Brālis F Dievs lietu ir turējis tuvu sirdij, bet viņš ir domājis pārāk dziļi un uzņēmies uz sevis daudzas nastas, kuras viņam nevajadzēja nest. Tāpēc viņa veselība ir cietusi. Viņš reizēm uz jautājumiem ir skatījies ļoti stingri un par daudz karsti rūpējies, lai visi šīs lietas redzētu tieši tā, kā viņš tās redz; un tāpēc, ka citi ir vilcinājušies ar viņu saskaņoties, viņš ir juties gandrīz vai satriekts. Viņš visu izjuta ļoti dziļi un viņam jābaidās no savu uzskatu pārāk stingrās uzspiešanas citiem.
Māsa F vēlas būt kristiete, bet viņa nav kopusi apdomību un nav centusies būt patiesi laipna un pieklājīga. Viņa ir viegli uzbudināma, dedzīga un pašpaļāvīga. Viņa atklāj sava rakstura negatīvo pusi un redzami gājusi uz priekšu. Viņa ir rīkojusies impulsīvi vadoties no jūtām un reizēm tās ir bijušas pārāk satrauktas un spēcīgas. Viņai ir stipri izteikta patika un nepatika, un šai nelaimīgajai rakstura īpašībai viņa atļāvusi sevi veidot, tā lielā mērā kaitējot savai garīgai attīstībai un draudzes labklājībai. Viņa ir runājusi par daudz un negudri, tieši tā, kā jūtas to ierosinājušas. Tas stipri ietekmējis viņas vīru, tā kā reizēm arī viņš ir rīkojies satraukumā, kad nogaidīšana un mierīga jautājumu aplūkošana un pareiza apsvēršana būtu bijusi labāka kā viņam, tā arī draudzei. Neko neiegūst, (51) ja rīkojas sasteigti, impulsīvi vai vadoties no spēcīgām jūtām.
Māsas F izturēšanās ir impulsīva. Viņa ātri atrod kļūdas, un tai ļoti daudz ko sacīt par saviem brāļiem un māsām. Tas radīs sajukumu katrā draudzē. Būtu iegūta liela uzvara, ja viņa varētu savaldīt savu garu. Ja viņa meklētu dievišķo greznojumu, klusa un mierīga gara rotājumu, ko augstu vērtē Dievs, Debesu un zemes Radītājs, tad viņa draudzē būtu īsts palīgs. Ja viņa koptu Kristus Garu un kļūtu par miera meklētāju, tad uzplauktu viņas pašas dvēsele, un, kur vien viņa dzīvotu, tur visur tā būtu draudzei par svētību. Ja viņa neatgriezīsies un viņā nenorisināsies pilnīga pārmaiņa, ja viņa neieradināsies būt lēna runāt, lēna dusmot un neattīstīs sevī patiesu kristīgu laipnību, tad viņa atstās sliktu iespaidu, un caur to cietīs ar viņu saistīto cilvēku laime. Viņas neatkarība nāk tai pašai par sliktu un atsvešina draugus. Šī patstāvība sagādājusi viņai daudz grūtību un ir ievainojusi viņas vislabākos draugus.
Jo tie, kuriem bija līdzekļi, pret viņas vīru izturējušies paskopi un veikalnieciskos darījumos nav nākuši viņam vairāk pretī kā pasaules cilvēkiem, tad viņa ir jutusies aizskārta, par to runājusi un pamodinājusi neapmierinātību, kur iepriekš tādas jūtas nav pastāvējušas. Pasaule labākā gadījumā tiešām ir savtīga. Daudzi, kas atzīst patiesību, nav tās svētoti, un varbūt nemaz nedomā ka vajadzētu kaut mazliet mainīt produkcijas cenu, ja to pārdod trūcīgiem brāļiem un izturas pret tiem tā pat kā pret turīgiem pasaules cilvēkiem. Viņi nemīl savu tuvāko kā sevi pašu. Dievam daudz labāk patiktu, ja būtu mazāk savtīguma un vairāk nesavtīgas labdarības.
