo, neiznīcīgo mantojumu?
Man rādīja brāļa U sievas stāvokli. Viņa vēlas rīkoties pareizi, bet viņai ir vājības, kas sagādā daudz grūtību un bēdu kā viņai pašai, tā viņas draugiem. Viņa par daudz runā. Viņai nav piedzīvojumu Dieva lietās, un, ja viņa neatgriezīsies un nepārveidosies, savā prātā atjaunojoties, tad viņa nevarēs pastāvēt šo pēdējo briesmu vidū. Nepieciešams ir darbs pie sirds. Tad arī mēle būs svētota. Notiek liela runāšana, kas ir grēcīga un no kuras jāizvairās. Viņai jānoliek stipra sardze pie savām lūpām un jāvalda mēle kā ar iemauktiem, lai viņas vārdi nevairotu grēkus. Viņai jāpārtrauc runāt par citu kļūdām, kavēties pie citu īpatnībām un atklāt citu vājības. Tādas sarunas pie ikvienas ir nosodāmas. Tās nedod neko labu un noteikti ir grēcīgas. Tās tiecas tikai uz ļaunu. Ienaidnieks zina, ka ar tādu rīcību Kristus sekotāji paver durvis, lai viņš varētu darboties.
Es redzēju, ka, sanākot kopā māsām, kas mīl daudz runāt, pie tām ir sātans, jo viņš tur atrod sev darbu. Viņš stāv klāt, lai ierosinātu un uzbudinātu tieksmes un vispilnīgāk izmantotu iegūtās priekšrocības. Viņš zina, ka visa šāda tenkošana, sačukstēšanās, noslēpumu atklāšana un rakstura analizēšana, atšķir dvēseli no Dieva. Tā ir nāve garīgumam un mierīgam reliģiskam iespaidam. Māsa U daudz grēko ar savu mēli. Viņas vārdiem vajadzētu būt tādiem, (186) kas atstāj iespaidu uz labu, bet viņa bieži runā uz labu laimi. Reizēm tās notikumu un apstākļu atainojums nesaskan ar patiesību. Dažreiz dzirdam pārspīlēšanu, reizēm nepatiesi paziņojumi. Nepatiesīgums valodā nav apzināts, bet tik ilgi kopts ieradums daudz runāt par tematiem, kas nedod neko labu, ka viņa savos ieradumos ir kļuvusi nepiesardzīga un bezrūpīga un bieži nezin, ko viņa stāsta. Šī kļūda iznīcina jebkuru iespaidu, ko viņa varētu atstāt uz labu. Ir laiks, lai šai ziņā notiktu pilnīga reforma. Viņas klātbūtne netiek apsveikta, bet ja tā uzvarētu šo grēcīgo runāšanas ieradumu, tad sabiedrībai tas būtu ieguvums.
Kristiešiem jābūt uzmanīgiem savos vārdos . Nekad viņiem nevajadzētu izplatīt nelabvēlīgas ziņas par kādu savu draugu, stāstot par to otram, sevišķi ja viņi zina, ka šo cilvēku starpā nav pilnīgas saskaņas.
Ir nežēlīgi ar mājieniem un neskaidriem norādījumiem par kādu draugu vai paziņu citus vadīt uz domām, it kā jūs par šo cilvēku zināt daudz vairāk nekā citi. Tādi mājieni izplatās un atstāj nelabvēlīgu iespaidu, daudz sliktāku, nekā atklāta notikumu atstāstīšana, neko nepārspīlējot. Cik daudz Kristus draudze jau ir cietusi no šādas rīcības! Ticības apliecībai neatbilstošā un nepiesardzīgā tās locekļu izturēšanās to ir darījusi vāju. Uzticībai atbild ar nodevību, un to dara vienas un tās pašas draudzes locekļi, tomēr vainīgais nesaprot, cik viņa rīcība ir postoša. Daudz ir kaitējis gudrības trūkums, izvēloties sarunu tematu.
Sarunās vajadzētu risināt garīgus un dievišķus jautājumus, tomēr ir bijis citādi. Ja biedrošanās ar kristīgiem draugiem veltīta sirds un prāta izkopšanai, tad vēlāk nekas nebūs jānožēlo un uz satikšanos un uz sarunu varēs atskatīties ar patīkamu apmierinājuma sajūtu. Bet, ja stundas pavadītas vieglprātīgā un tukšā runāšanā un dārgo laiku izlieto citu cilvēku rakstura un dzīves analizēšanai, tad izrādīsies, ka draudzīgās sarunas ir ļaunuma avots, un jūsu iespaids būs nāves smarža uz nāvi.
