Man rādīja brāļa T gadījumu. Viņš pats sev uzlicis jūgu, ko Dievs no viņa nav prasījis. Dievam nepatīk, ja gados veci tēvi nodod namturību savu nesvēto bērnu rokās, pat ja tie apliecinātu patiesību. Bet ja līdzekļi, kurus Kungs uzticējis saviem ļaudīm, tiek nodoti neticīgiem bērniem, kas ir Dieva ienaidnieki, tad Dievs ir apkaunots, jo to, kam vajadzēja palikt Kunga pusē, saņem ienaidnieka rindas.
Bez tam brālis T ir rīkojies kā krāpnieks. Viņš ir lietojis tabaku, bet gribēja, lai brāļi domā, ka viņš to nelieto. Es redzēju, ka šis grēks viņam neļāva iet uz priekšu dievbijībā. Viņam jādara darbs, kaut arī gadu skaits ir liels, lai atturētos no miesīgām kārībām, kas pret dvēseli karo. Viņš ir mīlējis patiesību un patiesības dēļ cietis. Tagad viņam tāpat jāvērtē mūžīgais atalgojums, Debesu bagātība, nemirstīgais mantojums un nevīstošais godības vaiņags, lai ar prieku varētu upurēt vēlēšanos apmierināt samaitātās iegribas, nedomājot, kādas būs sekas, neņemot vērā ciešanu lielumu, pabeidzot savas miesas un gara šķīstīšanas darbu.
Tad man rādīja viņa vedeklu. Dievam viņa ir mīļa, bet vēl atrodas verdzības saitēs, baidās un dreb, zaudē cerību, šaubās un ir ļoti nervoza. Šai māsai nevajadzētu (100) domāt, ka viņai sava griba jāpakļauj bezdievīgam jaunietim, par viņu jaunākam. Viņai jāatceras, ka apprecēšanās neiznīcina viņas individualitāti. Dieva prasības viņai ir augstākas par visām pasaulīgajām prasībām. Kristus viņu ir atpircis ar savām asinīm. Viņa nepieder pati sev. Viņa pilnīgi neuzticas Dievam un ļauj savai pārliecībai, savai sirdsapziņai pakļauties valdonīgam, tirāniskam, sātana iededzinātam vīram, caur kuru ļaunuma majestāte var sekmīgi strādāt, lai iebiedētu šo drebošo un trīcošo dvēseli. Viņa tik bieži tikusi satraukta un uzbudināta, ka tai iedragāta nervu sistēma, un viņa ir tuvu bojā ejai. Vai tas ir Kunga prāts, ka šai māsai jāpaliek šādā stāvoklī, un Dievam tiek nolaupīta viņas kalpošana? Nē. Viņa apprecējās sātana pievilta. Tomēr tagad, neaptraipot savu sirdsapziņu, viņai vajadzētu darīt visu iespējamo, maigi izturoties pret vīru, rūpējoties par viņa laimi, lai kopdzīve būtu jauka, jo, ja viņš paliks savā nepaklausībā un turpinās pretoties patiesībai, tad šī pasaule ir viss, ir tās debesis, kuras viņš iegūs. Bet atteikšanās no priekštiesības apmeklēt sapulces, izpatīkot valdonīgam vīram, kuram ir pūķa gars, nav saskaņā ar Dieva prātu. Kungs vēlas, lai šī drebošā dvēsele bēgtu pie Viņa. Viņš būs tai par patvērumu. Viņš būs kā kādas lielas klints ēna tuksnešainā zemē. Tikai tici, paļaujies uz Dievu, un Viņš stiprinās un svētīs. Visi trīs viņas bērni izjūt patiesības un Dieva Gara ietekmi. Ja šie bērni atrastos tik labvēlīgos apstākļos, kādi ir daudziem sabata ievērotāju bērniem, tad viņi visi jau būtu atgriezušies un iestājušies Kunga rindās.
