Mīļā māsa O., es biju nodomājusi ar tevi runāt, pirms tu atstāj N., bet mani aizkavēja daudzi apstākļi. Tagad rakstot, man nav daudz cerību, ka vēstule panāks sevišķu pārmaiņu tavā izturēšanās veidā, cik tālu tas skar tavu reliģisko dzīvi.
Es par tevi ļoti skumu. Sapulcēs, ko noturēju …, es runāju par galvenajiem pamatlikumiem un centos aizsniegt sirdis, sniedzot liecību, kura, es cerēju, izraisīs tavā reliģiskajā dzīvē pārmaiņu. Es mēģināju rakstīt par jauniešiem draudošajām briesmām. Par šo tematu runā Liecība Nr. 12. Šo atklāsmi saņēmu Ročesterā. Tur man rādīja, ka tavā audzināšanā jau kopš bērnības ir pielaista kļūda. Tavi vecāki domāja un arī runāja, tev dzirdot, ka tev ir kristietes daba. Tavas māsas tevi mīlēja ar mīlestību, kas vairāk atgādināja kalpošanu elkam nekā svētu mīlestību. Tavi vecāki bērnus mīlēja ar nesvētu mīlestību, kas viņus darīja aklus pret bērnu trūkumiem. Reizēm, kad viņus kaut kas pamodināja, stāvoklis izmainījās. Bet tu tiki lutināta un slavēta, līdz tavas mūžības intereses ir apdraudētas.
(174) Es redzēju, ka tu pati sevi nepazīsti. Tu jūties taisna, kas vēl vairāk nostiprina tavus nepareizos uzskatus par taviem garīgajiem sasniegumiem. Reizēm tu kaut ko esi jutusi no Dieva Gara iespaida. Tomēr tev ir sveša pārveidošanās caur tava prāta atjaunošanu. “Nepalieciet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir labais un patīkamais un pilnīgais Dieva prāts.” (Rom.12:2) Šāds piedzīvojums tev nav bijis, tāpēc tu esi bez enkura. Tu neesi kristiete; un tomēr visā tavas dzīves laikā tev ir stāstīts, ka tu no dabas esi kristiete. Tu, kā pašu par sevi saprotamu, pieņem, ka esi taisna, kad patiesībā atrodies ļoti tālu no tā, lai Dievs tevi atzītu par pieņemamu. Šīs nepareizās domas ir augušas līdz ar tevi un ir nostiprinājušās līdz ar tavu spēku pieņemšanos, un tās draud tevi pazudināt. Tavi vecāki greizsirdīgi mīlēja savus bērnus, un ja bērni viņiem stāstīja, ka tiem licies, ka kāds pret viņiem izturējies nevērīgi vai necienīgi, tad vecāki uzreiz ieinteresējās un uztraucās, juta bērniem līdzi un nostājās tieši ceļā viņu garīgajai attīstībai.
Tev un tavai māsai P ir bijis ļoti daudz lepnuma, kas būs kā rugāji Dieva dienā. Virsroku ņēmusi pašmīlība un pašlepnums, lepošanās ar tērpiem un savu ārieni. Savtīgums jūs ir atturējis no visa laba. Jums abām vajadzīga dziļi skaroša atgriešanās, vai arī jums nebūs nekādas daļas Dieva valstībā. Jūsu āriene, jūsu skaistums un tērpi neizpelnīsies Dieva labvēlību. Morālā vērtība ir tā, ko uzteic Lielais Es Esmu. Bez Kristus nav patiesi skaista cilvēka vai rakstura; bez pazemības gara, līdzjūtības un patiesa svētuma attaisnojošā skaistuma nav pilnības izturēšanās veidā vai ieradumos.
(175) Man rādīja, ka caur jūsu priekšzīmi un iespaidu pazudīs dvēseles. Jums bija dota gaisma un priekštiesības, un par to jums būs jādod norēķins. Dabīgi jūs neesat reliģiski noskaņotas un dievbijīgas, bet jums sevišķi jāpūlas savas domas saistīt pie reliģiskām lietām. Pirmo vietu jūsos ir ieņēmis “es”. Sevi jūs vērtējat ļoti augstu, bet atcerieties, ka Debesis raugās uz morālo vērtību un par raksturu spriež, ņemot vērā iekšējo rotājumu, vai cilvēkam ir kluss un lēnprātīgs gara greznojums, kas Dieva acīs ir ļoti dārgs. Dārgi tērpi, ārējs rotājums un personīgā pievilcība, viss tas nav nekas , salīdzinot ar šo vērtīgo ieguvumu, kluso un lēnprātīgo garu. Daudziem ir kaitējusi jūsu cenšanās iepriecināt un apmierināt savu “es”, kā arī jūsu svētošanās un dievbijības trūkums. Atkritušajiem jūs nevarējāt palīdzēt, jo jūsu dzīve vispārīgi līdzinājās pasaules cilvēku dzīvei.
