Mīļais brāli O., man rādīja, ka tevi ietina tumsa, kuru nekliedēja gaismas stari no Jēzus. Likās, tu neizproti tev draudošās briesmas, bet, būdams nejūtīgs un bezrūpīgs, atdevies kūtrai vienaldzībai. Es gribēju uzzināt cēloni šim sevišķi biedinošajam stāvoklim, un man lika skatīties daudzus gadus atpakaļ, kā, kopš tu esi pieņēmis patiesību, tā nav tevi svētojusi. Tu esi apmierinājis savu ēstkāri un iekārojušās kaislības, tādā veidā iznīcinot savu garīgumu. Man rādīja, ka caur dāvanām Dievs draudzei ir devis gaismu, kurai vajadzēja pamācīt, dot padomu, vadīt, norāt un biedināt. Šīs Liecības, kuras tu atzini par no Dieva nākušām, tu savā dzīvē neesi ņēmis vērā. Neievērot gaismu nozīmē to atmest. Gaismu atmetot cilvēki paliek gūstekņi, saistīti ar tumsības un neticības važām.
Man rādīja, ka tu palielināji savu ģimeni, neapzinoties atbildību, kādu pats sev uzliki. Tu nespēji pareizi apgādāt savu dzīves biedri, ne arī savus bērnus. Tavai pirmajai sievai nevajadzēja mirt, bet tu viņai uzliki rūpes un nastas, kas prasīja viņas dzīvības upurēšanu. Tavai tagadējai (94) sievai ir smags liktenis. Viņas dzīvības spēki ir gandrīz izsmelti. Ģimenei tik strauji pieaugot, tu nevarēji atbrīvoties no nabadzības un māte, kurai vajadzēja audzināt jaunos ģimenes locekļus, labas dienas neredzēja. Viņa zīdīja savus bērnus visnelabvēlīgākos apstākļos, sakarsusi strādājot pie pavarda. Viņa nevarēja tiem sniegt vajadzīgās pamācības, ne arī veidot pareizus ieradumus ēšanā un darbā. Ēdot uzturu, kas nav visveselīgākais, un pārkāpjot citus likumus, kuriem Dievs pakļāvis mūsu būtni, saslima un priekšlaicīgi nomira jūsu vecākie bērni. Tu pats iedzimtības ceļā slimību nodevi saviem bērniem, un neierobežota gaļas ēdienu lietošana grūtības vēl vairāk palielināja. Cūkas gaļas lietošana pamodināja un stiprināja visbīstamāko slimību izsaucējus, kas atrodas organismā. Taviem bērniem ir atņemti dzīvības spēki jau pirms viņu dzimšanas. Tu tikumībai neesi pievienojis atzīšanu, un tavi bērni nav mācīti kā pašiem saglabāt vislabāko veselības stāvokli. Nekad uz jūsu galda nevajadzētu likt nevienu kumosu cūkas gaļas.
Tavi bērni ir uzauguši, bet nav audzināti un mācīti lai varētu kļūt par kristiešiem. Daudzējādā ziņā tavi lopi ir saņēmuši labāku apkopšanu nekā tavi bērni. Tu neesi pildījis savu pienākumu pret bērniem un esi ļāvis tiem uzaugt nezināšanā. Tu neesi apzinājies savu atbildību, kādu tu uzņemies, ievedot pasaulē tik lielu ģimeni; tu neapzinājies, ka lielā mērā esi atbildīgs par viņu dvēseļu izglābšanu. No šīs atbildības tu nevari atbrīvoties. Neinteresējoties par bērnu pacietīgu un uzticīgu audzināšanu un mācīšanu, kā izveidot Debesīm derīgu raksturu, tu viņiem esi laupījis viņu likumīgās tiesības. Tava izturēšanās lielā mērā ir iznīcinājusi bērnu uzticēšanos tev. Tu prasošs, valdonīgs, (95) pavēlniecisks. Tu dusmojies, rājies un nopel viņus un tā mazini viņu pieķeršanos sev. Tu pret viņiem izturies tā, it kā viņiem nebūtu nekādu taisnīgu tiesību, it kā tie būtu mašīnas, kurām var likt griezties tavās rokās pēc tavas patikas. Tu viņus kritizē un bieži dari mazdūšīgus. Viņi no tevis nesaņem sirsnību un mīlestību. Pieķeršanās rada pieķeršanos, mīlestība - pretmīlestību. Gars, kādu atklāj pret saviem bērniem, atstarosies uz tevi pašu.
