Mīļais brāli un māsa N.! 1868. gada 12. jūnijā man rādīja dažas lietas attiecībā uz jums. Jums darāms darbs, bet jūs to neredzat; jūs neesat bijuši nastu nesēji. Jums jājūt lielāka interese par Dieva lietu un Viņa darbu nekā tā, kādu jūs līdz šim esat parādījuši. Mīlestība uz pasauli ir tik ļoti aizmiglojusi jūsu skatu, ka jūs neredzat, cik liels iespaids ir pasaulei pār jums. Jūs domājat, ka uz jums gulstas sevišķa atbildība, un neizprotat laika svarīgumu un tā darba lielo nozīmi, kas vēl jāpadara. Jūs esat līdzīgi aizmigušiem cilvēkiem. Spēks ir vienotība. Draudze ir ļoti vāja, jo tajā ir tik daudz atpalikušu locekļu, kas neuzņemas nekādas nastas. Jūs nestrādājat kopā ar Kristu. Pasaules gars noslēdz jūsu sirdis iespaidam, kādu patiesībai uz jums vajadzētu atstāt.
Ir ļoti svarīgi, lai tagad visi ķertos pie darba un strādātu kā dzīvi cilvēki, pūloties glābt bojā ejošās dvēseles. (166) Ja draudzē visi celtos Kungam palīgā, tad mēs Viņa darbā redzētu tādu atmodu, kādu līdz šim vēl neesam redzējuši. Kungs to prasa no jums un no ikkatra draudzes locekļa. Jums nav jāizšķir jautājums, vai paklausība Dieva aicinājumam būtu vislabākais. Paklausība ir pavēlēta, un, ja jūs nepaklausīsiet, tad jūsu nostāja būs sliktāka par neitrālu. Ja jums netiek piešķirtas Dieva svētības, tad jūs saņemat Viņa lāstu. Viņš no jums prasa labprātību un paklausību, un saka, ka jūs baudīsiet zemes labumu. Rūgts lāsts izteikts pār tiem, kas nenāk Kungam palīgā. “Lādiet Merosu, saka Kunga eņģelis, lādiet stipri viņas iedzīvotājus, tāpēc ka tie nav nākuši palīgā Kungam, palīgā Kungam pret Vareno.” (Soģu 5:23) Sātans un viņa eņģeļi kaujas laukā pretojas katram solim, ko Dieva ļaudis sper uz priekšu, tāpēc vajadzīga katra atsevišķa cilvēka palīdzība.
Brāli un māsa N, jūsu neticīgo draugu iespaids ietekmē jūs vairāk, nekā jūs apzināties. Tie jums nesniedz spēku, bet gan tumsu un neticību. Jums personīgi jādarbojas Kunga vīna kalnā. Jūs pārāk daudz esat domājuši un rūpējušies paši par sevi. Savediet kārtībā savas sirdis un tad esiet nopietni un čakli. Jautājiet: “Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?” Dievs no jums prasa sirsnīgu tiekšanos pēc Viņa. Viņš jums pavēl čakli pārmeklēt savas sirdis, lai atklātu tur visu, kas jums liedz nest daudz un paliekošus augļus. Iemesls, kāpēc jums nav vairāk Dieva Gara, ir tas, ka jūs priecīgi nenesat Kristus krustu. Pēdējā atklāsmē es redzēju, ka jūs bijāt piekrāpti, neapzinoties savas mīlestības lielumu uz pasauli. Šīs dzīves rūpes un bagātības viltība noslāpē Vārdu un jūs kļūstat neauglīgi. Dievs prasa, lai mēs nestu daudz augļu. Viņš nepavēlēs, nedodot spēku šo pavēļu izpildīšanai. Viņš nedarīs mūsu darba daļu un neprasa no mums, (167) lai mēs darītu Viņa daļu. Dievs ir tas, kas darbojas mūsos, bet mums pašiem strādājot ar bijāšanu un drebēšanu, jāpanāk sava izglābšanās. ”Ticība bez darbiem pati par sevi ir nedzīva.” (Jēk.2:17) Ticība jāuztur ar darbiem; darba darītāji tiek taisnoti Dieva priekšā. Dievam nepatīk jūsu runāšana par nabadzību, kad jums viss ir papilnam. Viss, kas jums ir, pieder Kungam, bet Viņš atradis par vēlamu uz īsu laiku ielikt jūs Savam īpašumam par pārvaldniekiem. Viņš jūs pārbauda. Kā jūs izturēsiet pārbaudi? Viņš atprasīs savu īpašumu līdz ar augļiem.
