(162) Mīļais brāli M., kad mēs tevi sastapām, mēs ļoti gribējām tev palīdzēt, bet baidījāmies, ka tur tu nepieņemsi tev tik vajadzīgo palīdzību. Es ierosināju, lai tu nāktu uz mūsu dzīves vietu un sabiedrotos ar mums un citiem dārgajiem Dieva bērniem, un tā varētu mācīties mācības, kuras tev tik svarīgas, lai tev pietiktu spēka izturēt šo pēdējo dienu kārdināšanās un briesmās. Es atceros, tavu seju redzēju starp tiem, kurus Kungs man rādīja cīnāmies pēc uzvaras pār spēcīgiem ļauniem ieradumiem, kas ved pretī ne tikai miesas bojā ejai, bet arī uz mūžīgo bojā eju. Tu esi guvis panākumus, bet tev jāiegūst vēl lielākas uzvaras; tev jāizcīna cīņa ar iekšējiem ienaidniekiem, kuri, ja tos nepārvarēsi, ļoti sabojās tavu laimi un to cilvēku laimi, kas ar tevi saistīti.
Tava rakstura sliktās īpašības ir jāpārvar. Tev jāķeras pie darba nopietni un pazemīgi lūdzot Dievu, izjūtot savu bezpalīdzību, saņemot Viņa sevišķo žēlastību. Ticība patiesībai jau ir pārveidojoši ietekmējusi tavu dzīvi, tomēr šī reforma nav tik pilnīga, kādai jābūt, lai tu atbilstu Dieva mērogam. Tu mīli patiesību, bet patiesībai tava dzīve jāskar dziļāk un jāietekmē tavi vārdi un visa tava izturēšanās. Tev jāmācās liela mācība, un tu nemaz nedrīksti kavēties, lai to apgūtu. Tu neesi radinājies savaldīties. Šai ziņā tev jāgūst sevišķa uzvara, Tu vairāk esi noskaņots par cīņu nekā par mieru. Tev jāattīsta laipnība un patiesa kristīga pieklājība. “Godu dodot, nāciet viens otram pretī” (Rom.12:10),“Neko nedariet strīdēdamies vai lieku godu meklēdami, bet pazemīgi, turēdami cits citu augstāk par sevi pašu.” (Fil.2:3)
(163) Tava cīņas kāre ir liela, un tu vienmēr esi gatavs atspēkot citu teikto, kur vien rodas izdevība. Tu necenties saskatīt iespējas ciešākai savu domu saskaņošanai ar citu domām un uzskatiem, bet vienmēr, ja vien ir iespējams, esi gatavs atšķirties. Tas kaitē tavai dvēselei, kavē tavu garīgo attīstību un tos, kas grib būt tavi vissirsnīgākie draugi, ne tikai apbēdina un ievaino, bet reizēm riebj tiem tā, ka tava sabiedrība vairs nav vēlama un patīkama, bet gan apgrūtinoša. Tev tikpat dabīgi kā elpot, ir tieksme vērtēt citu cilvēku uzskatus un domas zemāk par savējām. Šai ziņā tu bieži kļūdies, jo tev nav visas tās gudrības un zināšanu, kuras tu sev pieskaiti. Tu bieži savas domas paaugstini pār vīru un sievu domām, kuriem ir daudz lielāka gadu skaita pieredze nekā tev, un, kuri daudz spējīgāki vadīt un saprātīgi spriest nekā tu. Bet tu nesaskatīji šo nepatīkami nomācošo īstenību un tāpēc arī neaptvēri ļaunumu un rūgtos augļus, ko radīja tava izturēšanās. Tu ilgi esi kopis strīdus un cīņas garu. Tavs īpatnējais domu lidojums liek tev līksmoties, kad vari nostāties pret citiem.