Māsa F, redzot atklājamies savtīgu garu veikalnieciskajos darījumos, ir izdarījusi vēl lielāku grēku, (52) apvainojoties un runājot par šo lietu. Viņa ir kļūdījusies, gaidot pārāk daudz. Mēle tiešām ir bijusi nevaldāms loceklis, pasaule pilna netaisnības, iededzināta no elles, nesavaldīta un nesavaldāma.(sk. Jēk.3:6,8) Māsai F ir bijis atriebīgs gars, kas atklājies tad, kad viņa jutusies aizvainota. tas viss ir bijis nepareizi. Viņa ir kopusi rūgtas jūtas, kas ir svešas Kristus Garam. Runājot par tiem, par kuriem mēs neesam apmierināti un uzskaitot savu tuvāko kļūdas, trūkumus un grēkus, mēs ļaujam vaļu dusmām, atriebībai un visāda veida nelaipnībai. Tad apmierinājumu rod kaislības.
Māsa F, ja tevi apbēdina tavu kaimiņu vai draugu nepareizā rīcība, kas viņiem pašiem nāk par sliktu, ja viņu kļūdas ir atklājušās, tad seko Bībelē norādītajam likumam: “Saki viņam vainu starp sevi un viņu vienu pašu.” Ejot pie cilvēka, kurš pēc tavām domām ir kļūdījies, raugies ka runā ar viņu lēnprātīgā un pazemīgā garā; jo cilvēka dusmība nedara, kas ir taisnība Dieva priekšā. Nav cita ceļa maldošo atgriešanai, kā vien lēnprātīgs, laipns gars un saudzīga mīlestība. Esi uzmanīga, kā tu izturies. Skatā, kustībās, vārdos un balss noskaņā izvairies no visa, kas liecinātu par lepnumu vai pašapmierinātību. Valdi pār sevi, lai nebūtu ne vārda, ne skata, kas tevi paaugstinātu vai nostādītu tavas labās īpašības un tavu taisnību pretstatā otra trūkumiem. Sargies no visniecīgākās nevērības, iedomības vai nicināšanas izpausmes. Rūpīgi izvairies no vismazāko dusmu parādīšanas, un, kaut gan tev jārunā skaidri, lai tavā valodā nav pārmetumu, izsmejošu apvainojumu un aizrautības pazīmju, bet tikai sirsnīga mīlestība. Pāri visam, lai nav ne mazākās nelabvēlības vai naida ēnas, nekāda rūgtuma vai īgnuma izteiksmes. No mīlošas sirds nevar plūst nekas cits kā tikai laipnība un maigums. Tomēr visi šie dārgie augļi nedrīkst tevi kavēt no visnopietnāko un svinīgāko vārdu teikšanas, it kā eņģeļi vērotu tevi, un tu rīkotos, ņemot vērā tiesas dienas tuvošanos. Vienmēr atceries, ka rājiena panākumus lielā mērā nosaka gars, kādā rājiens izteikts. Neaizmirsti nopietni lūgt, lai tu varētu būt pazemīga un lai (53) Dieva eņģeļi ietu tev pa priekšu pie cilvēkiem, kurus tu gribi aizsniegt, un ar Debesu iespaidiem tā mīkstinātu viņu sirdis, ka tavām pūlēm būtu panākumi. Ja kaut kas labs ir paveikts, tad nepieraksti to sev. Paaugstināms ir vienīgi Dievs. Vienīgi Dievs to visu ir darījis.
Tu sev esi atradusi attaisnojumu, runādama ļaunu par citiem, par saviem brāļiem vai māsām, vai kaimiņiem, pirms esi gājusi pie viņiem un rīkojusies saskaņā ar Dieva skaidri noteikto pavēli. Tu saki: “Tiešām, es ne ar vienu nerunāju, līdz jutos tik nomākta, ka vairs nespēju izturēt.” Bet kas tevi nomāca? Vai ne nolaidība tava personīgā pienākuma pildīšanā, nevērība paklausīt? Tā saka Kungs: grēka vaina gūlās uz tevi, jo tu negāji pie vainīgā un nepateici viņam viņa kļūdu, runājot ar viņu vienu pašu. To nedarīdama un nepaklausīdama Dievam, vai gan tu varēji savādāk justies kā tikai nospiesta, ja tava sirds nav nocietinājusies, minot Dieva pavēles zem kājām un ienīstot savus brāļus un kaimiņus? Un ko tu esi darījusi, lai vairs nejustos nomākta? Dievs tev pārmet nolaidības grēku, ka neesi brālim teikusi viņa kļūdas, bet tu sevi attaisno un nomierini ar lielāku grēku, stāstot sava brāļa kļūdas citiem cilvēkiem. Vai ir pareizi ar grēku pirkt sev atvieglinājumu?