Jūsu acis pievērstas tam, ko jūs esat atdevuši dažādiem pasākumiem, un šī summa jums liekas liela. Bet, ja jūs būtu darījuši daudz, daudz vairāk, ja jūsu sirdis būtu atvērušās un rokas devušas Dieva darbam un trūkumcietējiem, arī tad jūs nebūtu darījuši neko vairāk par savu pienākumu un paši būtu jutušies daudz laimīgāki. Kungs jūs aicina nest savus ziedojumus uz altāra un ne tikai turēt tos sniedzamības robežās, bet likt tos tieši uz altāra. Altāris svētīs dāvanu tikai tad, kad tā ir uzlikta uz tā, bet ne agrāk.
Jūs neesiet tik atšķirti no pasaules, kādiem jums atbilstoši Dieva prasībām jābūt, bet jūs to neredzat un neizprotiet briesmas. Jūsu mīlestība uz pasauli jūs ir nomaldinājusi. Jums abiem vajag dziļāk smelt no Patiesības Avota. Ja jūs nemainīsiet savu nostāju, lai ar savu iespaidu un īpašumu varētu pagodināt Dievu, tad pār jums nāks Viņa lāsts. Jūs varat krāt, bet Viņš izkaisīs. Veselīgais spirgtums ātri zudīs un jūs kļūsiet līdzīgi sakaltušam zaram. Kungs aicina strādniekus - cilvēkus, kas spēj un grib domāt par dvēseļu glābšanu, un kas visu upurē šim darbam. Neviens cits jūsu vietā šo darbu nevar padarīt; citu dāvanas, lai arī cik bagātīgas tās būtu, nevar ieņemt jūsējo vietu. Jums darāmais darbs ir padošanās Dieva prātam, un to neviens cits jūsu vietā nevar izdarīt. Vienīgi gara spēks, kas vareni strādā caur ticību, var jūs darīt spējīgus pretoties daudzajiem sātana valgiem, (168) kurus viņš izlicis jūsu kājām. Jūsu Pestītāja vārdi un piemērs būs gaisma un stiprums jūsu sirdij. Ja jūs Viņam paklausīsiet un uzticēsieties, tad Viņš jums neļaus aiziet bojā. Jūs ļoti baidāties kļūt nepatīkami cilvēkiem, kuri Dievu nemīl un Viņam nekalpo. Kāpēc jums jāilgojas pēc sava Kunga ienaidnieka draudzības? Kāpēc jums jāļaujas viņu uzskatu iespaidam? “Vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība?” (Jēk.4:4) Ja sirds stāvoklis būtu pareizs, tad arī atšķiršanās no pasaules izteiktos skaidrāk.
Pagājušajā pavasarī Kungs šinī apkārtnē būtu padarījis lielu un labu darbu, ja visi būtu izpratuši šī darba vajadzību un būtu nākuši Kungam palīgā. Rīcībā nebija vienprātības. Visi neizprata darba nepieciešamību un no sirds tajā neiestājās. Ne visi bija nodevušies Dievam. Tevi es redzēju satrauktu, samulsušu un tumšas miglas apņemtu. Tevi pildīja šaubas. Tava nostāja bija tāda, ka tu pats nevarēji saņemt spēkus, ne arī varēji tos sniegt citiem. Šis ir bijājams un svinīgs laiks. Tagad nav vairs laika mīlināties ar elkiem. Nav vietas priekš saskaņošanās ar Beliaru vai arī draudzēšanās ar pasauli. Kurus Dievs pieņem un svēto priekš Sevis, tie ir aicināti uzticīgi un čakli kalpot Viņam, pilnīgi atšķiroties no pasaules un nododoties Kungam. Ne ārējā dievbijība, ne arī draudzes grāmatās ierakstītais vārds veido “dzīvu akmeni” garīgajā celtnē atjaunojoties atzīšanā un patiesā svētumā. Kad cilvēks tiek krustā sists pasaulei un dzīvs darīts Kristum, dvēsele savienojas ar Dievu. Kristus sekotāji redz tikai vienu vadošu mērķi, tikai vienu lielu darbu, tas ir, savu līdzcilvēku glābšanu. Visām citām interesēm jābūt tam pakļautām; un šim mērķim jāveltī visnopietnākās pūles un visdziļākā interese.