Kas apmeklēja N, tie sev līdzi aiznesa iespaidu, ka reliģijai nav nekā kopēja ar dzīvi. Šādus uzskatus viņi guva no jums un citiem jauniešiem, kas neatrod prieku praktiskā reliģijā. Līdz ar to viņos ir nostiprinājusies lepošanās kāre, ir pieaugusi mīlestība uz ārēju greznumu, vieglprātību un izpriecām, un svētās lietas netiek saskatītas. Viņiem palika iespaids, ka tie paši ir bijuši pārāk apzinīgi, pārāk sīkumaini. Jo, ja tos, kas dzīvo tieši lielā darba centrā, tik maz iespaidojušas svinīgās patiesības, kas tik bieži tiem tiek sludinātas, kāpēc tad viņiem jābūt tik sīkumainiem? Kāpēc viņiem jābaidās papriecāties, ja tiem, kas jau ilgi dzīvo N, izpriecas, liekas, ir dzīves mērķis.
Jauniešu iespaids, kas dzīvo N., ir izplatījies tik tālu, cik tālu viņi ir pazīstami, un viņu nesvētā dzīve ir zināma; un tieši jūs esat atstājušas visspēcīgāko iespaidu nepareizā virzienā. Jūs esat apkaunojušas savu ticības apliecību un nožēlojami pārstāvējušas patiesību. Uzticīgais Liecinieks saka: ”Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu vai auksts vai karsts! Kad tu nu esi remdens un ne auksts, ne karsts, tad Es tevi izspļaušu no Savas mutes.”(Atkl.3:14) Ja jūs būtu aukstas, (176) tad būtu cerība, ka varat tikt atgrieztas; bet kur Kristus taisnības vietā cilvēku apjozusi paštaisnība, tur šī piekrāpšanās tik grūti ieraugāma un paštaisnība tik grūti noliekama, ka tādos gadījumos cilvēks ir visgrūtāk aizsniedzams. Neatgriezts, bezdievīgs grēcinieks atrodas daudz labākā stāvoklī kā šāds cilvēks.
Jūs esat par piedauzīšanās akmeni grēciniekiem. Jūsu svētošanās un nodošanās trūkums ir redzams. Jūs dzenat prom no Kristus un nevis ar Viņu sakrājat. Ja Dievs man palīdzēs noraut jums jūsu paštaisnības tērpu, tad es varēšu cerēt, ka jūs vēl izpirksiet laiku un dzīvosiet priekšzīmīgu dzīvi. Jūs bieži esat pamodušās, bet tikpat bieži atkal kritušas atpakaļ savā iepriekšējā paštaisnībā, un turpinot tālāk neko nedarīt, jums ir vārds, ka jūs dzīvojat, lai gan esat mirušas. Jūsu lepnums draud izsaukt jūsu bojā eju. Dievs par to uz jums ir runājis. Ja jūs neizdarīsiet reformu, tad pār jums nāks bēdas un jūsu prieks pārvērtīsies grūtsirdībā, līdz jūs pazemosiet savas sirdis zem Dieva rokas. Dievs jūsu lūgšanas nepieņem. Tās nāk no sirdīm, kas pildītas ar lepnumu un savtīgumu. Tu, mana mīļā māsa, esi tukša un ārišķīga; tavai dzīvei nav bijis mērķa, turpretī, ja tu būtu bijusi pazemīga un būtu dzīvojusi citiem par svētību, tad tu būtu par svētību kā pati sev, tā visiem, kas ir ap tevi. Kaut Dievs piedotu taviem vecākiem un māsām viņu līdzdalību tevis veidošanā par to, kas tu esi. Tādu Dievs tevi nevar atzīt par labu, un, ja tu arī uz priekšu nemainīsies, tu būsi kā rugāji, ko Dieva dienā aprīs uguns.
