“Ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.”(Mat.19:17) Ļoti daudzi, kas sevi sauc par Kristus mācekļiem, šinī pasaulē tiek visam pāri šķietami viegli un mierīgi, un citi tos var uzskatīt par taisniem un dievbijīgiem cilvēkiem, kad īstenībā pašā kodolā — sirdī ir vaina, kas aptraipa visu viņu raksturu un sabojā to reliģiskos piedzīvojumus. “Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”(Mat.22:39) Šis bauslis mums aizliedz izmantot līdzcilvēkus, lai no tā sev iegūtu kaut kādu labumu. Mums ir aizliegts jebkādā veidā apspiest savu tuvāko. Mēs šai jautājumā nedrīkstam skatīties no pasaules redzes viedokļa. Visos gadījumos izturēties pret saviem līdzcilvēkiem tā, kā mēs vēlētos, lai viņi izturas pret mums, — tas ir likums, kas mums praktiski jāievēro. Dieva likumiem jāpaklausa burtiski. Visā mūsu savstarpējā satiksmē un attiecībās ar līdzcilvēkiem, ticīgiem vai neticīgiem, jāizved dzīvē šis likums: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.”
Šeit daudzi kristieši, kas sevi tā sauc, neizturēs Dieva pārbaudi; svētnīcas svaru kausos svērti, tie tiks atrasti par viegliem. Mīļais brāli, Kungs saka: “Tāpēc aizejiet no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsiet Man par dēliem un meitām, saka Kungs, Visuvaldītājs.”(2.Kor.6:17,18) Kāds varens apsolījums! Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas pamatojas uz paklausību Dieva pavēlei. Dievs tevi aicina atšķirties no pasaules. Tu nedrīksti sekot viņu paradumiem, ne arī kaut kādā veidā tiem piemēroties. “Bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs tīkams un pilnīgs.”(Rom.12:2) (44)
Dievs aicina atšķirties no pasaules. Vai tu paklausīsi? Vai tu iziesi no viņu vidus un paliksi atšķirts lai pilnīgi piederētu Dievam? “Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?”(2.Kor.6:14) Tu nevari jaukties ar pasaules cilvēkiem, dalīties viņu garā un sekot viņu piemēram un tajā pat laikā būt Dieva bērns. Universa Radītājs uzrunā tevi kā mīlošs Tēvs. Ja tu atrausies no pasaules, neveltīsi tai savu mīlestību un paliksi tās neaptraipīts, izbēgot samaitātībai, kas ir pasaulē caur iekārošanu, tad Dievs būs Tavs Tēvs. Viņš pieņems tevi savā ģimenē un tu būsi Viņa mantinieks. Ja tu paklausīsi, tad pasaules vietā Viņš tev dos valstību, kas atrodas zem visām debesīm. Viņš tev dos mūžīgu dzīvību un godību, kas nekad nebeigsies.
Tavs Debesu Tēvs nodomājis tevi darīt par ķēnišķīgas ģimenes locekli, lai caur Viņa sevišķi lielajiem un dārgajiem apsolījumiem tu varētu kļūt par dievišķās dabas līdzdalībnieku, ar to izbēgdams samaitāšanai, kas ir pasaulē caur iekārošanu. Jo vairāk tu raksturā līdzināsies šķīstajiem, bezgrēcīgajiem eņģeļiem un Kristum, savam Glābējam, jo spilgtāk tevī atklāsies dievišķais zīmogs un vājāka kļūs līdzība ar pasauli. Starp pasauli un Kristu nav saskaņas, jo pasaule negrib savienoties ar Kristu. Pasaule strīdēsies arī ar Kristus sekotājiem. Lūdzot savu Tēvu, mūsu Pestītājs teica: “Tavus vārdus Es tiem esmu devis, un pasaule viņus ir ienīdusi, tāpēc ka viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules.”(Jāņa 17:14)
(45) Tev ir ļoti augsts un cēls aicinājums — pagodināt Dievu savā miesā un garā, kas pieder Viņam. Tu nedrīksti sevi mērot ar citiem. Dieva Vārds ir devis nemaldīgu paraugu, nekļūdīgu priekšzīmi. Tu esi baidījies no krusta. Tas ir neērts un smags, un tāpēc ka krusts apklāts ar kaunu, tu no viņa esi vairījies. Tev dzīvē jāīsteno veselības reforma, tev sevi jāaizliedz un jāēd un jādzer Dievam par godu. Bēdz no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli. Tev jābūt sātīgam visās lietās. Tas ir krusts, no kura tu esi vairījies. Tavs uzdevums ir sevi ierobežot ar vienkāršu diētu, kas tevi uzturēs vislabākajā veselības stāvoklī. Ja tu būtu dzīvojis saskaņā ar gaismu, kurai spīdēt uz tavas tekas ļāva Dievs, tad tavai ģimenei būtu aiztaupīts daudz ciešanu. Tava rīcība ir nesusi neizbēgamas sekas. Ja tu turpināsi iet iesāktajā virzienā, tad Dievs nenāks tavā ģimenē un sevišķā kārtā tevi nesvētīs un nedarīs brīnumu, lai glābtu tavu ģimeni no ciešanām. Vienkāršs uzturs, brīvs no garšvielām, gaļas ēdieniem un visāda veida taukiem nāktu jums par svētību un aiztaupītu tavai sievai daudz ciešanu, bēdu un izmisuma brīžu.
