Uzvara nenodrošina mieru, bet miers nodrošina uzvaru.
Viņa bija aizrāvusies ar kontrkultūru, kas nozīmēja narkotiku lietošanu un citas līdzīgas lietas. Tagad viņa centās no visa minētā izrauties un atklāja, ka tas nav viegli. Viņa bija sadraudzējusies ar vienu no jaunajiem puišiem, kas mācījās universitātē, un viņš šo meiteni atveda pie manis, lai lūgtu padomu.
Uzklausījis viņas dilemmu, viņas vilšanos tajās lietās, ko pasaule cenšas piedāvāt, un sapratis, kā viņa cenšas cīnīties, bet atzīst savu nespēju mainīt ieradumus, man ienāca prātā kāda doma. Viņas stāsts bija līdzīgs aprakstam, ko biju lasījis kādā grāmatā.
Tādēļ mēs paņēmām minēto grāmatu un izlasījām to kopā.
“Kad tavu apziņu ir skāris Svētais Gars, tu esi redzējis kaut ko no grēka ļaunuma, tā spēku, tā vainu, tā skumjas; un tu uz to skaties ar riebumu. Tu jūti, ka grēks ir šķīris tevi no Dieva, ka tu esi kļuvis par ļaunā spēka vergu. Jo vairāk tu centies atbrīvoties, jo vairāk apzinies savu bezpalīdzību. Tavi motīvi nav tīri; tava sirds ir nešķīsta. Tu redzi, ka tava dzīve ir pildīta ar egoismu un grēku. Tu ilgojies pēc piedošanas, šķīstīšanas, atbrīvošanas. Saskaņa ar Dievu, līdzība ar Viņu — ko tev darīt, lai to iegūtu?” (“Ceļš pie Kristus”, 49. lpp., oriģ.)
“Jā,” viņa teica. “Tas ir teikts par mani. Tā ir mana problēma. Lūdzu, ātri pasakiet, kāda ir atbilde! Ko lai es daru?”
Brīdi padomājiet, kāda tā varētu būt? Pirmajā rindkopā ir aprakstīta sabojāta dzīve. Svētais Gars strādā pie kādas sirds, un šis cilvēks sāk apzināties savu lielo vajadzību. Bet viņš apzinās arī savu bezpalīdzību. Viņš nespēj gūt uzvaru pār savu grēcīgo dzīvi un lūdz, lai taptu atbrīvots. Kas šim cilvēkam ir nepieciešams, lai viņam taptu piedots un viņš tiktu šķīstīts?
Ja jums galvenais ir uzvedība, jūsu pirmā atbilde būs saistīta ar kādu noteiktu lietu izpildi. Jūs varētu teikt: “Šim cilvēkam ir nepieciešams vairāk censties, lai izdarītu to, kas ir pareizi. Viņš nedrīkst padoties. Viņam jāizvēlas paklausīt Dievam, un Dievs tad dos viņam to spēku, kas tam nepieciešams, lai varētu izdarīt savu izvēli.”
Ja jums galvenais ir attiecības, jūsu pirmā atbilde būtu, ka šeit minētajam cilvēkam ir vairāk jālasa Bībele un jālūdz.
Ja jums galvenais ir reliģija, jūs varbūt ieteiksit meklēt risinājumu, pievienojoties kādai draudzei un veidojot sadraudzību ar citiem ticīgajiem.
Bet kāda atbilde tiek sniegta grāmatā? Nākamajā teikumā sacīts: “Tev ir nepieciešams miers [uzsvērums pievienots].”
Kāda atbilde! Tas izklausās tā, it kā no slāpēm mirstošam cilvēkam teiktu, ka viņam nepieciešams ūdens, no bada mirstošam bērnam sacītu, ka viņam nepieciešams ēdiens, vai arī pilnīgā trūkumā nonākušai ģimenei norādītu, ka tai vajadzīga nauda. Kā cilvēks var iegūt mieru, ja viņa dzīvē valda apjukums?
Bet uzgaidiet! “Tev ir vajadzīgs miers — Debesu sniegta piedošana un miers un mīlestība dvēselē. To nevar nopirkt par naudu, to nespēj radīt intelekts, to nevar nodrošināt gudrība; tu nekad nevari cerēt, ka to sasniegsi saviem spēkiem. Bet Dievs to tev piedāvā kā dāvanu “bez maksas, par velti”. .. Tas ir tavs, ja vien tu pasniegsies un to saņemsi.” (“Ceļš pie Kristus”, 49. lpp., oriģ.)
Iedomājieties bērnu, kas aug un attīstās. Vai viņš kādreiz pieļauj kļūdas? Vai viņš kādreiz paklūp? Vai viņam kādreiz kaut kas neizdodas? Vai viņš kādreiz izdara ko muļķīgu? Kā mums vajadzētu pret viņu izturēties? Tas ir universāls un mūžīgs princips, ka no savām kļūdām un neveiksmēm var atbrīvoties tikai tas, kuru mīl un kuru pieņem pat tad, kad viņš šīs kļūdas un neveiksmes pieļauj.
Kā ir tad, kad cilvēks mācās vadīt automašīnu? Vai jūs atceraties, kā tas bija? Vai jūs visu izdarījāt nevainojami jau pirmajā reizē? Braukt iemācīsies tikai tas, kuram ir atļauts pieļaut kļūdas un tomēr turpināt apgūt šo prasmi.
Vai jūs kādreiz esat sākuši strādāt jaunā darbavietā? Vai jūs jau no pirmās dienas visu izdarījāt bez kļūdām? Vai varbūt jūsu priekšnieks bija paredzējis jums laiku, kurā jūs mācītos? Kad darbā stājas jauns darbinieks, pat biznesa pasaule pieļauj iespēju labot savu pieredzes trūkumu. Cilvēks netiek atlaists pirmajā reizē, kad viņam kas neizdodas. Tieši pretēji: viņu pieņem darbā un apstiprina amatā, kamēr viņš vēl mācās. Tā ir vienīgā vide, kurā cilvēks var bez sasprindzinājuma atcerēties pareizo veidu, kā visu darīt.
Sievietei, kuru apsūdzēja laulības pārkāpšanā, Jēzus sacīja: “Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!” (Jāņa 8:11) Vienīgi cilvēks, kurš zina, ka viņš nav pazudināts, var cerēt turpināt dzīvot un vairs negrēkot. Vispirms ir jānāk mieram. Miers nes atbrīvošanu.