(187) Es nevaru skaidri atsaukt atmiņā visas personas, kuras man no jūsu draudzes rādīja, bet es redzēju, ka daudziem vēl ir veicams liels darbs. Gandrīz visi runā pārāk daudz un pārāk maz pārdomā un lūdz. Daudzi ir pārmērīgi savtīgi. Domas pievērstas savam “es” un ne citu labumam. Sātanam pār jums ir liela vara. Tomēr jūsu vidū ir dārgi gaismas nesēji un cilvēki, kas cenšas staigāt saskaņā ar Dieva gribu. Lepnums un mīlestība uz pasauli ir tie valgi, kas kļuvuši par lielu šķērsli garīgumam un pieaugšanai laipnībā, labvēlībā un žēlastībā.
Šī pasaule - kristietim nav debesis, bet tikai Dieva darbnīca, kur mūs sagatavo kopējai dzīvei ar bezgrēcīgiem eņģeļiem svētajās Debesīs. Prātu mums pastāvīgi vajadzētu nodarbināt ar cēlām, nesavtīgām domām. Šādā audzināšanā nepieciešams vingrināt visus spēkus, kurus Dievs mums ir devis, lai vislabāk pagodinātu Viņa Vārdu virs zemes. Mēs esam atbildīgi par visām Dieva dāvātajām labajām un cēlajām spējām. Ja mēs arī šīs spējas izlietojam tādā veidā un tādiem mērķiem, kādiem Dievs tās nekad nav paredzējis, tad mēs Viņam parādām zemisku nepateicību. Kalpošana Dievam prasa visus mūsu būtnes spēkus, un mēs nepiepildīsim Dieva nodomu, ja savas spējas neattīstīsim līdz visaugstākajai pakāpei un neradināsim prātu ar patiku kavēties pie Debesu lietām un ar pareizu rīcību nostiprināsim un neizdaiļosim dvēseles spēkus, lai tie kalpotu Dieva godam.
Sievietes, kas sevi atklāti atzīst par dievbijīgām, parasti nepievērš pietiekamu uzmanību domu un tieksmju audzināšanai. Viņas savas domas nevalda un ļauj tām klīst, kur patīk. Tā ir liela kļūda. Daudzas sievietes liekas esam pilnīgi bez garīga spēka. Viņas nav radinājušās domāt; un šī iemesla dēļ tās pieņem, ka viņas vispār nav spējīgas domāt. Pieaugšanai laipnībā, labvēlībā un žēlastībā ir nepieciešamas pārdomas un lūgšanas. Tieši tāpēc ka sievietes ir tik maz rūpējušās par savu garīgo spēju izkopšanu, ir tik maz dziļāk domājošas, to vidū neredz lielāku noteiktību. (188) Atstājot prātu bezdarbībā, tās balstās uz citiem, lai tie viņu vietā nodarbinātu smadzenes, plānotu, domātu, atcerētos, un tā viņas kļūst arvien nespējīgākas. Dažām prāts jāaudzina vingrināšanās ceļā. Viņām jāpiespiežas domāt. Ja viņas paļausies uz kādu citu, lai tas domātu viņu vietā un atrisinātu visus sarežģījumus, bet pašas savu prātu nenoslogos ar domāšanu, tad arī uz priekšu viņas nespēs atcerēties, raudzīties nākotnē, spriest un izšķirties. Katram personīgi jāpūlas izglītot savu prātu.
Man rādīja, ka brālim V vairāk jāmeklē garīgums. Tev nav klusas un mierīgas paļāvības uz Dievu, kādu Viņš no tevis prasa. Tu savas domas neesi radinājis plūst garīguma gultnē. Tu par daudz nododies tukšām, nevajadzīgām runām, kas kaitē tavai dvēselei un iespaidam. Tev jācenšas pēc mierīgas līdzsvarotības un rakstura stingrības. Tu esi viegli uzbudināms; tavas izjūtas ir stipras, un savu patiku un nepatiku tu izsaki spēcīgos vārdos. Tev nepieciešams pareizas reliģijas mierinošais iespaids. Tu esi aicināts mācīties no Kristus, kas ir lēnprātīgs un no sirds pazemīgs. Kāda dārga mācība! Pareizi un pilnīgi apgūta, tā pārveidos visu dzīvi. Vieglprātība un nevērīgas sarunas kaitē tavai garīgai attīstībai. Tev vajadzētu meklēt rakstura pilnību un lai tavu vārdu un darbu iespaids runā par labu Dievam. Tev nopietnāk, dedzīgāk jāmeklē Kungs un dziļāk jāsmeļ no patiesības avota, lai Viņa iespaids svētotu tavu dzīvi. Tavas domas par daudz pievēršas pasaulei. Tev savu interesi vajadzētu piesaistīt labākai dzīvei nekā šī. Tu nemaz nedrīksti zaudēt laiku, pasteidzies un izmanto nedaudzās pārbaudes laika stundas.