Tad man rādīja kādu jaunu meiteni no tās pašas vietas, kas aizgāja no Dieva un kuru tagad ietin tumsa. Eņģelis sacīja: “Kādu laiku viņa cīnījās labi; kas viņu aizkavēja?” Man norādīja atpakaļ un atklāja, ka iemesls meklējams apkārtnes izmaiņā. Viņa gāja kopā ar sev līdzīgiem jauniešiem, kas nodevās vieglprātīgai jautrībai, lepnumam un pasaules mīlestībai. Ja viņa būtu ņēmusi vērā Kristus vārdus, tad tai nebūtu jāpadodas ienaidniekam. “Esiet modrīgi un lūdziet, ka (101) neiekrītiet kārdināšanā.” Kārdināšanas var būt mums visapkārt, bet tāpēc nav nenovēršami tām jāpadodas. Patiesība ir visa vērts. Patiesības iespaidā nepazemo, bet gan paceļ, izsmalcina, šķīsta un paaugstina līdz nemirstībai un Dieva tronim. Eņģelis sacīja: “Ko gribat iegūt, Kristu vai pasauli?” Nabaga mirstīgajiem cilvēkiem sātans pasauli rāda visvaldzinošākajā, visbrīnišķīgākajā burvīgumā, un tiem skatoties uz šo ainu, tās spīdums un mirdzums it kā aptumšo Debesu godību un dzīvi, kas būs tikpat ilgstoša kā Dieva tronis. Īsas grēka dzīves labad tiek upurēts miers, laime un neizsakāmā līksmība, dzīve, kur nepazīs skumjas, bēdas, sāpes un nāvi. Visi, kas novērsīsies no šīs pasaules priekiem un līdz ar Mozu labāk izvēlēsies ciest bēdas līdz ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka priekus, vērtēdami Kristus negodu par lielāku bagātību nekā šīs pasaules mantas, saņems līdz ar uzticīgo Mozu nevīstošo nemirstības vaiņagu un neizsakāmi lielo un mūžīgo godību.
Šīs meitenes māte vairākkārt ir izjutusi patiesības iespaidu, bet nespēja izšķirties, un šis iespaids drīzi vien izzuda.
Viņa ir nenoteikta - pārāk svārstīga un pārāk pakļāvīga neticīgo ietekmei. Viņai jāradinās pašai patstāvīgi lemt un izšķirties, būt stiprai un nelokāmai savos centienos, lai nav jābūt tik šaubīgai. Ja viņa šai ziņā nesasniegs pārmaiņu, tad viegli iekritīs valgos un sātans viņu sagūstīs pēc sava prāta. Cīnoties par uzvaru, viņai vajadzīga neatlaidība un stingrība, vai arī viņa pati tiks uzvarēta un pazaudēs savu dvēseli. Glābšanas darbs nav bērnu spēlīte, kuru var darīt, kad iegribas, un pārtraukt, kad tas patīk. Tikai nelokāma apņemšanās un nenogurstošas pūles beidzot vaiņagosies ar uzvaru. Kas iztur līdz galam, tas tiks izglābts. (102)
Tikai tie, kas pacietīgi turpina darīt labu, saņems mūžīgu dzīvību un nemirstīgu atalgojumu. Ja šī mīļā māsa būtu patiesa un godīga savā pārliecībā un stipra savos centienos, tad viņa būtu atstājusi glābjošu iespaidu savā ģimenē, pār savu vīru un sevišķi būtu varējusi palīdzēt savai meitai. Kas iesaistījušies šajā cīņā pret sātanu un viņa pulkiem, tos visus gaida nopietns un grūts darbs. Viņi nedrīkst būt viegli iespaidojami kā vasks, kuru uguns var pārkausēt jebkurā veidā. Tiem, kā uzticīgiem kareivjiem jāpanes dažādas grūtības, jāstāv savā vietā un jābūt vienmēr patiesi godīgiem.
Dieva Gars strādā pie visas šīs ģimenes. Viņš tos izglābs, ja tikai tie būs labprātīgi pieņemt glābšanas iespēju gara norādītā veidā. Tagad ir pārbaudes stunda. Tagad ir pestīšanas diena. Tagad ir Dieva laiks. Kristus vietā mēs lūdzam viņus samierināties ar Dievu, kamēr vēl iespējams, un pazemīgā, ar bijāšanu un drebēšanu cīnīties par savu izglābšanu. Man rādīja, ka sātans strādā. lai draudzē valdītu vienaldzība, kas nodrošinātu jauniešu aiziešanu viņa rindās. Es redzēju, ka jaunatne ir jūtīga pret patiesības iespaidu. Ja vecāki paši svētītos Dievam un ar interesi strādātu savu bērnu atgriešanas labā, tad Dievs pats atklātos viņiem un viņu vidū paaugstinātu savu Vārdu.
