Mīļais brāli N., pienākuma izjūta mani spiež uzrakstīt dažas rindas. Par tavu dzīvi man ir rādītas lietas, kuras es neuzdrošinos apslēpt. Man atklāja, ka sātans sev par labu izmanto to, ka tava sieva nepieņēma patiesību. Tu tiki ievilkts samaitātas sievietes sabiedrībā; tādas sievietes, kuras soļi virzās uz elli. Viņa apliecināja tev savu līdzjūtību tās pretošanās dēļ, kas tev bija jāsaņem no tavas sievas. Viņa izturējās valdzinoši, līdzīgi čūskai Ēdenē. Viņas iespaidā tu sāki domāt, ka tev nodarīts pāri, ka tava sieva nevērtē tavas domas un neatbild uz tavu mīlestību, ka tava laulības savienība ir kļūda, līdz tev tiešām sāka likties, ka uz visu dzīvi dotais laulības solījums tai, kuru tu ņēmi par sievu, ir tikai mokošas važas. Meklēt līdzjūtību tu gāji pie šīs sievietes, kura savas valodas dēļ tev šķita līdzināmies eņģelim. Tu viņai sacīji to, ko vajadzēja uzticēt vienīgi sievai, kuru tu biji solījis mīlēt, godāt un sargāt, kamēr vien jūs abi dzīvosiet. Tu aizmirsi nepieciešamību būt modram un pastāvīgi lūgt, lai nekristu kārdināšanā. Tavu dvēseli aptraipīja noziegums. Ierakstus Debesīs par savu dzīvi tu apzīmogoji ar briesmīgu traipu. Tomēr Dievs pieņemtu dziļu pazemošanos un atgriešanos. Kristus asinis spēj nomazgāt šos grēkus.
Tu kriti, briesmīgi kriti. Sātans tevi ievilināja savos tīklos un tad atstāja, lai tu no tiem atraisies kā nu pats proti. Tu tiki mocīts, samulsināts un briesmīgi kārdināts. Vainas apziņa tev atņēma mieru. Tu šaubies par sevi un (90) domā, ka arī visi citi tevi tur aizdomās. Tu neuzticies pats sev un tev liekas, ka neuzticība pret tevi mājo citu sirdīs. Tu nepaļaujies uz sevi un esi iedomājies, ka arī taviem brāļiem nav paļāvības uz tevi. Sātans tev bieži norāda uz tavu pagātni un saka, ka tu velti centies dzīvot saskaņā ar patiesību, ka šis ceļš tev ir par šauru, lai tevi piespiestu domāt, ka tu nevari iemantot pestīšanu.
Tu atrodies uz sātana kaujas lauka, ierauts niknā cīņā. Aizsargājošo barjeru, kas apņem katru ģimeni, kas to dara neaizskaramu, tu esi noārdījis. Un tagad sātans tevi gandrīz pastāvīgi nomāc. Tu nevari atpūsties. Tev nav miera, un par savām pretrunīgajām jūtām, šaubām un neuzticību tu centies darīt atbildīgus brāļus; tu domā, ka viņi ir vainīgi, ka viņi nepiegriež tev vērību. Vaina meklējama tevī pašā. Tu izvēlies pats savu ceļu un negribi saplēst savu sirdi Dieva priekšā, negribi satriekts, vainas apziņas sagrauzts un pilnīgi salauzts, grēcīgs un aptraipīts nodoties Viņa žēlastībai. Tavas pūles pašam sevi izglābt, ja tas tā turpināsies, noslēgsies neizbēgamā bojāejā.
Pārtrauc neuzticēties un meklēt kļūdas. Pievērs uzmanību pats sev un, pazemīgi nožēlojot savus grēkus, atgriežoties un paļaujoties vienīgi uz Kristus asinīm, glāb pats savu dvēseli. Dari pilnīgu darbu mūžībai. Ja tu novērsīsies no patiesības, tu būsi pazudis cilvēks; tava ģimene būs izpostīta. Kad mūri, kas sargā ģimenes atšķirtību un noslēgtību un priekšrocības, reiz ir nojaukti, tad no jauna tos uzcelt ir ļoti grūti; tomēr Dieva spēkā, un tikai Dieva spēkā, tu to vari izdarīt. Patiesība, svētā patiesība, ir tavs enkurs, kas tevi pasargās no iekļūšanas lejup plūstošajā straumē pretī noziegumam un bojāejai.
Sirdsapziņa, kas reiz tikusi aptraipīta, ir ļoti novājināta. Tai vajadzīgs pastāvīgas modrības un nepārtrauktas lūgšanas spēks. Tu atrodies uz slidenas vietas. (91) Tev vajadzīgs viss spēks, ko dod patiesība, lai tu kļūtu stiprs un izglābtos no pilnīgas bojāejas. Tavā priekšā ir dzīvība un nāve; ko tu izvēlēsies? Ja tu būtu saskatījis nepieciešamību būt stipri nopamatots pamatlikumos, lai tava rīcība nebūtu impulsīva un tu ātri nezaudētu drosmi, bet būtu sagatavots panest grūtības, tad kārdinātājam nebūtu izdevies tevi pārvarēt. Tu rīkojies impulsīvi. Tu neesi bijis labprātīgs panest pretī runāšanu no grēciniekiem un tā līdzināties Kristum, kas mums dots par nekļūdīgu priekšzīmi. Mēs esam pamācīti atcerēties Viņu, kas to visu panesa, citādi mēs ātri pagurstam, un mūsu prāts kļūst svārstīgs. Tu esi bijis tik nespēcīgs kā mazs bērns, kurš nevar neko paciest. Tu neesi izjutis nepieciešamību ticībā iesakņoties, nostiprināties, nopamatoties un pieaugt.