Tavs stāvoklis ir kritisks, un tu to nemaz neaptver. Nesātīgam cilvēkam nav iespējams būt pacietīgam. Vispirms sātība un tad pacietība. Tu tik ilgi esi dzīvojis priekš sevis un klausījis pats savas sirds iedomām, kas vairs nespēj atšķirt svētu no nesvēta. Pār tevi valdījušas ēstkāre un kaislības. Gara augstākie spēki ir novājināti, un virskundzību pār tiem guvuši zemākie. Stipras kļuvušas dzīvnieciskās tieksmes. Kad ēstkārei ļauj valdīt pār prātu, tad novājinās izpratne par svētuma augstumu. Prāts kļūst zemisks, jūtas nesvētas un vārdi un darbi dod liecību par to, kas ir sirdī. Tavas sarunas un izturēšanās Dievam nepatīk, jo tu Viņu esi apkaunojis. Tavi vārdi nav bijuši izmeklēti un nav pareizi apsvērti; zema un nesvēta valoda plūst pār tavām lūpām pat bērnu un jaunatnes klātbūtnē. Šai ziņā tu esi atstājis sliktu iespaidu.
Tava priekšzīme nav bijusi laba, un tu esi stāvējis ceļā pat saviem un citiem Sabata turētāju bērniem, kas meklējuši Kungu. Tavu rīcību šai ziņā nav iespējams nosodīt par bargu. “No sirds pilnības mute runā. Labs cilvēks no labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no ļaunas mantas izdod ļaunu. Bet Es jums saku, ka par katru veltīgu vārdu, ko cilvēks runā, tiem būs jāatbild soda dienā. (96) Jo pēc saviem vārdiem tu tapsi attaisnots, un pēc saviem vārdiem tu tapsi pazudināts.”(Mat.12:34-37) Tavai sirdij jākļūst šķīstai, skaidrotai un svētotai, paklausot patiesībai. Nekas cits tevi nevar glābt, kā vienīgi pilnīga atgriešanās - patiesa izpratne par saviem grēcīgajiem ceļiem un pilnīga pārveidošanās caur prāta atjaunošanu.
Tu esi bijis ļoti čakls cīnīties, ka ar darbiem nedrīkst aizliegt mūsu ticību, un, aizbildinoties ar savu ticību, bērniem neesi dāvājis iespēju iegūt izglītību pat vispārpieņemtajās nozarēs. Tev vajadzīgas zināšanas pašam par sevi, un tev vēl būs jāredz nepieciešamība tās iegūt. Zināšanas ir vajadzīgas taviem bērniem, un tomēr viņiem nav priekštiesību tās saņemt. Ar šo lielo trūkumu viņi nevar kļūt par derīgiem sabiedrības locekļiem, un arī reliģiskajā audzināšanā viņi būs nepilnīgi. Pie tavām durvīm ir smaga atbildības nasta. Tu saīsini savas sievas dzīvības laiku. Kā lai viņa spēj godāt Dievu savā miesā un garā, kas pieder Dievam?
Dievs tev ir devis gaismu un zināšanas, ko tu pats atzīsti par no viņa nākušām, un kas māca aizliegt ēstkāri. Tu zini, ka cūkas gaļas lietošana ir pret Viņa skaidri izteikto pavēli, kas dota nevēloties sevišķā kārtā parādīt Savu varu, bet gan tāpēc, ka tā nāks par ļaunu tiem, kas to ēdīs. Tās lietošana dara asinis netīras, atverot ceļu skrofulozei un citu baciļu iznīcinošajam iespaidam, un jācieš būs visam organismam. Sevišķi novājināsies smalkie un jūtīgie smadzeņu nervi, un prāts aptumšosies, ka nespēs izprast svētas lietas, bet tās nostādīs vienā līmenī ar parastajām. Gaisma, kas rāda, ka šī notrulinošā uzturviela izsauc slimības, nāca tieši tad, kad Dieva ļaudis spēja to panest. Vai tu šo gaismu esi ņēmis vērā?
Tu esi rīkojies tieši pretēji gaismai, ko Dievam paticis dot attiecībā uz tabakas lietošanu. Vēlēšanās apmierināt šo stipro tieksmi ir aptumšojusi no Debesīm doto gaismu, (97) ar nodošanos šim kaitīgajam ieradumam tu sevi esi padarījis par dievu. Tas ir tavs elks. Tu esi nometies uz ceļiem šī elka priekšā, bet ne Dieva priekšā, tai pašā laikā apliecinot lielu ticību atklāsmēm un tomēr rīkojoties pilnīgi tām pretī. Gadiem ilgi tu garīgā dzīvē neesi gājis uz priekšu nevienu soli, bet esi kļuvis arvien vājāks un vājāks, tumšāks un tumšāks. Tu jūties stipri apbēdināts par brāļa P rīcību nostājoties pret patiesību. Draudzes nedrošo un vājo stāvokli tu izskaidro ar viņa nepareizo nostāju. Tiešām, viņš stipri kavēja Dieva darba attīstību. Bet tava rīcība ir bijusi vēl lielāks kavēklis, jo tu apliecināji, ka pazīsti patiesību un ka tev ir piedzīvojumi Dieva darbā. Ja tu būtu stāvējis Dieva padomā un svētojies caur patiesību, kurai tu teicies ticam, tad brāli P nebūtu skārušas visas šīs šaubas, kuras viņu nomāca. Tu, izliekoties par parādīšanu aizstāvi, esi bijis piedauzīšanās akmens neticīgajiem. Man rādīja, ka tavs brālis centās piecelties, bet smagās nastas par draudzes bēdīgo stāvokli lika viņam gandrīz pakrist, un viņš atstāja dzīvo rindas. Es redzēju, ka Dievs gādāja par brāli un māsu R, un, ja viņu ticība paliks nesvārstīga, tad tie vēl redzēs Dieva pestīšanu paši savā mājā un draudzē.
