Lai nekas tevi netraucē doties uz priekšu pa mūžīgās dzīvības ceļu. Apdraudētas ir tavas mūžīgās intereses. Tevī jātiek padarītam milzīgam darbam. Tev pilnīgi jāatgriežas, vai arī tu pazaudēsi Debesis. Bet Jēzus tevi aicina, lai tu Viņu darītu par savu stiprumu, par savu patvērumu. Viņš grib tev būt vienmēr klātesošs palīgs katrā vajadzības brīdī. Viņš grib tev būt varena klintskalna ēna sausā un izkaltusī zemē. Savu uzmanību un rūpes nepievērs pienākumiem šinī pasaulē, bet lai tavas dvēseles nasta ir – kā lai sev nodrošinu labāku pasauli un kas jādara, lai tiktu glābts? (49) Glābjot savu dvēseli tu glāb arī citus. Paceļot sevi, tu pacel arī citus. Ciešāk satverot patiesību un stiprāk pieķeroties Dieva tronim, tu palīdzi arī citiem ar viņu drebošo ticību pieķerties Dieva apsolījumiem un Viņa mūžīgajam tronim. Taviem uzskatiem jāpārmainās tik tālu, lai tu pestīšanu vērtētu augstāk par pasaulīgajiem ieguvumiem un labprāt atdotu visu, lai tikai iegūtu Kristu. Svētīšanās darbam no tavas puses jābūt pilnīgam. Dievs nepieļaus nekādus iebildumus, nekādu dalītu upuri; tu nevari lolot nevienu elku. Tev jāmirst sev un pasaulei. Ik dienas no jauna svētījies Dievam. Mūžīgā dzīve ir vērts, lai visu mūžu neatlaidīgi un nenogurstoši pēc tās tiektos.
Man rādīja, ka tavs brālis kādu laiku ir bijis pārliecināts par patiesību, bet viņu aizturējuši dažādi iespaidi. Paklausīt savai pārliecībai viņu kavējusi sieva. Bet savās bēdās viņš meklēja Kungu un Kungs ļāvās atrasties. Tad viņa karsti vēlējās, lai laulātais draugs satvertu patiesību; viņa nožēloja, ka vīram pretojusies, ka viņas lepnums un mīlestība uz pasauli tik ilgi atturējuši to no patiesības pieņemšanas. Kā noguris bērns, kas meklējis sev mieru un nav varējis to atrast, viņa beidzot paklausīja laipnajam aicinājumam: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.”(Mat.11:28) Viņas nospiestā, nogurusī dvēsele meklēja Kungu un, nožēlojot savus grēkus, pazemībā un ar nopietnām lūgšanām viņa meta savu nastu uz Lielo Nastu Nesēju un atrada mieru; viņa saņēma pierādījumu, ka Dievs ir pieņēmis viņas pazemošanos un nopietno grēku nožēlu un Kristus dēļ viņas grēkus piedeva.
Man rādīja brāli D, ka tev darbam atlicis pavisam maz laika. Padari savu darbu pilnīgi, izpērc laiku. Nepieļauj, ka laicīgajā darbā kaut kas aptraipītu tavu kristieša raksturu. Sargā savas drēbes, lai pasaulē tās nekļūtu netīras. Esi modrs un lūdz, lai nekrīti kārdināšanā. Kārdināšanas var būt tev visapkārt, bet tu neesi spiests tām padoties. No (50) Kristus tu vari iegūt spēku, lai paliktu neaptraipīts šī samaitātā gadsimta vidū. “Ar to Viņš ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pēt.1:4) Pastāvīgi raugies uz Kristu un uz Viņa dievišķo raksturu. Atdarini Viņa skaidro dzīvi un tu kļūsi Viņa godības dalībnieks un līdz ar Viņu iemantosi valstību, kas tev sagatavota kopš pasaules radīšanas.