Tava dzīve nav bijusi tāda, kas Tev varētu nodrošināt Dieva svētības. Ja Tu vēlies, lai Tevi pavada Viņa labvēlība un Viņš ir tuvu Tavai ģimenei, tad Tev jāpaklausa Viņam darot Viņa prātu, neskatoties ne uz zaudējumiem, ne uz peļņu, ne uz savu patiku. Padoms nav jāprasa savām tieksmēm, un nav jāmeklē arī pasaules cilvēku piekrišana, kas nepazīst Dievu un necenšas Viņu pagodināt. Ja Tava rīcība vērsīsies pret Dievu, tad arī Dievs būs pret Tevi. Ja Tu turēsi citus dievus Kunga priekšā, tad Tava sirds tiks novērsta no kalpošanas vienīgajam, patiesajam un dzīvajam Dievam, kas prasa visu sirdi un nedalītu pieķeršanos. Dievs prasa visu sirdi, visu dvēseli, visu prātu un visu spēku. Neko mazāku par to Viņš nepieņems. Nav atļauta nekāda sevis dalīšana, darbā jāatdod visa sirds, jo Dievs nepieņems daļēju kalpošanu.
(46) Lai Tu varētu pilnīgi kalpot Dievam, tev skaidri jāizprot Viņa prasības. Tev vajadzētu lietot visvienkāršāko uzturu, kas sagatavots visvienkāršākā veidā, lai smadzeņu jūtīgie nervi nenovājinātos un netiktu paralizēti, darot tevi nespējīgu izprast, kas svēts, un vērtēt Kristus salīdzinošo darbu, Viņa šķīstošo asiņu bezgalīgo vērtību. “Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.”(1.Kor.9:24-27)
Ja cilvēki, lai apmierinātu savu godkāri ar vaiņagu vai iznīcīgu kroni, pakļauj sevi sātībai visās lietās, cik daudz labprātīgākiem sevis aizliegšanā vajadzētu būt tiem, kas labprātīgi apliecina, ka meklē ne tikai iznīcīgas vaiņagu, bet tādu dzīvi, kas ilgst, kamēr vien pastāvēs Jehovas tronis — mūžīgu bagātību, neiznīcīgu godu un nebeidzamas slavas apmirdzētu laimi. Vai pamudinošie apsolījumi, kas doti kristīgās sacensības dalībniekiem, nevadīs viņus uz sevis aizliegšanu un sātību visās lietās, lai viņi spētu pakļaut dzīvnieciskās tieksmes, savaldīt savu miesu un būt noteicēji par ēstkāri un miesīgām kaislībām? Tad tie varētu būt dievišķās dabas līdzdalībnieki, kas izbēguši samaitātībai, kas ir pasaulē caur iekāri.