Man rādīja mīļā brāļa un māsas S gadījumu. Viņi ir gājuši cauri tumšiem ūdeņiem, un viļņi cēlušies gandrīz pāri viņu galvām; bet Dievs tos mīlēja, un, ja viņi tikai uzticēs savus ceļus Dievam, tad Viņš tos no bēdu cepļa izvedīs šķīstītus. Brālis S raudzījās uz tumšo pusi un šaubījās, vai viņš ir Dieva bērns - apšaubīja savu pestīšanu. Es redzēju, ka viņam nevajadzētu pārāk smagi pūlēties, lai ticētu, bet gan vienkārši uzticēties Dievam, kā bērns paļaujas uz saviem vecākiem. Viņš par daudz baiļojas un tā izraujas no Jēzus rokām, un dod ienaidniekam (98) izdevību viņu kārdināt un mocīt. Dievs pazīst miesas un gara nespēku un neprasīs vairāk par to, cik tam spēka būs devis. Brālis S pūlējās būt uzticīgs un patiess savā ticības apliecībā. Viņš savā dzīvē ir kļūdījies daudzās lietās, bet vienmēr nezināšanas dēļ. Audzinot bērnus, viņš uzskatīja par pienākumu būt stingram un šajā ziņā ir aizgājis par tālu. Mazus pārkāpumus viņš sodījis pārāk bargi. Tas zināmā mērā mazināja dēla pieķeršanos tēvam. Slimības laikā brāli S pārņēma slimīgas iedomas. Viņa nervu sistēma bija ļoti cietusi, un tam likās, ka viņa bērni par viņu pietiekoši nedomā un to nemīl, bet šīs doma bija tikai slimības sekas. Sātans gribēja viņu iznīcināt un atņemt cerību un drosmi viņa nabaga bērniem. Bet Dievs tam neļāva notikt. Viņa bērniem vajadzēja nest lielākas nastas nekā daudziem citiem, kas bija par tiem vecāki, un tāpēc viņi pelnījuši rūpīgāku vadību, taisnīgu audzināšanu, kas savienota ar līdzjūtību, mīlestību un lielu maigumu.
Māte ir saņēmusi sevišķu spēku un gudrību no Dieva, lai iedrošinātu vīru un viņam palīdzētu un lai daudz darītu bērnu saistīšanai pie savas sirds un viņu mīlestības stiprināšanā pret vecākiem un savstarpēji. Es redzēju, ka žēlastības eņģelis lidinājās pār šo ģimeni, kaut arī izredzes rādījās tukšas un ļaunu vēstošas. Kas juta līdzi brālim S, tiem to nekad nevajadzēs nožēlot, jo viņš ir Dieva bērns, Dieva mīlēts. Brāļa S veselība ļoti cieta draudzes vājā stāvokļa dēļ. Es viņu redzēju raugāmies uz tumšo pusi, neuzticoties sev un raugāmies kapā. Viņam nevajag domāt par sevi, par šīm lietām, bet jāskatās uz Jēzu, uz Priekšzīmi, kas ir nemaldīgs. Viņam jāradinās būt priecīgam un drošam iekš Kunga - jārunā ticību un cerību stiprinošus vārdus; viņam jāatrod miers iekš Dieva un nav jādomā, ka no viņa puses tiek prasītas smagas un nogurdinošas pūles. Viss, ko Dievs (99) prasa, ir vienkārša uzticēšanās - atļaušanās Viņa rokām, visā savā nespēkā, satriektībā un nepilnībā, un Jēzus palīdzēs nevarīgajiem, stiprinās un pacels tos, kas sevi redz esam ļoti, ļoti vājus. Dievu pagodinās bēdās un grūtībās parādītā pacietība, ticība un nodošanās. Ak, tādā veidā atklāsies mūsu apliecinātās patiesības spēks; tas ir mierinājums, kad mums vajadzīga ieprieca, tas ir atbalsts, kas nepievils, kad zudīs visa pasaulīgā palīdzība, ar ko mēs cilvēcīgi varam rēķināties.