Kad man rādīja, kāds savtības gars valda izdevniecības darbiniekos, ka daži tur strādā tikai algas dēļ kā kādā parastā uzņēmumā, tad jūs abas bijāt šai skaitā. Jūs abas bijāt savtīgas un domājāt tikai par sevi. (177) Jūs rūpējāties tikai par to, lai izpatiktu sev un saņemtu lielāku algu. Šis gars lielā mērā kā lāsts ir uzgūlies izdevniecībai, un Debesīm tas nepatīk. Daudzi pārāk dedzīgi ir centušies raust naudu. Tas viss ir nepareizi. Ir ienācis pasaules gars, un Kristus ir aizraidīts. Kaut Dievs žēlotu Savus ļaudis. Un es ceru, ka jūs tiksiet atgrieztas. Jūs pārvaldīja vieglprātības gars, un jūsu sarunas ir bijušas tukšas un nenozīmīgas. Ak, cik reti ir pieminēts Jēzus! Viņa glābjošā mīlestība nav izraisījusi pateicību un slavu un vārdus, kas tiektos paaugstināt Viņu un Viņa neizsīkstošo Sevi upurējošo mīlestību. Kāds ir bijis jūsu saruna temats? Par ko jūs ar vislielāko prieku esat domājušas? Patiesi var sacīt, ka Jēzus un Viņa uzupurīgā dzīve, Viņa bezgala dārgā žēlastība un Viņa tik dārgi pelnītā jūsu atpestīšana, ir reti temati visās jūsu domās; jūsu prātu nodarbina nieki. Izpatikt sev, sasniegt mērķus, kas apmierinātu jūsu izpriecu kāri - tā ir jūsu galvenā doma. Es varētu tikai vēlēties, kaut jūs nebūtu apliecinājušas, ka esat augšāmcēlušās ar Kristu, jo jūs neesat pakļāvušās Viņa prasībām. “Ja tad nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus ir, sēdēdams pie Dieva labās rokas. Domājiet uz to, ka ir augšā un ne uz to, kas virs zemes. Jo jūs esat nomiruši, un jūsu dzīvība ir apslēpta līdz ar Kristu Dievā.”(Kol.3:1-3) Jautājiet sev: “Vai es esmu saskaņojusies ar prasībām, kuras šeit izteic inspirētais apustulis? Vai es esmu nodevusi liecību ar savu dzīvi, ar savu miršanu pasaulei, ka mana dzīvība ar Kristu ir apslēpta Dievā? Vai es esmu iegremdēta Kristū? Vai mani uztur un atbalsta Viņš, Kas man apsolījis būt par klātesošu palīgu katrā vajadzības brīdī? Jums ir formas reliģija, bet nav pilnīgas izpratnes par savu vājumu, savu samaitātību un dabīgo nejaukumu.
“Dabīgs kristietis!” - šis maldinošais priekšstats daudziem ir noderējis par paštaisnības tērpu un daudzus, (178) kuriem nav nekādu praktisku zināšanu par Kristu, par Viņa piedzīvojumiem, par Viņa grūtajiem pārbaudījumiem, par Viņa pašaizliedzīgo dzīvi un sevis upurēšanu, ir vadījis tos pie iedomātas cerības Kristū. Viņu paštaisnība ar ko tie tik daudz rēķinās, ir tikai netīras skrandas. Kristus, mīļotais Skolotājs saka: “Ja kas Man grib sekot, tas lai aizliedz sevi pašu, lai ņem savu krustu un seko Man.”(Mat.16:24) Jā, sekojiet Viņam, neņemot vērā, ko par jums saka, labu vai ļaunu. Sekojiet Viņam, draudzīgi atbalstot vistrūcīgākos un visvājākos. Sekojiet Viņam, aizmirstot sevi, kļūstiet bagātas darbos citiem par labu, kas prasa sevis aizliegšanu un upurēšanu; nonicinātas neniciniet citus; parādiet mīlestību un līdzjūtību kritušajai cilvēcei. Viņš neturēja savu dzīvi par dārgu, bet atdeva to priekš mums visiem. Sekojiet Viņam no vienkāršās silītes līdz krustam. Viņš dzīvoja mums par priekšzīmi. Viņš jums saka, ka, ja jūs gribat būt Viņa mācekles, tad jums jāņem krusts, nicinātais krusts, un jāseko Viņam. Vai jūs varat dzert šo biķeri? Vai jūs varat tikt kristīti ar šo kristību?