Tu domāji, ka tavs pienākums varētu būt mācīt citiem patiesību, bet ne pašam mācīties. Bet tev jāvēlas pašam būt skolniekam, labprātīgam pieņemt patiesību no citiem, jāpārtrauc kļūdu meklēšana, neuzticēšanās, sūdzēšanās un pazemīgi jāpieņem Vārds, kas spējīgs glābt Tavu dvēseli. Tu pats izšķir, vai kļūsi laimīgs, vai arī pār tevi nāks bēdas. Tu vienreiz padevies kārdināšanai un vairs nedrīksti uzticēties pats saviem spēkiem. Sātanam ir liela vara pār tavu prātu, un tev nebūs nekā, pie kā pieķerties, ja tu atsacīsies no patiesības valdzinošā iespaida. Tas tevi atturējis no nozieguma un netaisnības. Tava vienīgā cerība ir cenšanās pēc pilnīgas atgriešanās, izpērkot pagātni ar krietnu, pareizu dzīvi un dievbijīgām sarunām.
Tu esi rīkojies impulsīvi. Satraukums tavai dabai ir bijis patīkams. Tagad tava vienīgā cerība ir sirsnīgi nožēlot pagātnē Dieva likumu pārkāpšanu un šķīstīt savu dvēseli paklausot patiesībai. Dieva žēlastība būs (92) stiprums kaislību un tieksmju savaldīšanā un iegrožošanā. Nopietnība un pastāvīga modrība lūgšanās dos tev Svētā Gara palīdzību darba pilnīgai nobeigšanai, lai tu kļūtu līdzīgs savai nemaldīgai priekšzīmei.
Ja tu izvēlēsies atstāt patiesības svēto, savaldošo iespaidu, tad sātans tevi kā gūstekni vadīs pēc sava prāta. Tev draud briesmas dot brīvu vaļu ēstkārei, tieksmēm un kaislībām, kas savukārt atraisīs grožus miesas kārībām, ļaunumam un zemām iegribām. Un grūtību un bēdu brīžos tava seja nestaros klusā gaišumā, kāds bija redzams uzticīgā Ēnoha vaigā; tā nemirdzēs cerībā un mierā, kas pārspēj visu saprašanu, bet tu to apzīmogosi ar miesīgām domām, ar kaislīgām alkām. Tu nesīsi sātana zīmogu, bet ne dievišķo.
“Caur ko mums vislielākās un dārgākās apsolīšanas ir dotas, lai jūs caur tām dalību dabūjiet pie dievišķās dabas, izbēgdami postam, kas ir pasaulē caur iekārošanu.”(2.Pēt.1:4) Tagad tev ir dota priekštiesība, pazemīgi atzīstot un sirsnīgi nožēlojot savus grēkus, pieņemt Dieva Vārdu un atgriezties pie Kunga. Kristus dārgās asinis var tevi šķīstīt no visas netīrības, nomazgāt visus traipus un darīt tevi pilnīgu Viņā. Kristus žēlastība vēl atrodas tavas sniedzamības robežās, ja tikai tu gribi to pieņemt. Tavas, netaisnību cietušās, sievas dēļ, tavu bērnu dēļ, kas ir tavas miesas auglis, beidz darīt ļaunu un mācies darīt labu. Ko tu sēj, to tu arī pļausi. Ja tu sēj uz miesu, tad no miesas pļausi samaitāšanu. Ja tu sēj uz Garu, tad no Gara tu pļausi mūžīgu dzīvošanu.
Tev jāpārvar tavs jūtīgums un kļūdu meklēšana. Tu esi neapmierināts, ka citi tev nepiegriež visu uzmanību, kādu, pēc tavām domām tu esi pelnījis. Tu nedrīksti pieķerties piedzīvojumiem, kas pamatojas uz jūtām un ož pēc fanātisma. Tas ir bīstami. Rīkojies pēc pamatlikumiem, vadoties no skaidra saprāta. Pētī Rakstus un esi spējīgs lēnprātībā un bijībā atbildēt par to cerību , kas ir tevī (93). Sevis slavēšanai ļauj mirt. “Šķīstiet rokas jūs grēcinieki, un dariet sirdis šķīstas, jūs divprātīgie. Esiet bēdīgi un noskumuši un raudiet. Jūsu smiekli lai pārvēršas par vaidiem un jūsu līksmība par skumjām.” (Jēk.4:8,9) Kad tevi moka kārdināšanas un ļaunas domas, tad ir tikai Viens, pie kura var bēgt un meklēt atvieglinājumu un palīdzību. Savā nespēkā bēdz pie Viņa. Viņa tuvumā sātana bultas salūzt un vairs nespēj tev kaitēt. Dieva spēkā izturētās grūtības un kārdināšanas tevi šķīstīs un pazemos, bet nespēs apdraudēt un iznīcināt.