Dievs vispirms prasa sirdi un stipru pieķeršanos, dziļu mīlestību. No Saviem sekotājiem Viņš prasa, lai tie Viņu mīlētu un Viņam kalpotu ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu spēku.
(169) Viņa baušļi un žēlastība atbilst mūsu vajadzībām, un bez tiem mēs nevaram izglābties, lai arī darītu, ko darīdami. Viņš prasa pieņemamu paklausību. Mantas ziedošana vai arī kāda cita kalpošana netiks pieņemta, ja līdz ar to nenododam savu sirdi. Gribai jātiek pakļautai Viņam. Kungs no jums prasa lielāku svētošanos Viņam un lielāku atšķiršanos no pasaules gara un tās iespaidiem.
“Bet jūs esat izredzēta tauta, ķēniņu priesterība, svēta cilts, Dieva īpaši ļaudis; ka jums būs pasludināt Tā tikumus, Kas jūs aicinājis no tumsas pie Savas brīnišķās gaismas.” (1.Pēt.2:9) Kristus jūs ir aicinājis sekot Viņam, atdarināt Viņa pašuzupurīgo un pašaizliedzīgo dzīvi un piedalīties lielajā kritušās cilvēces atpestīšanas darbā. Jums nav pareizas izpratnes par darbu, kādu Dievs no jums prasa. Kristus ir jūsu priekšzīme. Kas jums trūkst, tā ir mīlestība. Šis šķīstais un svētais pamatlikums atšķir kristieša raksturu un izturēšanos no pasaules cilvēkiem. Dievišķai mīlestībai ir varens un skaidrojošs iespaids. Tā atrodama tikai atjaunotās sirdīs un dabīgi izplūst uz līdzcilvēkiem.
Mūsu Pestītājs saka: ”Mīliet viens otru, kā Es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielāka mīlestība kā šī, kad kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.”(Jāņa 15:12,13) Kristus mums ir rādījis priekšzīmi skaidrai, nesavtīgai mīlestībai. Līdz šim jūs vēl neesat ieraudzījuši savu trūkumu šai ziņā, bez kura visi jūsu labie darbi un dedzība, pat ja tā liktu jums visu savu mantu atdot trūcīgo pabarošanai un savu miesu - sadedzināšanai, tomēr nebūtu nekas. Jums vajadzīga mīlestība, kas ir lēnprātīga, kas neapkaistās, kas visu panes, visu tic un visu cer. Bez mīlestības gara neviens nevar būt līdzīgs Kristum. Un ar šo dzīvo pamatlikumu dvēselē neviens nevar būt līdzīgs pasaules cilvēkam.
Kristieša izturēšanās līdzinās Viņa Kunga izturēšanās veidam. Viņš pacēla karogu, un mums dota brīva izvēle, (170) vai mēs pulcēsimies ap to vai nē. Mūsu Kungs un Pestītājs nolika savas valdnieka tiesības, savu bagātību un godību un meklēja mūs, lai glābtu no posta un darītu sev līdzīgus. Viņš pats pazemojās un pieņēma mūsu dabu, lai mēs būtu spējīgi no Viņa mācoties un atdarinot Viņa labdarīgo un pašaizliedzīgo dzīvi, soli pa solim sekot Viņam līdzi uz Debesīm. Jūs nevarat kļūt pilnīgi tādi, kāds ir Viņš, bet jūs varat Viņu atdarināt un atbilstoši savām spējām darīt tā, kā Viņš ir darījis. “Tev būs Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta; un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūk.10:27) Jūsu sirdīs jāmājo tādai mīlestībai, ka jūs būtu gatavi atdot šīs pasaules bagātības un godību, ja tikai ar to varētu ietekmēt vienu dvēseli nodoties kalpošanai Kristum.