Tava audzināšana ir bijusi nožēlojama; tā nav bijusi labvēlīga, lai tagad tev būtu bijuši pareizi reliģiski piedzīvojumi. Tev gandrīz viss ir jāaizmirst un jāmācās no jauna. Tev piemītošā pārsteidzība apbēdina tavus draugus un svētos eņģeļus, kā arī ievaino tavu paša dvēseli. Viss tas ir pretēji patiesības garam un īstam svētumam. Runājot tev jāmācās būt pazemīgākam un kautrīgākam. Paša es jāapspiež un jātur pastāvīgā padotībā. Kristietis negribēs ķildoties un strīdēties pat ne ar ļaunākajiem un neticīgākajiem cilvēkiem. Cik nepareizi ir piekopt šo garu pret tiem, kas tic patiesībai un kas meklē mieru mīlestību un saskaņu. Pāvils saka: “Turiet mieru savā starpā.”(1.Tes.5:13) Šis strīdus gars ir pretējs visiem Dieva pamatlikumiem. (164) Kalna svētrunā Kristus saka: “Svētīgi tie, kas mieru tur, jo tie taps saukti Dieva bērni.”(Mat.5:9)“Svētīgi lēnprātīgie, jo tie zemi iemantos.” (Mat.5:5) Tev būs grūtības visur, kur vien tu iesi, ja neiemācīsies šo mācību, kuru Dievs tev nozīmējis, lai tu apgūtu. tev vajadzētu mazāk paļauties pašam uz savām domām, bet censties mācīties kā skolniekam. “Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais un, kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.”(Sal.pam.16:32)“Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.” Jēkabs saka: “Tad nu, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir čakls dzirdēt, bet lēns runāt un lēns dusmot. Jo cilvēka dusmība nedara, kas ir taisni Dieva priekšā.” (Sal.pam.14:29) Jēkabs saka:” Zinait, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt kūtrs dusmoties, jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.”
Tavos piedzīvojumos ir ievīts pašpaļāvības gars. Ja tava pieredze Dieva lietās būtu pilnīgāka, tad tu saprastu, ka augļi, kurus tu nes, ir slikti. Tie nesatur barības vielas, bet visus tos, kas no tiem bauda, pilda ar rūgtumu. tev jāpārvar tavs valdonīgais, pavēlnieciskais gars. Es stipri ceru, mans mīļais brāli, ka tu, kas esi parādījis morālu drosmi stāties pretī tevī esošajam ienaidniekam, kas atradās ēstkārē un ļaunais ieradumos, kas tevi saistīja kā ar dzelzs saitēm, ķersies pie darba tieši šeit un gūs uzvaru. Tu esi bijis neprātīgs un pārgalvīgs un domāji, ka neviens sevišķi par tevi nerūpējas, ka gandrīz katrs ir tavs ienaidnieks un ka nav nozīmes, kas ar tevi notiks.
Patiesība tevi atrada nožēlojamā stāvoklī. Tu tajā ieraudzīji varu, kas spētu tevi pacelt un dot spēku un izturību, kuras tev nebija. Tu satvēri gaismas starus, kas uz tevi spīdēja, un, ja tu tagad pilnīgi pakļausies patiesības iespaidam, tad tā tevi atgriezīs pašos pamatos un sagatavos pēdējam nemirstības pieskārienam. Tev ir daudz labu rakstura īpašību; tu esi augstsirdīgs, devīgs. (165) Dievs vēlas, lai tu būtu taisns, pilnīgi taisns. Tu neesi labprātīgs pieņemt norādījumus un ļauties vadīties. Tu pats vēlies noteikt visu savu rīcību, bet tev jāiegūst pazemīgs skolnieka gars un jābūt pieklājīgam, pacietīgam, ļoti iecietīgam, bagātam laipnībā un žēlastībā.
Mēs interesējāmies par tevi un vēlētos tev palīdzēt. Es tevi lūdzu, pieņem šīs rindiņas pareizā garā, un ļauj, lai tās attiecīgi ietekmē tavu sirdi un dzīvi.
ATBILDE:
Māsa Vaita! Liecību es saņēmu vakar, un raugos uz to kā uz pareizu un
pelnītu pārmetumu, par ko patiesi jūtos tev pateicīgs. Es nopietni ceru
kļūt par uzvarētāju. Es pilnīgi apzinos darba lielumu, kas man vēl
jāveic, tomēr ticu, ka ar Dieva žēlastību es spēšu uzvarēt.