Tad man rādīja brāli U., kā sātans viņu saista arvien ciešāk, un vada prom no Dieva un brāļiem. Brāļa U. neticība stipri aptumšoja šī brāļa saprašanu. Man norādīja uz pagājušajiem notikumiem un atklāja, ka šī brāļa gadījumā nav parādīta visgudrākā rīcība. Viņa atstāšanai ārpus draudzes nebija pietiekoši iemeslu. Viņu vajadzēja pamudināt, pat spiest savienoties ar brāļiem draudzes ietvaros. Viņš bija daudz derīgāks, lai nāktu draudzē kā daudzi citi, kas jau bija (103) draudzes locekļi. Viņš visas lietas neizprata pietiekoši skaidri, un šo nesaprašanu izmantoja ienaidnieks viņam par ļaunu. Dievam, kas redz sirdis, labāk patika brāļa U. dzīve un izturēšanās nekā dažu citu jau draudzē esošu cilvēku dzīve. Tas ir Kunga prāts, lai viņš cieši saistītos ar brāļiem, tā kā viņš varētu stiprināt tos un tie viņu. Brāļa U. sieva ir patiesībai aizsniedzama. Daudzējādā ziņā viņas izturēšanās nav tik apstrīdama kā dažu citu, kas apliecina ticību visai patiesībai. Tomēr viņai nevajag raudzīties uz to cilvēku kļūdām un nepareizībām, kas atzīst un māca labāku lietu esamību, bet tai pašai nopietni jājautā: kas ir patiesība? Staigājot kopā ar savu vīru, viņa var atstāt labu iespaidu. Šīs dvēseles, svētotas caur patiesību, Dieva spēkā var būt par pīlāriem draudzei un atstāt glābjošu iespaidu uz citiem. Šīs mīļās dvēseles ir atbildīgas Dieva priekšā par iespaidu, kādu tās izplata. Tās vai nu sakrāj ar Kristu vai izkaisa. Dievs prasa, lai viņi sava iespaida spēku nodotu Viņa lietai, par labu patiesībai. Jēzus viņus ir atpircis pats ar Savām asinīm. Viņi nepieder sev, jo ir dārgi atpirkti. Tāpēc viņus gaida darbs, lai tie pagodinātu Dievu savā miesā un garā, kas pieder Dievam. Mēs strādājam priekš mūžības. Ir ļoti, ļoti svarīgi, lai katra stunda tiktu izlietota kalpošanā Dievam, un tādā veidā krātos manta Debesīs.
Brāli U., man rādīja tavu stāvokli divus gadus atpakaļ, attiecībās ar draudzi. Šī atklāsme attiecas uz pagātni, tagadni un nākotni. Mūsu ceļojumos, kad es stāvu ļaužu priekšā dažādās vietās, Kunga Gars liek man skaidri atcerēties redzēto, atdzīvinot atmiņā to, kas man jau agrāk bija atklāts. Man tevi rādīja kā tādu, kas pieņem sabatu un tomēr turas pretī citiem ar sabatu saistītiem svarīgiem priekšrakstiem un patiesībām. Tu nebiji nostiprināts visā patiesībā. Es redzēju tavu prātu ievadītu šaubu, neticības un (104) neuzticības kanālā, cenšoties izprast lietas, kas var vienīgi padziļināt tumsu un stiprināt neticību. Kad tev vajadzēja meklēt pierādījumus ticības stiprināšanai, tu gāji pretējā virzienā, un sātans vadīja tavu prātu pa tādiem ceļiem, kas veicināja viņa nodomu piepildīšanos. Tev patīk cīņa un, nostājoties uz kaujas lauka, tu nezini, kad jānoliek ieroči. Tu mīli strīdēties un esi atdevies strīdiem, līdz tie tevi ir aizveduši prom no gaismas, prom no patiesības un prom no Dieva - tur, kur tevi apņem tumsa un neticība pārvalda tavu prātu. Sātans padara tevi aklu.
Līdzīgi neticīgajam Tomam, tu šaubīšanos uzskati par tikumu. Ja tev nav nepārprotamu pierādījumu, atņem visus iemeslus šaubām. Vai Jēzus uzteica neticīgo Tomu, sniedzot tam pierādījumus, kādus tas prasīja, lai varētu ticēt? Jēzus viņam sacīja: “Neesi neticīgs, bet ticīgs.” Tad Toms atbildēja: “Mans Kungs un mans Dievs!”. Tagad, viņš bija spiests ticēt, vairs nebija iespējams šaubīties. Pēc tam Jēzus viņam saka: “Tāpēc, ka tu Mani esi redzējis, tu tici. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic.”(Jāņa 20:27-29) Man tevi rādīja kā tādu, kas apvienojas ar sacelšanās vadoni un viņa pulkiem, lai traucētu, apgrūtinātu, padarītu mazdūšīgus un pārvarētu tos, kas cīnās par patiesību, kas stāv zem Lielkunga Imanuēla asinīm slacītā karoga. Tavs iespaids, kā es redzēju, lika dvēselēm novērsties no ceturtā baušļa - sabata turēšanas. Savas spējas un prasmi tu izlietoji ieroču pagatavošanai Dieva ienaidnieku rokām, lai cīnītos pret cilvēkiem, kuri cenšas paklausīt Dievam, turot Viņa baušļus. Eņģeļi, kuru uzdevums bija stiprināt atlikušos, lai tie pretotos tavam iespaidam, ar dziļām (105) skumjām raudzījās uz tavu postošo, mazdūšību sējošo darbu. Tu liki raudāt šķīstajiem, bezgrēcīgajiem, svētajiem eņģeļiem.