Ja apsolītais bezgala vērtīgais un godības pilnais atalgojums neliks mums ar prieku paciest trūkumu un sevi aizliegt vairāk par pasaules cilvēkiem, kas labprātīgi no daudz kā atsakās, lai tikai iegūtu šīs zemes niekus, (47) vīstošus laurus, kuru dēļ tikai nedaudzi tos godās, bet daudzi tos ienīdīs, tad mēs neesam mūžīgās dzīvības cienīgi. Centībā, neatlaidībā, drosmē, enerģijā, sevis aizliegšanā un uzupurēšanās garā mums vajadzētu būtu tik daudz pārākiem par citiem, kas iesaistījušies jebkurā citā pasākumā, cik augstāks un vērtīgāks ir mūsu mērķis. Bagātība, kuru mēs meklējam, ir neiznīcīga, mūžīga un pilna godības un slavas; bet tā manta pēc kuras tiecas pasaules cilvēki, pastāv tikai kādu dienu; tā ir vīstoša, iznīcīga un izgaist kā rīta migla.
Brāli D, pacel krustu, uzņemies krustu un, to darot, tu pārsteigts pārliecināsies, ka tas pacels tevi un tevi uzturēs. Nelaimē, trūkumā un bēdās tas būs tavs stiprums un atbalsts. Tu redzēsi, ka tas visapkārt apvīts ar žēlastību, līdzcietību un neizsakāmu mīlestību. Priekš tevis krusts kļūs par nemirstības ķīlu. Kaut tu spētu sacīt līdz ar Pāvilu: “Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule ir krustā sista un es pasaulei.”(Gal.6:14)
Kunga Gars jau ilgāku laiku cīnās ar Tavu sievu. Ja Tu visu pakļautu Dievam, tad viņai pietiktu spēka censties savu dzīvi saskaņot ar patiesību. Ja tu izvēlēsies atstāt patiesību, tad uz leju tu neiesi viens pats, tu pazaudēsi ne tikai savu dvēseli, bet kļūsi par līdzekli citu nomaldināšanai, un pie tavām drēbēm tiks atrastas dvēseļu asinis. Ja tu būtu palicis godīgs, tad tava māte, tavs brālis E un vēl kāds, kas stāv uz kapa malas, tagad baudītu Dieva Gara dāvāto mieru un prieku un būtu guvuši vērtīgus piedzīvojumus patiesībā. Vienmēr atceries, ka mēs esam atbildīgi par uz citiem atstāto iespaidu. Mūsu iespaids vai nu aicina nākt pie Kristus, vai arī dzen no Viņa prom. Mēs vai nu palīdzam dvēselēm iet šauro svētuma teku, vai arī esam tām par kavēkli, par piedauzīšanās akmeni, (48) nomaldinot no pareizā ceļa. Tu, mans ļoti cienījamais brāli, nemaz vairs nedrīksti kavēties. Esi nopietns un dedzīgs, izpērkot laiku, jo dienas ir ļaunas. Biedri, kurus tu esi izvēlējies, tev ir bijuši par kavēkli. Izej no viņu vidus un atšķiries. Nāc tuvu pie Dieva un cieši savienojies ar Viņa ļaudīm. Lai tavas intereses un mīlestība pieder Kristum un Viņa sekotājiem. Mīli vairāk tos, kas visvairāk mīl Kristu. Sarauj saites, kas tevi vienojušas ar tiem, kas nemīl Dievu un patiesību. Kāda biedrība ir gaismai ar tumsu? Vai kāda daļa var būt ticīgajiem ar neticīgajiem?
Tev draud lielas briesmas piedzīvot savas ticības bojā eju. Tev vajadzīgs viss spēks, ko tu vari iegūt no Dieva ļaudīm, kuriem ir cerība, drosme un ticība. Un neatstāj novārtā lūgšanas, lūgšanas vienatnē. Lūdz pastāvīgi, kop sevī pastāvīgu nodošanās garu. Tev kaut kas jādara savā laicīgajā darbā. Tieši to, kas tev jādara, es nespēju pateikt, bet kaut kas nav pareizi. Pārbaudi visu rūpīgi. Mēs strādājam priekš mūžības. Visi mūsu darbi, visi mūsu vārdi tiks svērti svētnīcas svaros. Taisns un bezpartejisks Dievs vērtēs visas mūsu dzīves lietas, katru mūsu dzīves atsevišķo gadījumu. “Kas ir uzticīgs vismazākā lietā, tas ir uzticīgs arī lielākā.”(Lūk.16:10)