Visas tavas pūles glābt maldošos var būt neveiksmīgas. Viņi tev labu var atmaksāt ar ļaunu. Viņi var sadusmoties, bet ne pārliecināties. Kas par to, ja viņi neņem vērā labo gribu un turpina iet iesākto ceļu? Tā bieži arī notiks. Reizēm vislaipnākajam un maigākajam rājienam nebūs nekādu panākumu. Tādā gadījumā tavā klēpī atgriezīsies svētības, kuras, kā tu ilgojies, vajadzēja saņemt citiem pareizi rīkojoties, nedarot vairs ļaunu un mācoties darīt labu. Ja maldošais turpina grēkot, tad (54) izturies pret viņu laipni un nodod to savam Debesu Tēvam. Tu savu dvēseli esi izglābusi; viņa grēks vairs nepaliek uz tevis; tagad tu vairs neesi tā grēka līdzdalībniece. Ja viņš iet bojā, tad viņa asinis paliek uz viņa paša galvas.
Mīļais draugs, tevī jānotiek pilnīgai pārvērtībai, vai arī tu, svaros svērta, tiksi atrasta par vieglu. Draudzei, sevišķi sievietēm, kas mīl daudz runāt, ir jāmācās kāda mācība. “Ja kam šķiet, ka tas Dievam kalpo un nesavalda savu mēli, bet savu sirdi pieviļ, tā Dieva kalpošana ir nelietīga.”(Jēk.1:26) Daudzi tiks svērti svaru kausos un atrasti par viegliem šajā tik ļoti svarīgajā jautājumā. Kur ir kristieši, kas dzīvo saskaņā ar šo likumu? Kas no Dieva puses nostāsies pret ļauna runātājiem? Kas grib patikt Dievam un pieliks pie savas mutes sardzi, pastāvīgu sardzi, lai uzmanītu lūpu durvis? Nerunā ļaunu ne ar vienu. Neuzklausi ļaunu ne par vienu. Ja nebūs klausītāju, tad nebūs arī ļauna runātāju. Ja kāds tavā klātbūtnē runā ļaunu, tad apstādini viņu. Atsakies to uzklausīt, lai arī cik saudzīga būtu viņa izturēšanās un mīlīgs balss tonis. Viņš var runāt par pieķeršanos cilvēkam un tomēr izmest apslēptus mājienus un nomelnot šī cilvēka labo slavu.
Noteikti atsakies uzklausīt, kaut arī čukstētājs sūdzas, ka jūtas nospiests, ja nerunās. Tiešām nospiests! Viņu nospiež mokošs noslēpums, kas izšķir vislabākos draugus. Nospiestais cilvēk, ej un atbrīvojies no savas nastas Dieva norādītā veidā. Vispirms ej un runā ar brāli par viņa vainu starp sevi un viņu vienu pašu. Ja nav sekmju, tad ņem līdzi vienu vai divus draugus, un runā viņu klātbūtnē. Ja arī ar šo soli neko nepanāc, tad saki to draudzei. Nevienam neticīgajam nevajadzētu zināt ne mazāko sīkumu par šo lietu. Atklāšana draudzei ir pēdējais ejamais solis. Neizpaud to mūsu ticības ienaidniekiem. Viņiem nav nekādu tiesību kaut ko zināt par draudzes lietām, lai neatklātos Kristus sekotāju vājības un kļūdas.
(55) Kas gatavojas uz Kristus atnākšanu, tiem jābūt skaidrā prātā un modriem lūgšanās, jo mūsu pretinieks, velns, staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, kuru tas varētu aprīt; mums jāpretojas viņam stiprā ticībā. “Kas grib dzīvību mīlēt un labas dienas redzēt, tas lai savu mēli klusina no ļauna un savas lūpas, ka tās viltu nerunā. Lai tas novēršas no ļauna un dara labu; lai tas meklē mieru un tam dzenās pakaļ. Jo Kunga acis ir pār taisniem un Viņa ausis atvērtas uz viņu lūgšanām.”(1.Pēt.3:10-12)