Liecības draudzei 2

Elena Vaita

Lapa kopā 158

Liecības draudzei nr. 16

Personīgo liecību mērķis

(112) Mīļie brāļi un māsas! Kungs atkal man parādījās. 1868. gada 12. jūnijā, runājot uz brāļiem Batl-Krīkas lūgšanas namā, pār mani nāca Dieva Gars, un acumirklī es jau atrados atklāsmē. Es redzēju daudz. Pirms tam biju uzsākusi rakstīt piekto sējumu grāmatai “Garīgās dāvanas”; bet tā kā saņēmu praktiska satura liecības, kurām bez kavēšanās bija jānonāk pie jums, tad es pārtraucu iesākto darbu, lai sagatavotu šo mazo brošūru.

Šajā pēdējā atklāsmē es redzēju, ka mana rīcība personīgo liecību publicēšanā ir pilnīgi pareiza. Ja Kungs atlasa atsevišķas personīgas lietas un sīki runā par šo cilvēku pārkāpumiem, tad citi, kuri atklāsmē nav pieminēti, bieži pieļauj domu, ka viņi ir taisni vai gandrīz taisni. Ja kādu norāj par sevišķu pārkāpumu, tad brāļiem un māsām vajadzētu sevi rūpīgi pārbaudīt, lai redzētu, vai arī viņi nav pielaiduši kādu kļūdu un vai arī viņi nav vainīgi tajā pašā grēkā. Viņos vajadzētu valdīt pazemīgam atzīšanās garam. Ja citi domā, ka viņi ir taisni, tad tas tos vēl nedara taisnus. Dievs uzlūko sirdi. Šādā veidā Viņš pārmeklē un pārbauda dvēseles. Norājot viena pārkāpumus, viņš vēlas labot daudzu nepareizības. Bet ja tie izteikto rājienu uz sevi neattiecina, ja tie sev glaimo, ka Dievs viņu kļūdas neņem vērā, jo Viņš tās nav (113) sevišķā kārtā izcēlis, tad viņi piekrāpj paši savas dvēseles un tos apņem tumsa. Viņi tiks atstāti paši saviem ceļiem, lai paklausītu savu siržu iedomām.

Daudzi pret savām dvēselēm izturas negodīgi un ir stipri piekrāpti, nezinādami savu patieso stāvokli Dieva priekšā. Viņš izlieto ceļus un līdzekļus, kas vislabāk atbilst Viņa nodomam, lai pārbaudītu Viņu atzīstošo ļaužu sirdis. Viņš skaidri atklāj atsevišķu cilvēku pārkāpumus, lai arī citi tādā veidā tiktu brīdināti un bītos un izvairītos no šiem grēkiem. Sevi pārbaudot, viņi atradīs, ka paši pielaiž tādas pat kļūdas, kādas Dievs nosoda pie citiem. Ja viņi godīgi vēlēsies kalpot Dievam un baidīsies Viņu apvainot, tad tie negaidīs līdz viņu grēki sevišķā kārtā tiek izcelti, lai tie tikai tad tos atzītu, pazemīgi nožēlotu un atgrieztos pie Kunga. Viņi atteiksies no visa, kas Dievam nepatīk, saskaņā ar citiem doto gaismu. Turpretī, ja tie, kas nedzīvo pareizi, ierauga, ka ir vainīgi tajā pašā grēkā, kurš norāts citos un tomēr turpina šo savu nesvēto gājumu, tāpēc ka nav sevišķā kārtā saukti pie vārda, tad viņi apdraud paši savas dvēseles, un sātans viņus sasaistīs pēc sava prāta.

Lapa kopā 158